Mūsdienās jauniešu vidū aktuāls jautājums ir par mācību turpināšanu pēc vidusskolas absolvēšanas, kā arī par zināšanu papildināšanu un jaunu profesiju apgūšanu savas karjeras veidošanas ceļā. Jauniem cilvēkiem, „svaigi” beigušiem vidusskolu, visas durvis ir vaļā un acis „šaudās” uz visām pusēm, ka nezin, kur grābt un ko ķert, tādēļ bieži vien, kļūdas vai ģimenes ietekmes dēļ, mācības tiek turpinātas pavisam nepiemērotā augstskolā vai profesijā. Laiks un līdzekļi tiek izšķiesti, ieguvuma nekāda, tik atmiņas un rūgtuma sajūta par nepareizo izvēli šausta vēl ilgi.
Es izdarīju pareizo izvēli. Kā jau liela daļa jauniešu, esmu starp tiem, kam patīk izmēģināt jaunas lietas, iegūt ne par kādu naudu nenopērkamu pieredzi, veidot jaunus kontaktus, tādā veidā ceļot savas karjeras kāpnes, nevis kāpt jau pa izveidotām trepēm. Es vēlos dalīties savā pieredzē, jo zinu, ka vēl ir daudz tādu jauniešu, kas nezina, ko patiesībā vēlas, tādēļ riskē nedabūt neko. Nē, es joprojām nezinu, ar ko vēlos nodarboties dzīvē, bet pirmo pakāpienu savas karjeras kāpnēm es esmu izveidojis pats.
Vidusskolas gadi paskrēja ātri, arī divpadsmitā klase. Nemaz nepaspēju attapties, ka jau bija jāraksta pēdējie eksāmeni. Jā, vecāki un vecvecāki mani visu laiku tirdīja ar jautājumiem un piedāvājumiem par mācību turpināšanu, bet patiesībā es vēlējos strādāt par pasākumu, spēļu turnīru organizētāju un viesu izklaidētāju uz kruīza kuģa kaut kur pie Amerikas krastiem. Tas būtu tas pats, ko es darīju atpūtas kūrortā Itālijā pirms diviem gadiem. Tā bija lieliska iespēja, pieredze, milzīgs daudzums emociju un atmiņu, kuru man pietiek vēl šodien. Šī pieredze man arī dod enerģiju turpināt un darīt vēl visu to, ko es vēlos darīt savā dzīvē un karjerā, jo mana ģimene nebija īpaši pozitīvi noskaņota par manu izvēli. Vēl jo vairāk tādēļ, ka atpakaļ man nācās braukt daudz ātrāk izmežģītās potītes dēļ, kas izraisīja papildu izdevumus gan par lidmašīnas biļeti, gan arī par ārsta pakalpojumiem. Bet es uz turieni nebraucu naudas dēļ, es uz turieni braucu pieredzes dēļ, ko arī sākumā visiem pateicu, bet, nu, cita gadagājuma cilvēkiem tas laikam nav saprotams.
Tad, kad es sapratu, ka kaut kāds pamats zem kājām man ir jāizveido, pirms es dodos pasaulē laimi meklēt, es sāku izskatīt visu augstskolu, universitāšu un koledžu piedāvājumus Latvijā. Es zināju, ka vēlos iegūt jaunas un papildināt esošās zināšanas komunikācijas prasmē, žurnālistikā, uzstāšanās mākslā, iemācīties strādāt ar sevi un citiem cilvēkiem tā, ka tiek sasniegts maksimālais darba rezultāts. Izklausās ļoti vispārīgi, vai ne ? Bet es atradu augstākās izglītības mācību iestādi, kas man to visu piedāvāja, un vēl vairāk. Tā bija Alberta koledža. Izvēlējos studēt Sabiedriskās attiecības – komunikācija, kontakti, darbs ar cilvēkiem, nepārtraukta kustība – tieši tas, kas man patīk. Izvēle „par labu krita” Alberta koledžai arī tādēļ, ka mācības ilgst tikai divus gadus ar vairākām iespējām tās turpināt kādā no Latvijas vai Anglijas universitātēm. Mācību maksa arī ir gandrīz uz pusi zemāka kā citās universitātēs, kas piedāvā to pašu, vēl jo vairāk – koledža tagad piedāvā 50% atlaidi pirmā gada mācību maksai, kā arī citas atlaides un budžeta vietas.
Es esmu apmierināts ar savu izvēli; mācoties dienas nodaļā, lekciju nav tik daudz, tādēļ varu mācības apvienot arī ar darbu. Vadība ir ļoti pretimnākoša, vienmēr gatava palīdzēt. Tāds sīkums, bet tomēr patīkami ir tas, ka, ja gadījumā tiek atcelta kāda lekcija, koledža nekavējoties nosūta man informatīvu īsziņu, arī koledžas mājas lapā regulāri tiek atjaunota aktuālākā informācija par plānotajiem pasākumiem un izmaiņām lekciju grafikā. Esmu iesaistījies arī koledžas mēnešraksta veidošanā, tādā veidā pilnveidojot savas prasmes gan žurnālistikā, valodā, darbā ar datoru, gan arī mācos tikt galā stresa situācijās ar vēsu prātu. Jā, pacietība ir nepieciešama. Koledža ir jauna, tā nepārtraukti attīstās un pilnveidojas, jo tā vienmēr ir atvērta radošām idejām un dzīvo pēc principa – pastāv, kas mainās.