Uzņēmuma

Saturs

Kopsavilkums _________________________________________________________________4
1. Uzņēmuma apraksts 5
1.1. Pamatinformācija par uzņēmumu 5
1.1.1. Uzņēmuma nosaukums 5
1.1.2. Uzņēmuma reģistrācija 5
1.1.3. Uzņēmuma juridiskā adrese 5
1.1.4. Uzņēmuma norēķinu konts 5
1.1.5. Uzņēmuma kapitāls 5
1.2. Uzņēmuma pamatdarbība 6
1.3. Uzņēmuma papilddarbība 6
1.4. Uzņēmuma vēsture 6
1.5. Uzņēmuma misija 7
1.6. Uzņēmuma mērķi 7
1.6.1. Stratēģiskie 7
1.6.2. Taktiskie 7
1.6.3. Operatīvie 7
1.7. Uzņēmuma finansu vajadzības 7
2. Uzņēmuma produkta raksturojums 8
2.1. Uzņēmuma pakalpojumu raksturojums 8
2.2. Produkta sortiments un to raksturojums 8
2.3. Produkta kvalitāte 8
2.4. Pakalpojuma dzīves cikls 9
3. Tirgus analīze 10
3.1. Tirgus(nozares) vispārējs raksturojums 10
3.2. Mērķa tirgus segmentācija 13
3.3. Konkurentu analīze 14
3.4. Uzņēmuma gaidāmās pozīcijas tirgū, SVID analīze 15
4. Mārketinga stratēģija 17
4.1. Uzņēmuma cenu politika 17
4.2. Preču realizācijas kanālu raksturojums 17
4.3. Preču tirdzniecības veicināšanas pasākumi 18
5. Uzņēmuma funkcionēšanas un ražošanas plāns 20
5.1. Uzņēmuma atrašanās vietas raksturojums 20
5.2. Uzņēmumā izmantojamie resursi 20
5.3. Uzņēmuma pamatlīdzekļi un apgrozāmie līdzekļi 20
6. Uzņēmuma vadība 22
6.1. Uzņēmuma vadības organizācijas struktūra 22
6.1.1. Vadītāju funkcijas un atbildība 22
6.2. Uzņēmumā nodarbinātais personāls 22
6.2.1. Darbinieku štatu saraksts, atalgojums un motivācija 23
7. Problēmas un risks 24
7.1. Risks, tā veidi, problēmas un riska mazināšanas pasākumi 24
8. Finansu informācija 26
8.1. Pamatlīdzekļu nolietojums 26
8.2. Kredīta atmaksas grafiks 27
8.3. Peļņas un zaudējumu aprēķins 29
8.4. Naudas plūsma 32
8.5. Bilances 351.1. Pamatinformācija par uzņēmumu
1.1.1. Uzņēmuma nosaukums
Kapitālsabiedrības pilns nosaukums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Vīnakalns” (turpmāk tekstā SIA „Vīnakalns”)1.1.2. Uzņēmuma reģistrācija
SIA „Vīnakalns” reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā, 2004. gada 20. novembrī, Rīgā. Reģistrācijas Nr LV 0003131311.1.3. Uzņēmuma juridiskā adrese
Uzņēmuma juridiskā adrese ir Gulbenes rajons, Jaungulbenes pagasts “Vīnakalns”, LV 4420.1.1.4. Uzņēmuma norēķinu konts
Norēķinu konts ir atvērts Baltic Trust Bank filiālē Gulbenē, adrese: Ozolu 3, Gulbene, LV-4401. Konta numurs LV21BTB4654465.1.1.5. Uzņēmuma kapitāls
Uzņēmuma pamatkapitāls ir 50 000 LVL, tas ir sadalīts 50 daļās ar daļas nominālvērtību 1000 LVL. Daļu īpašnieki ir 5 fiziskas personas.

