teikuma locekļi

Teikuma virslocekļi

Pēc teikumā veicamā uzdevuma nozīmīguma visi teikuma locekļi nav vienādi. Ir tādi teikuma locekļi, kas veido teikuma struktūras pamatu, un arī tādi, kas grupējas ap šo strukturālo centru, to papildinot, raksturojot un precizējot. Tāpēc arī teikuma locekļus šķiro divās kvalitatīvi atšķirīgās teikuma locekļu grupās – teikuma virslocekļos un teikuma palīglocekļos.

Teikuma virslocekļi veido teikuma gramatisko centru. Gramatiskais centrs ir teikuma uzbūves pamats.

Atkarībā no teikuma virslocekļu gramatiskā noformējuma veida šķirams

1 ) teikuma priekšmets,

2) izteicējs,

3) galvenais loceklis.

Teikuma priekšmets un izteicējs ir teikuma virslocekļi, kas, saistoties sintaktiskā sa

a
akarā, veido vienkārša teikuma gramatisko centru. Tas nozīmē, ka ne teikuma priekšmets, ne izteicējs attiecībā viens pret otru nav nozīmīgāks vai neatkarīgāks, jo abi ir savstarpēja sakara saistījumā un abi kopā vienlīdz dominē pār citiem teikuma locekļiem – teikuma palīglocekļiem.

Dominēšana pār citiem teikuma locekļiem nav saistāma ar to, ka teikuma priekšmets un izteicējs vienmēr izteiktu galveno saturu. Atkarībā no teikumā izsakāmās domas galvenais saturs var būt ietverts kā teikuma virslocekļos, tā arī teikuma palīglocekļos. Dominēšana pār citiem teikuma locekļiem ir saistāma ar

r
r to, ka teikuma priekšmets un izteicējs ir galvenie pēc konstruktīvās lomas teikumā.

Teikuma virslocekļi, veidodami divkopu teikuma gramatisko centru, savstarpēji var būt novietoti vai nu tiešajā vārdu kārtā, kad teikuma priekšmets teikumā atrodas priekš izteicēja (Atkal lielā priede līgojās mīkstajā vē

ē
ējā, atkal sniegs kaunīgi atkāpās), vai apgrieztajā jeb netiešajā vārdu kārtā, kad teikuma priekšmets ir aiz izteicēja (Ar tumsu parādījās mēness.).

Abi teikuma virslocekļi teikumā var būt blakus (Priedes zaros žūžoja vējš) vai arī šķirti, kad starp tiem ir viens vai vairāki teikuma locekļi. (Vienmērīgi klaudz vagonu rinda, traucoties uz priekšu, uz priekšu. Pāri mežam steidzās šurpu rīta gaisma).

Teikuma virslocekļu pārskata tabula

Teikuma virslocekļa nosaukums Jautājumi, uz kuriem virsloceklis atbild Vārdšķira, ar kuru virsloceklis ir izteikts Piemēri

Teikuma priekšmets

kas?

lietvārds, vietniekvārds, īpašības vārds, darbības vārds divdabja formā, skaitļa vārds, darbības vārds nenoteiksmē

Darba bija ļoti daudz.

Mēs esam jauni.

Visgrūtākais jau ir pārvarēts.

Neticamais bija noticis.

Divi sarunājās.

Izdarīt visu bija daudz grūtāk.

Izteicējs

ko dara (ko nedara)? Kāds ir (kāds nav)? kas ir (kas nav)?

darbības vārds, lietvārds vai vietniekvārds ar saitiņu , īpašības vārds, lokāms di

i
ivdabis, skaitļa vārds ar saitiņu un apstākļa vārds

Gājējs stāv upes kraujā.

Visas mājas ir mūra.

Tas bija viss.

Puisis tapa kluss.

Zari ir viegli aizsniedzami.

Tūlīt viņa paliks viena.

Klētiņas durvis bija vaļā.

Galvenais loceklis

_

lietvārds, īpašības vārds, vietniekvārds, darbības vārds, apstākļa vārds

Pavasaris.

Mežā ir rudenīgi mitrs un vēss.

Lūk, mēs!

Pret vakaru pārstāja līt.

Nu jau bija par vēlu.

Teikuma palīglocekļi

Teikuma palīglocekļi ir teikuma locekļi, kas paskaidro par teikuma virslocekļiem vai teikuma galveno locekli.

Galvenie palīglocekļu tipi ir apzīmētājs, pielikums, papildinātājs, apstākļi un dubultloceklis.

