Teleskops
Teleskops – telescope. Astronomisks instruments debess objektu attēlu, spektru iegūšanai vai starojuma intensitātes mērīšanai, izmantojot to elektromagnētisko starojumu. Pēc uztverāmā elektromagnētiskā starojuma diapazona izšķir radioteleskopu, infrasarkano teleskopu, optisko teleskopu, ultravioleto teleskopu, rentgenteleskopu un gamma teleskopu. Svarīgākie teleskopa raksturlielumi ir teleskopa apertūra un teleskopa izšķirtspēja. Teleskopu novieto uz teleskopa montējuma.
Teleskopi palielina objektu šķietamo lielumu un spilgtumu, tā atļaujot pētīt savādāk nesaskatāmus objektus un parādības. Uzskata, ka pirmais teleskopu astronomijā pielietoja Galileo Galilejs 1609. gadā. Drīz pēc tam Johans Keplers aprakstīja lēcu optikas principus, ieskaitot aprakstu astronomiskam teleskopam ar divām izliektām lēcām (ko tagad parasti sauc par Keplera teleskopu).
Teleskops ir astronoma galvenais instruments un tā darbības princips ir, kad teleskopa objektīvs savāc gaismu un izveido objekta attēlu, bet okulārs to palielina un padara ērti aplūkojamu. Objektīvu un okulāru novieto tā, lai to fokusi sakristu. Teleskopa fokusā stari krustojas, tādēļ veidojas apgriezts attēls. Daudzi teleskopi, bet ne visi, veido debess ķermeņu attēlus. Ir arī tādi teleskopi, kas uztver nevis starojumu, bet gan elementārdaļiņu plūsmas no kosmosa. Tā kā astrofizikālie objekti, atskaitot sauli, atrodas tik tālu, ka to tieši pētījumi vismaz pagaidām nav iespējami, astronomu cenšas „izspiest” maksimālu informāciju no debess ķermeņu elektromagnētiskā starojuma. Vairākumā gadījumu debess ķermeņu starojums ir ļoti vājš, tādēļ nepieciešami lieli starojuma koncentratori. Arī objektu leņķiskie izmēri ir mazi, tāpēc astronomi tiecas pēc maksimālas izšķirtspējas, kas ļauj saskatīt vairāk objekta detaļu. Novērojumu iespējas ierobežo Zemes atmosfēra, kas ir selektīvi caurlaidīga. Lai izvairītos no tās ietekmes, atsevišķos gadījumos teleskopus nākas pacelt kosmosā. No sacītā nav grūti secināt, ka, lai iegūtu jaunu informāciju par Visumu, astronomiem jāizmanto dažādas tehnoloģiskas „viltības” un komplicētas datu apstrādes metodes. Vēsturiski pirmā izveidojās optiskā astronomija, kuras teleskopu ēras vēsture ir jau 400 gadus gara. Taču tikai 20. gs. šī zinātne kļuva par visu viļņu astronomiju, kad optiskajai astronomijai pievienojās radioastronomija, bet vēlāk sākās novērojumi arī citos starojuma diapazonos.
Teleskopu veidi
Radioteleskops – radio telescope. Teleskops kosmisko objektu radiostarojuma uztveršanai un reģistrēšanai. Radioteleskops sastāv no antenas un starojuma uztvērēja – radiometra. Tā kā kosmiskais radiostarojums ir ļoti vājš, par radioteleskopa antenu parasti izmanto liela diametra paraboloīda formas metāla atstarotāju. Novērojumi ar radioteleskopu tiek veikti galvenokārt no Zemes virsmas, 0,5 mm līdz 10 m viļņu garumu diapazonā. Atsevišķam radioteleskopam ir neliela izšķirtspēja (ne augstāka par 1¢ ), tās paaugstināšanai izmanto radiointerferometru.
Optiskais teleskops – optical telescope. Teleskops, kas uztver un reģistrē redzamo gaismu. Optiskos teleskopus izvieto vietās ar labu astroklimatu vai orbitālajās observatorijās. Attēla kvalitātes paaugstināšanai izmanto aktīvo optiku vai adaptīvo optiku. Optiskā teleskopa izšķirtspēja sasniedz loka sekundes desmitdaļas. Par starojuma uztvērējiem optiskajos teleskopos izmanto fotoplates un lādiņa saites matricas. Sk. arī teleskopa montējums.