1) Agris Indričevs parakstās uz Sabiedrības pamatkapitāla daļu 18 000 LVL apmērā un apmaksā to ar mantisku ieguldījumu pilnībā līdz 2004.gada 21.novembrim;
2) Juris Dargevičs parakstās uz Sabiedrības pamatkapitāla daļu 8000 LVL apmērā un apmaksā to naudā pilnībā līdz 2004.gada 21.novembrim;
3) Raivis Zelčs parakstās uz Sabiedrības pamatkapitāla daļu 8000 LVL apmērā un apmaksā to naudā pilnībā līdz 2004.gada 21.novembrim;
4) Uģis Ieviņš parakstās uz sabiedrības pamatkapitāla daļu 8000 LVL apmērā, 5000 LVL apmaksā naudā pilnībā līdz 2004.gada 21.novembrim, 3000 LVL apmaksā ar mantisko ieguldījumu pilnībā līdz 2004.gada 21.novembrim;
5) Kārlis Karolis parakstās uz sabiedrības pamatkapitāla daļu 8000 LVL apmērā un apmaksā to naudā pilnībā līdz 2004.gada 21.novembrim.

Katram dibinātājam pienākošos daļu skaits:
1) Agrim Indričevam pienākas 18 Sabiedrības kapitāla daļas;
2) Jurim Dargevičam pienākas 8 Sabiedrības kapitāla daļas;
3) Raivim Zelčam pienākas 8 Sabiedrības kapitāla daļas;
4) Uģim Ieviņam pienākas 8 Sabiedrības kapitāla daļas;
5) Kārlim Karolim pienākas 8 Sabiedrības kapitāla daļas.1.2. Uzņēmuma pamatdarbība
SIA “Vīnakalns” statūtos noteiktais pamatdarbības virziens: lauku viesnīcas pakalpojumi (NACE klasifikācija 55.12).1.3. Uzņēmuma papilddarbība
Uzņēmums nodarbojas ar šādu papilddarbību:
Gatavo ēdienu piegāde (55.52)
Pārējais pasažieru sauszemes transports (60.23)
Ūdens transportlīdzekļu iznomāšana (71.22)1.4. Uzņēmuma vēsture
Uzņēmums ir jaundibināts, ideja par uzņēmuma dibināšanu radās pateicoties tūrisma nozares attīstībai valstī un arvien pieaugošajām investīcijām šajā jomā. Lai arī Vidzemes novads ir visvairāk tūristu apmeklētais valstī, tomēr Gulbenes rajons neizceļas ar vērā ņemamām aktivitātēm šajā sfērā. Uzņēmums atrodas izdevīgā ģeogrāfiskajā stāvoklī, jo ir ūdenstilpes tuvumā.1.5. Uzņēmuma misija
Uzņēmuma misija ir sniegt kvalitatīvus atpūtas nama un izklaides pakalpojumus gan vietējiem, gan ārvalstu tūristiem.1.6. Uzņēmuma mērķi
1.6.1. Stratēģiskie
• Iegūt 20% tirgus daļu Gulbenes rajonā (3 gadi)
• Nodrošināt ikgadējo peļņas pieaugumu par 5 %
• Palielināt sniegto pakalpojumu sortimentu, paplašinot piedāvāto pakalpojumu klāstu (2 gadi)1.6.2. Taktiskie
• Izvērst reklāmas kampaņu vietējā avīzē un internetā. Izveidot bukletu
• Uzlabot pakalpojumu kvalitāti, paplašināt uzņēmuma darbības sfēru, tādējādi radot jaunas darba vietas.
• Izveidot savu mājas lapu Internetā.
• Aizsākt ikgadējus pasākumus.1.6.3. Operatīvie