Teikuma palīglocekļu pārskata tabula

Teikuma palīglocekļa nosaukums Kam palīgloceklis pakārtots Ko pa

a
alīgloceklis izsaka Raksturīgie jautājumi Piemēri

Apzīmētājs

lietvārdam vai tā aizstājējam pazīmi kāds? kāda? kurš? kura? cik? kā? Te nu bija diezgan augsts kalns, vietām kaila smiltaine, vietām apaudzis tumšzaļām priedītēm.

Papildinātājs

parasti darbības vārdam paskaidro darbības vārdu; norāda, uz ko vērsta darbība vai ar ko to veic ko? kam? ar ko? par ko? pret ko? uz ko? no kā? ko darīt? kā? Vai tuksnesi var atdzīvināt par auglīgu tīrumu?

Apstāklis

darbības vārdam, īpašības vārdam, apstākļa vārdam īpašību, pazīmi, kas piemīt darbībai vai stāvoklim jautājumi atkarīgi no apstākļa nozīmes Laipni pie debesīm mirdzēja zvaigžņu bari, bālgani vizēja putnu ceļš.

Pielikums

lietvārdam, vietniekvārdam paskaidro ko priekšmetisku _ Kurpnieks Grīns pats pirmais uzcēlis savu māju upes pusē.

Dubultloceklis

lietvārdam vai vietniekvārdam un darbības vārdam vienlaikus izsaka personas vai priekšmeta stāvokli vai pazīmi kādas norises laikā _ To vakaru viņi ilgi nosēdēja salauzti, izmisuši, nekādu īstu padomu nevarēdami atrast.

Vārdu kārta teikumā

Teikuma locekļu secība nav stingri noteikta, jo latviešu valodā saglabājušās galotņu formas, kas norāda teikuma locekļu savstarpējos sakarus. Biežāk teikumos pirmajā vietā atrodas teikuma priekšmets. Teikuma locekli, kuru vēlas īpaši izcelt, novieto vai nu teikuma sākumā, vai beigās.

Noteikts novietojums ir apzīmētājam, pielikumam, divattieksmju palīgloceklim un savrupinātajiem teikuma locekļiem.

! Ar lietvārdu ģenitīvā izteikts apzīmētājs vienmēr atrodas apzīmējamā vārda priekšā.

Te sastopams mūžīgais mulsinātājs- jasmīnu cers, ir sarkanais un baltais rožu krūms, tāpat ķekarotais riekstu nesējs un jūsmīgā ieviņa.

! Ja apzīmējamā vārda priekšā atrodas ar dažādām vārdšķirām izteikti apzīmētāji, tie izkārtojami noteiktā secībā: vietniekvārds – skaitļa vārds – īpašības vārds vai lokāmais divdabis – lietvārds ģenitīvā + apzīmējamais vārds.

Mēs izdzirdējām pirmās rupjās lāses sitamies pret zariem, lapām un skujām.

Man blakus strīdējās divi padzīvojuši vīri.

Stingra vārdu kārtas likumība ir vērojama tais gadījumos, kad kādu apzīmētāju tuvāk paskaidro citi vārdi, kam teikumā var būt dažādu teikuma palīglocekļu funkcija. Šādi no apzīmētāja atkarīgi vārdi var nostāties tikai apzīmētāja priekšā. Starp apzīmētāju un apzīmējamo vārdu nedrīkst būt citi teikuma locekļi.

Nevienam negribējās ar savu skarbo balsi traucēt pavasara maiguma pilno rītu.

Tikai tagad viņas īsti aptvēra, cik laba un visiem tīkama bijusi šī nedomājot nodibinājusies kārtība.

!Nesavrupinātais pielikums vai pielikuma grupa atrodas apzīmējamā vārda priekšā.

Kastīlijā ne visai tālu no Madrides mazā ciemā dzīvoja kalējs Deviņvīruspēks.

!Dubultloceklis parasti novietots blakus darbības vārdam. Tas nevar atrasties lietvārda priekšā.

Balta gāja mātes meita

Kā baltā ābelīte.

Atkāpes vārdu kārtā vienkāršā teikumā

Vienkārša teikuma uzbūvē liela nozīme ir gramatiskā centra locekļu novietojumam; ar tā palīdzību iespējams nošķirt neitrālu teikumu no ekspresīva – sarunvalodas vai poētiska teikuma. Zināmas likumības ir arī pārējo teikuma locekļu novietojumā.