Ultravioletais teleskops – ultraviolet telescope. Teleskops kosmisko objektu ultravioletā starojuma uztveršanai un reģistrēšanai. Ultarvioletos teleskopus novieto galvenokārt orbitālajās observatorijās, jo līdz Zemes virsmai kosmisko objektu ultravioletais starojums nonāk tikai daļēji. Konstruktīvi ultravioletais teleskops līdzinās optiskajam teleskopam, arī tā izšķirtspēja ir aptuveni tāda pati, tikai kā starojuma uztvērēju tajā izmanto speciālu fotoplati vai fotoelektronu daudzkāršotāju.
Rentgenteleskops – x-ray telescope. Teleskops kosmisko objektu rentgenstarojuma uztveršanai un reģistrēšanai. Rentgenteleskopus novieto orbitālajās observatorijās, jo līdz Zemes virsmai kosmisko objektu rentgenstarojums nenonāk. Rentgenteleskopa izšķirtspēja atkarībā no rentgenstarojuma viļņa garuma variē no 1 līdz 20² . Rentgenastronomijā visbiežāk izmanto kodētās maskas teleskopu, kolimatorteleskopu vai slīdošās atstarošanās rentgenteleskopu.
Gamma teleskops – gamma-ray telescope. Teleskops kosmisko objektu gamma starojuma uztveršanai un reģistrēšanai. Gamma teleskopus novieto orbitālajās observatorijās, jo līdz Zemes virsmai kosmisko objektu gamma starojums nenonāk. Gamma teleskopos izmanto kodolfizikā lietotos starojuma uztvērējus – scintilāciju skaitītājus, dzirksteļkameras, proporcionālos skaitītājus. Gamma teleskopa izšķirtspēja ir loka grāda daļas.
Saules teleskopi ir īpaši teleskopi, jo domāti tikai saules novērošanai un fotografēšanai. Ar teleskopos iebūvētajiem filtriem Jūs mūsu Sauli redzēsiet pavisam citā izskatā. Šis teleskops pasargās no kaitīgā saules starojuma Jūsu acs tīkleni. Jūs varēsiet redzēt milzīgos saules izvirdumus, saules reljefu un visus pārējos uz saules notiekošos procesus. Vēl pavisam neilgu laiku atpakaļ nebija tik augstas optikas amatieru saules teleskopi, jo šajos teleskopos iebūvēto optiku izmanto profesionālās observatorijās un NASA aģentūrā.
Ričija-Hretieņi – šobrīd vislabākie pieejamie amatieru astronomijas teleskopi pasaulē. Tos izmanto gan visās observatorijās, gan arī NASA kosmosa centrā. Tie sastāv no metāliska korpusa, un 2 spoguļiem – primārā un sekundārā. Tiem ir speciāla slīpēta optika un ar tiem nav praktiski nekādu krāsu un komas kļūdu un izplūdumu. Šo teleskopu funkciju klāstā ir visi tehnoloģiskie sasniegumi kādi vispār ir pieejami, sākot ar Go To sekošanas sistēmu, objektu datu bāzi un beidzot ar pašorientēšanās un navigācijas aprīkojumu. Tie ir vislabāk piemērojamie astrofotografēšanai, kā arī vienkāršiem debess juma novērojumiem.
Refraktoru teleskopi ir pēc uzbūves visvienkāršākie teleskopi. To galvenās sastāvdaļas ir vairākas lēcas, kas uztverto gaismu pa taisno novada līdz okulāram. Šo teleskopu salīdzinoši zemā cena (papildus aprīkojumu neskaitot) padara to par diezgan pieejamu teleskopu veidu. Šie teleskopi lieliski piemēroti arī astrofotografēšanai, tomēr labāk ar tiem būs vienkārša debess juma, planētu un zvaigžņu novērošana. Refraktoru teleskopi atšķiras ar to atveres proporciju un izmēriem, aprīkojumu (sekošanas sistēmas, objektu datubāzes). Izvēloties šīs klases teleskopu, Jums jāņem vērā Jūsu vajadzību prioritātes (kompaktums, transportēšana, atveres diametrs, maciņa biezums)
(radioteleskopu)
(optiskais teleskops)
(Ultravioletais teleskops)
(Rentgenteleskops)
(Gamma teleskops)
(Saules teleskops)
(Ričija-Hretieņi)
(Refraktori)
Secinājumi
1. Teleskops ir astronomisks instruments debess objektu vērošanai.
2. Teleskopi iedalās radioteleskops, optiskais teleskops, ultravioletais teleskops, rentgenteleskops, gammas teleskops, saules teleskops.
3. Ričija-Hretieņi ir šobrīd vislabākie pieejamie amatieru astronomijas teleskopi pasaulē.
4. Refraktoru teleskopi ir pēc uzbūves visvienkāršākie teleskopi.
5. Pirmais teleskopu astronomijā pielietoja Galileo Galilejs 1609. gadā.