• Uzsākt viesu nama un pirts telpu iekārtošanu
• Sarīkot bezmaksas pasākumus (2-3), lai iepazīstinātu ar uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem.
• Ievietot reklāmu vietējā avīzē1.7. Uzņēmuma finansu vajadzības
Reklāmas kampaņas izvēršanai nepieciešami 200 Ls (vietējā avīze un internets). Bukleta izveide 50 Ls, telpu iekārtošana 6000 Ls, mājas lapas izveide 300 Ls.2. Uzņēmuma produkta raksturojums
2.1. Uzņēmuma pakalpojumu raksturojums
SIA „Vīnakalns” sniedz laiku tūrisma un viesu nama pakalpojumus, koros ietilpst viesu nama un pirts īre, naktsmītnes, ūdens transporta iznomāšana pie uzņēmuma esošajā ūdenstilpē. Sauszemes transporta izmantošana. Uzņēmums sniedz gatavo ēdienu piegādes pakalpojumus.2.2. Produkta sortiments un to raksturojums
• Banketu zāle, kura vienlaicīgi var uzņemt līdz 30 cilvēkiem būs pieejama katru dienu, arī darbadienās.
• Pirts izmantošana visā uzturēšanās laikā.
• Viesu izmitināšanai ir 6 vienkārša izkārtojuma istabiņas, 2 divvietīgas, 4 četrvietīgas. Kopējais vietu skaits 20 vietas
• Vienreizēja ēdiena pasniegšana pēc vienošanās ar klientu, ēdienkarte tiek saskaņota ar ēdienu piegādātājiem. Aukstie, siltie ēdieni, uzkodas. Alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni.
• Ūdenstransporta noma (ūdens motocikli un laivas) pieejami pēc vienošanās ar klientu. 2 ūdens motocikli un 3 airu laivas.
• Sauszemes transports klientu aizvešanai uz norādīto vietu pieejams jebkurā diennakts laikā. Desmitvietīga vieglā automašīna.
Laika gaitā pieejamo pakalpojumu sortiments paplašināsies.2.3. Produkta kvalitāte
Pakalpojumu kvalitāte ir preces īpašību kopums, kas ir viens no galvenajiem instrumentiem konkurences cīņā. SIA “Vīnakalns” piedāvātie pakalpojumi ir visaugstākajā kvalitātes līmenī. Pirmkārt, tas ir vērojams darbinieku attieksmē pret savu darbu un pienākumiem, kā arī viņu uzvedībā attiecībā uz lauku viesnīcas klientiem. Mūsu darbiniekiem ir pieklājīgs un cienošs izskats. Viņu izturēšanās ir jauka, viņi ir pieklājīgi un atsaucīgi, vienmēr smaidoši saskarsmē ar klientiem, zinoši un kompetenti savā jomā. Darbinieki tiks sūtīti uz dažādiem izglītojošiem kursiem, kā arī kvalifikācijas celšanas kursiem.
Viens no kvalitātes galvenajiem rādītājiem mūsu uzņēmumā ir istabiņas, kuru iekārtojums ir mājīgs un ērts, kā arī atbilstošs visām prasībām.2.4. Pakalpojuma dzīves cikls
Pakalpojumu dzīves cikls ir laikposms, kurā pakalpojums atrodas tirgū. To iedala ieviešanas, augšanas, brieduma, un krituma stadijās.