Neprecizitātes vārdu kārtā rada uztveres grūtības. Piemēram, ja teikums ir vajadzības izteiksmē un teikuma priekšmets atrodas aiz izteicēja, var būt grūtības tā nošķiršanā no papildinātāja:

Vajag veltīt daudz spēka un enerģijas pieredzējušiem darbiniekiem, lai jaunieši nezaudētu interesi par izraudzīto profesiju.

Lai skaidri realizētu darītāja nozīmi, teikuma priekšmetam jānostājas izteicēja priekšā:

Pieredzējušiem darbiniekiem jāveltī daudz spēka, lai . .

Vārdu kārta rada iebildumus, ja grūti konstatēt, kurš ir izteicējs un kurš teikuma priekšmets:

Par šo mašīnu kvalitatīvajām īpašībām laba reklāma ir interese aiz robežām ;

Galu galā nervi vai sirds var uzdot – cilvēks taču dežurants ir, nevis mašīna.

Šādos gadījumos ieteicams lietot precīzu, neitrālu vārdu kārtu: interese ir reklāma; dežurants ir cilvēks.

Nav ieteicama pārāk liela distance starp izteicēju un tā saitiņu:

Intriģējošs šis sporta veids šķiet kā zēniem, tā meitenēm. Labāk: Šis sporta veids šķiet vienlīdz intriģējošs (labāk: interesants) kā zēniem, tā meitenēm.

Neitrālos informatīvos tekstos vārdu kārtas maiņai nav pamata. Saitiņu nevajadzētu pārāk attālināt no izteicēja arī teikumā ar tiešo vārdu kārtu, kā teikumā:

Mežu un dārzu dienu pasākumi ir gan ar estētisku, gan ar ekoloģisku un ekonomisku ievirzi veicami. Locekļi, kas piesaistīti izteicējam, parasti nostājas aiz tā, tātad: .. pasākumi veicami gan ar..

Neprecīza komponentu novietojuma dēļ var rasties pārpratumi. Piemēram, nav saprotama vārdkopa Rīgas centrālā ūdenslīdēju glābšanas stacija (kuru glābj?).

Saliktā teikumā vārdkopas komponenti reizēm tiek nemotivēti attālināti, starp tiem iestarpinot kādu teikuma daļu vai tos pašus novietojot kādā citā teikuma daļā:

Es zināju, ka brauciens ar pirkstu pa karti ir daudzkārt vienkāršāks nekā īstenībā, un tāpēc izlasīju visu, ko savā grāmatu plauktā varēju atrast par Ziemeļatlantiju, lai neizietu no mājām nesagatavots. Varētu ieteikt: .. izlasīju par Ziemeļatlantiju visu, ko varēju atrast..

Dažkārt teikumā veidojas nevēlamas šķietamas vārdkopas, tās ir pārprotamas:

Gurķu valsts sagādes uzdevums izpildīts;

Ķīmijas skolas padome sastāv no 5 cilvēkiem;

Rīgas sporta pilī būs noorganizēts pavasara grāmatu gadatirgus.

Šķietamās vārdkopas veidojas, vārdiem nejauši nostājoties blakus; nav ne gurķu valsts, ne ķīmijas skolas, ne pavasara grāmatu. Varētu būt, piemēram, skolas ķīmijas padome; ir pavasara gadatirgus, kurā pārdod arī grāmatas vai tml.; var būt uzdevums piegādāt gurķus valsts uzņēmumiem vai tml.

Ar īpašības vārdu nosauktam apzīmētājam jānostājas apzīmējamā vārda priekšā. Būtu jālabo teikums:

Sirsnīgs par to paldies! Varētu būt: Par to sirsnīgs paldies! vai Sirsnīgs paldies par to!

Tas pats sakāms par attiecīgajiem vietniekvārdiem: nevis problēma šī pastāv, bet gan: šī problēma pastāv.

Apstākļa vārds nostājas lietvārda priekšā: maz laika, daudz nepatikšanu, vairāk prieka, maz zelta u. tml., nevis: Ražas vairāk un lētāku produkciju.

Ja lietvārdam ir piesaistīti vairāki vārdi un viens no tiem ir skaitļa vārds, šis skaitļa vārds parasti nostājas pirms cita komponenta: trīs jauni cilvēki; viens pieklīdis suns. Teikumā: Olaines plastmasu pārstrādes rūpnīcā strādājošie trīs pusaudži apgalvoja .. jāmaina vārdu kārta: trīs Olaines . . rūpnīcā strādājošie pusaudži..

