Studiju programma : Tiesību zinātnes
Ieskaites darbs
Par tēmu : Tiesu priekšsēdētāju pilnvaras.
Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta uzdevumi
Pasniedzējs
Students : XXX
1.kurss 1.semestris
Ozolnieki
2008
1. TIESU PRIEKŠSĒDĒTĀJU PILNVARAS
Latvijas Republikā pastāvošajā Tiesu sistēmā diezgan nozīmīgu vietu ieņem tiesu priekšsēdētāji, kuri veic daudz un dažādus pienākumus, realizē savas tiesības, lai nodrošinātu taisnīgu lietas izskatīšanu tiesā katram Latvijas Republikas iedzīvotājam un ārvalstu viesim. Sakarā ar to, ka Latvijas Republikā ir dažādu līmeņu tiesas, tad arī šo tiesu priekšsēdētāju pienākumi var atšķirties.
Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju pēc Tiesu administrācijas priekšlikuma uz pieciem gadiem ieceļ amatā tieslietu ministrs, ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu. Tieslietu ministrs var tiesas priekšsēdētāju atbrīvot no amata pirms termiņa pēc viņa paša vēlēšanās vai pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārkolēģijas atzinumu.
Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju parasti izvēlas no attiecīgā rajona ( pilsētas ) tiesas tiesnešu vidus.
Rajona (pilsētas) tiesas sastāvā ir tiesas priekšsēdētājs ( tiesas priekšsēdētājam var būt arī vietnieki ) un tiesneši.
Rajona (pilsētas) Tiesas priekšsēdētājam ir šādas tiesības :
1. Nozīmēt trīs tiesnešu sastāvu sevišķi sarežģītu administratīvo lietu izskatīšanai,
2. Noteikt tiesas darbinieku un tiesas priekšsēdētāja vietnieku amata pienākumus;
3. Noteikt tiesnešu pienākumus, kas saistīti ar tiesas iestādes efektīvu funkcionēšanu (piemēram, sadarboties ar ārvalstu tiesām un citām institūcijām, sniegt atzinumu, piedalīties normatīvo aktu projektu izstrādē, iesniegt atzinumus Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai);
4. Rīkoties ar tiesas iestādei nodotajiem finanšu un citiem resursiem;
5. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs var dot tiesnesim rīkojumus, kas saistīti ar organizatoriskiem jautājumiem amata pienākumu pildīšanā.
Rajona (pilsētas)Tiesas priekšsēdētāja pienākumi :
1. Vadīt rajona (pilsētas) tiesas iestādes darbu līdztekus tiesneša pienākumu pildīšanai;
2. Atbild par lietu un citu pienākumu sadali starp tiesnešiem;
3. Sagatavot ikgadējā tiesas iestādes finanšu pieprasījuma projektu un iesniegt to Tiesu administrācijai;
4. Nest atbildību par resursu tiesisku un lietderīgu izmantošanu;
5. Organizēt juridiskās mācības piesēdētājiem;
6. Organizēt tiesas darbu apmeklētāju pieņemšanā un iesniegumu izskatīšanā;
7. Vadīt tiesu prakses pētīšanas un vispārināšanas, kā arī tiesu statistikas kārtošanas darbu;
8. Tiesā nodrošināt valsts ģerboņzīmoga ar tiesas uzrakstu glabāšanu un to likumīgu izmantošanu;
9. Sekot, lai tīši netiktu novilcināta lietas izskatīšana;
Apgabaltiesas priekšsēdētāju pēc tieslietu ministra un Augstākās tiesas priekšsēdētāja kopīga priekšlikuma uz pieciem gadiem ieceļ amatā Saeima, ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu. Saeima var apgabaltiesas priekšsēdētāju atbrīvot no amata pirms termiņa pēc viņa paša vēlēšanās vai pēc tieslietu ministra un Augstākās tiesas priekšsēdētāja kopīga priekšlikuma, pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārkolēģijas atzinumu. Apgabaltiesas priekšsēdētājam ir priekšsēdētāja vietnieki.
Apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumi:
1. Apgabaltiesas iestādes darbu līdztekus tiesneša pienākumu pildīšanai vada tiesas priekšsēdētājs,
2. Vada Apgabaltiesas darbu līdztekus tiesneša pienākumu pildīšanai vada tiesas priekšsēdētājs,
3. Atbild par lietu un citu pienākumu sadali starp tiesnešiem,
4. Sagatavo ikgadējā tiesas iestādes finanšu pieprasījuma projektu un iesniedz to Tiesu administrācijai,
5. Atbild par resursu tiesisku un lietderīgu izmantošanu,
6. Sadala pienākumus starp saviem vietniekiem un citiem tiesnešiem,
7. Organizē juridiskās apmācības piesēdētājiem,
8. Organizē tiesas darbu apmeklētāju pieņemšanā un iesniegumu izskatīšanā,
9. Organizē darbu tiesas darbinieku kvalifikācijas celšanu un darbu, kas saistīts ar tiesas nolēmumu nodošanu izpildei.
Augstākās tiesas darbu vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kuru no iecelto tiesnešu vidus pēc Augstākās tiesas plēnuma ierosinājuma apstiprina Saeima uz septiņiem gadiem.
Augstākās tiesas priekšsēdētāja pienākumi un tiesības :
1. Augstākās tiesas priekšsēdētājs vada Augstākās tiesas plēnuma sēdes, Tiesu palātas un Senāta departamenta tiesnešu kopsapulces sēdes, un viņam ir tiesības vadīt Senāta sēdes.
2. Augstākās tiesas priekšsēdētājs iesniedz priekšlikumu Saeimai par ģenerālprokurora iecelšanu amatā un īsteno citas Prokuratūras likumā noteiktās pilnvaras, kas saistītas ar ģenerālprokurora iecelšanu, atbrīvošanu vai atlaišanu.
3. Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc Augstākās tiesas tiesneša apstiprināšanas amatā noteic to Augstākās tiesas struktūrvienību, kurā šis tiesnesis pildīs savus pienākumus.
4. Augstākās tiesas senatora amatā pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma var iecelt Senāta cita departamenta senatoru vai Tiesu palātas tiesnesi, kurš saņēmis Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvu atzinumu. Tiesnesi senatora amatā ieceļ Senāta attiecīgā departamenta senatoru kopsapulce, kurā ar balss tiesībām piedalās Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
5. Divus Augstākās Tiesas priekšsēdētāja vietniekus ievēl plēnums uz septiņiem gadiem no Senāta departamentu priekšsēdētāju un tiesu palātu priekšsēdētāju vidus, ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu.
6. Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauc un vada Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes, kurās izšķir tiesneša vai tiesas iesniegtu jautājumu par lietas pakļautību.
2. NOZIEDZĪGI IEGŪTO LĪDZEKĻU LEGALIZĀCIJAS NOVĒRŠANAS DIENESTA UZDEVUMI
Lai ierobežotu noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju Latvijas Republikā, LR Saeimā 1997.gada 18.decembrī tika pieņemts likums „Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”. Šajā likumā tika noteiktas personas, uz kurām attiecināmas šā likuma normas, un to uzraudzības un kontroles institūciju pienākumi un tiesības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā, kā arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta izveidošanas kārtība, šīs institūcijas pienākumi un tiesības.
Šā likuma prasības attiecas uz finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem ( kredītiestādēm, apdrošinātājiem, privātajiem pensiju fondiem, biržām, ieguldījumu sabiedrībām, izložu un azartspēļu organizētājiem un uzturētājiem; komersantiem, kas nodarbojas ar valūtas maiņu; fiziskajām un juridiskajām personām, kuras veic ar finanšu darījumiem saistītu profesionālo darbību .
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests ( tālāk tekstā – NILLND ) ir speciāli izveidota valsts institūcija, kas saskaņā ar likumu „Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” veic neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu kontroli un iegūst, reģistrē, apstrādā, uzglabā, analizē un sniedz pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai legalizācijas mēģinājuma vai citas ar to saistītas krimināli sodāmas darbības novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas izmeklēšanai vai iztiesāšanai.
NILLND ir juridiskā persona, kas darbojas prokuratūras pārraudzībā; šo pārraudzību veic ģenerālprokurors un īpaši pilnvaroti prokurori.
NILLND tiek finansēts no valsts budžeta, tā struktūru un štatus atbilstoši iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem nosaka ģenerālprokurors.
NILLND priekšniekam un darbiniekiem ir jāatbilst tām prasībām, kādas paredzētas likumā “Par valsts noslēpumu”, lai saņemtu nepieciešamo speciālo atļauju piekļūšanai sevišķi slepenai informācijai.
NILLND pienākumi ir :
1. saņemt, apkopot, uzglabāt un analizēt personu ziņojumus, kā arī citā veidā iegūto informāciju, lai konstatētu, vai šī informācija var būt attiecināma uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai legalizācijas mēģinājumu;
2. sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai legalizācijas mēģinājuma vai cita ar to saistīta krimināli sodāma nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas izmeklēšanai vai iztiesāšanai;
3. analizēt sniegtās informācijas kvalitāti un tās izmantošanas efektivitāti;
4. veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai legalizācijas mēģinājuma paņēmienu analīzi un izpēti, pilnveidot metodes šādu darbību aizkavēšanai un atklāšanai;
5. sadarboties ar ārvalstu institūcijām, kas nodarbojas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai legalizācijas mēģinājumu apkarošanu;
6. sniegt uzraudzības un kontroles institūcijām informāciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšanas un legalizācijas raksturīgākajiem paņēmieniem un vietām, lai tiktu veiktas darbības, kas samazinātu iespējas izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu un kapitāla tirgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai.
NILLND veic nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas aizsardzību, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu. NILLND saņemtās informācijas reģistrēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un iznīcināšanas kārtību noteica NILLND priekšnieks pēc saskaņošanas ar ģenerālprokuroru. Informāciju par finanšu darījumiem NILLND uzglabā vismaz piecus gadus.
Visām valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniegt NILLND tā funkciju veikšanai pieprasīto informāciju. Veicot informācijas apmaiņu ar NILLND, personai, kura veic datu apstrādi, ir aizliegts izpaust citām juridiskajām vai fiziskajām personām informācijas apmaiņas faktu un informācijas saturu, izņemot gadījumus, kad informācija tiek sniegta pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai. NILLND darbību uzrauga arī Konsultatīvā padome.
1997.gada 18.decembrī pieņemtais likums „Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” ir zaudējis spēku ar „Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma” stāšanos spēkā ar 13.08.2008. Atšķirība ir tāda, ka jaunākā likuma normās tiek iekļauta arī terorisma finansēšanas ierobežošana.
NILLND darbība ir saistīta arī ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbību, jo daļa no abu institūciju uzdevumiem ir līdzīga, un savstarpēji sadarbojoties , iespējams efektīvāk cīnīties ar noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un iespējamo šo līdzekļu izmantošanu kukuļdošanai.
IZMANTOTĀ LITERATŪRA
1. Likums “Par tiesu varu” , www.likumi.lv
2. Likums „Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”, www.likumi.lv
3. „Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums”, www.likumi.lv
4. Ā.Meikališa „Tiesu vara Latvijā”, ”Avots”, 1997
5. Ā.Meikališa,K.Strada „Tiesu varas institūciju tiesības (shēmas)”,Rīga,2001