Vārdkopu kombinējumā jācenšas saglabāt iesaistīto vārdkopu novietojuma likumības. Lai to izdarītu, jārestaurē iesaistītās vārdkopas. Piemēram, teikumā: Man viņš toreiz daudz palīdzēja atklāt nezināma par mūsu novadniekiem iesaistītās vārdkopas ir atklāt nezināma un daudz nezināma, kopā: atklāt daudz nezināma; tātad: . . atklāt daudz nezināma par mūsu novadniekiem.

Samērā bieži sarunvalodā un arī valodas rakstu formā sastopamas pēc svešiem modeļiem veidotas vārdkopas: aizbēgušie no mājām pusaudži; rokraksts atrastais Saragosā u. tml. Šādās vārdkopās divdabis vienmēr ir cieši saistīts ar lietvārdu un novietojams tieši tā priekšā: no mājām aizbēgušie pusaudži, Saragosā atrastais rokraksts.

Parasta novirze pielikuma novietojumā ir tā attālināšana no raksturojamā vārda – pielikumam ir jābūt ar to kontaktā. Ir jāprecizē teikums: Sīksti, mērķtiecīgi ļaudis darbojas tautas kolektīvā – tradīciju glabātāji un pilnveidotāji. Pielikumi glabātāji, pilnveidotāji jānovieto tūlīt aiz raksturojamā vārda ļaudis.

Arī paskaidrojumi un iespraudumi teikumā nostājas it kā patstāvīgā pozīcijā attiecībā pret pārējiem teikuma locekļiem, bet pēc novietojuma tie ir saistīti ar paskaidrojamiem vārdiem. Protams novietojams paskaidrojamā vārda priekšā, tāpēc jālabo vārdu kārta teikumā:

Viesturskolā viņa dejoja, protams. ieteicams: Viesturskolā viņa, protams, dejoja.

Piemēram ir paskaidrojuma ievadītājvārds, tas ievada paskaidrojošu iespraudumu un teikumā tam būtu jānostājas šī iesprauduma priekšā. Šis nosacījums ir jāievēro; piemēram nedrīkst nostāties iesprauduma vidū, tāpēc ieteicams labot teikumu:

Ja mums ir skolas ar, piemēram, ķīmijas vai kādas svešvalodas padziļinātu apguvi – kādēļ gan nevarētu būt klases vai skolas ar padziļinātu darbmācības apguvi?

Minētajā teikumā piemēram varētu nostāties aiz mums:

Mums, piemēram, ir skolas ar ķīmijas vai kādas svešvalodas padziļinātu apguvi, tātad varētu būt arī klases vai skolas ar padziļinātu darbmācības apguvi.

VIENLĪDZĪGI TEIKUMA LOCEKĻI

Atceries!

Par vienlīdzīgiem teikuma locekļiem sauc tādus teikuma locekļus, kuri paskaidro vienu un to pašu vārdu un atbild uz vienu un to pašu jautājumu.

Piemērs:

Mīli sauli, debesis un ūdeņus! (J.Jaunsudrabiņš).

Vienlīdzīgi teikuma locekļi var būt saikļa vai bezsaikļa saistījumā.

Piemērs:

Atceries savus vecākus, kuri Tevi pasargāja un glabāja, kad Tu biji maza, nevarīga.

Vienlīdzīgus teikuma locekļus (v) var saistīt ar kādu vispārinošu vārdu (a), kas dod kopīgu nosaukumu vienlīdzīgajiem teikuma locekļiem. Tādos gadījumos ir jāievēro īpašs pieturzīmju lietojums.

Vispārinošais vārds var būt izteikts ar

1) lietvārdu,

2) vietniekvārdu,

3) apstākļa vārdu,

4) retāk ar skaitļa vārdu un īpašības vārdu.

Piemēri:

1. Esmu pabijis dažādos muzejos (a): Sprīdīšos (v), Brakos (v), Kalāčos (v).

2. Esmu pabijis dažādos muzejos (a)- Sprīdīšos (v), Brakos (v), Kalāčos (v)-, kuri glabā tautai mīļu rakstnieku piemiņu.

3. Fotogrāfijas (v), dokumenti (v), grāmatas (v), sadzīves priekšmeti (v) – tās (a) nav tikai piemiņas lietas.

4. Tādi priekšmeti (a) kā spieķis (v), cepure (v), svečturis (v) spēj pateikt daudz par rakstnieku dzīvesveidu.

5. Sprīdīšos varam atrast daudz īpatnēja (a), kā botānisko dārzu (v), sakopto avotiņu (v), Akāciju kalniņu (v).

6. Visur (a)- apkārtnē (v), pagalmā (v), pašā muzejā (v) – visur (a) valda rimts miers un saskaņa.

Leave a Comment