Diagramma 1. Pakalpojuma dzīves cikls.

Sākumdarbības posmā uzņēmums plāno izmantot informatīvo reklāmu, lai iepazīstinātu iespējamos pircējus ar savu firmu, tās darbību, cenām, atrašanās vietu. Noslēgums informatīvajai reklāmai un pāreja uz pārliecinošo reklāmu stimulēs pieprasījumu pēc mūsu pakalpojumiem, jo liela nozīme pārliecinošajai reklāmai ir preces augšanas un brieduma posmos.3. Tirgus analīze
3.1. Tirgus(nozares) vispārējs raksturojums
Šobrīd pasaulē par vienu no perspektīvākajām ekonomikas nozarēm atzīst tūrismu. No tautsaimniecības izaugsmes viedokļa šai nozarei raksturīgs ievērojams multiplikatīvais efekts: tūrisms rada jaunas darba vietas kā pašā nozarē, tā tieši un netieši saistītajās nozarēs, ir nodokļu maksātājs valsts un pašvaldību budžetā, investīciju un uzkrājumu avots, sniedz attīstības un izlīdzināšanās iespējas reģionos. Tūrisma pakalpojumu īpatsvars IKP Latvijā ir 1,9% , bet ES valstīs vidēji 4,8%. Tūrismā tieši nodarbināto skaits Latvijā sasniedz 2,5% no kopējā nodarbināto skaita, bet netieši nodarbināto skaits sasniedz aptuveni 7,3%.
Centrālās statistikas pārvaldes ceļotāju apsekojumā iegūtie rezultāti liecina, ka š.g. 2.ceturksnī salīdzinājumā ar 2003.gada attiecīgo ceturksni ārvalstu viesu skaits Latvijā palielinājies par 11.6%. Pavisam 2004.gada 2.ceturksnī izbraukušie ārvalstu viesi Latvijas robežu šķērsojuši 712 tūkst. reizes, no kopējā ārvalstu viesu skaita 67% Latvijā uzturējušies mazāk par diennakti. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums mūsu valstī bijis 1.4 diennaktis, kas nav būtiski mainījies salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pagājušā gadā (1.5 diennaktis).
Lielākā daļa ārvalstu viesu bijuši tuvējo kaimiņvalstu iedzīvotāji – 32% no ceļotāju kopskaita bija ieradušies no Lietuvas, 27% no Igaunijas, 8% no Krievijas, 6% no Somijas, un pa 5% no Vācijas, un Polijas.
No visiem ārzemju ceļotājiem, kuri apsekojuma periodā ieradās Latvijā, 29% norādīja, ka Latvijā ieradušies tikai caurbraucot (tranzītā), 17% kā ceļojuma iemeslu minēja biznesa darījumus un atpūtu, bet 16% – draugu, radinieku apmeklējumu.
2004.gada 2.ceturksnī ārvalstu viesi mūsu valstī iztērējuši 32.9 milj. Ls (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā, kā arī kapitālieguldījumi), kas ir par 4.0 milj. latu vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vidēji dienā, 2004.gada 2.ceturksnī, ceļotāji iztērēja 34 Ls, kas ir par 4 Ls vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Visvairāk naudas tērējuši ceļotāji no Vācijas – 4.4 milj. Ls, Krievijas – 3.6 milj. Ls, Somijas – 2.8 milj. Ls, Lietuvas – 2.5 milj. Ls, Lielbritānijas – 2.3 milj. Ls, Igaunijas – 2.0 milj. Ls, un Norvēģijas – 1.9 milj. Ls.
33% no visiem ārvalstu viesiem Latvijā uzturējušies ilgāk par 24 stundām. No tiem, kuri Latvijā nakšņojuši, 53% apmetušies viesnīcās vai tām pielīdzinātās tūristu mītnēs, bet 26% pie radiem vai draugiem. Katrs trešais ārzemju vairāku dienu ceļotājs Latvijā ieradies pirmo reizi.
Informāciju par Latviju ārzemju ceļotāji galvenokārt ieguvuši savu iepriekšējo apmeklējumu laikā (26%). 18% no visiem ārzemju ceļotājiem informāciju par Latviju ieguva no radiem, draugiem un paziņām, 11% izmantoja Interneta, plašsaziņas līdzekļu iespējas vai arī ieguva informāciju par Latviju savā darba vietā. No ceļotāju kopskaita 79% Latvijā ieradās ar autotransportu, 10% ar lidmašīnu, 8% ar kuģi, un 3% ar vilcienu.
1. Tabula. Latvijas iedzīvotāju vidējie izdevumi Latvijā braucienu laikā, 2002. gads

Atpūtas braucieni Tai skaitā Darījuma braucieni (1 un vairākas naktis)
Vienas dienas atpūtas braucieni Atpūtas braucieni (1-3 naktis) Garie atpūtas braucieni (4 un vairāk naktis)
Kopā izdevumi, tūkst. Ls 67035.9 39067.6 22647.2 5321.1 4296.9
Braucienu skaits, tūkst. 8566.4 6051.9 2485.1 219.4 257.2
Vidējie izdevumi viena brauciena laikā, Ls 7.8 6.5 9.1 24.3 16.7
* Dati pieejami tikai par 2002. gadu, jo ir veikts tikai viens apsekojums

Dati: Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes

2002. gadā Latvijā darbojās 297 viesnīcas un citas tūrisma mītnes, tajās apkalpots 666 tūkst. viesu, jeb par 14% vairāk nekā 2001. gadā. 2002. gadā Latvijā darbojās 127 tūrisma firmas, apkalpojot 254,6 tūkst. cilvēku jeb par 6% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Lai arī pēdējos gados tūrisma attīstībā ir iezīmējušās pozitīvas tendences, vēl joprojām pastāv virkne šīs nozares straujāku attīstību ierobežojošu faktoru:
• Valsts un pašvaldību budžeta finansējuma, kā arī …valsts atbalsta uzņēmējdarbības attīstībai nepietiekamība;
• Nepilnīga un kļūdaina informācija par situāciju Latvijā, valsts ekonomisko attīstību, drošību un politisko stabilitāti, nepietiekams tūrisma mārketings vietējā un starptautiskajā tirgū, tūrisma mārketinga koordinācijas trūkums Baltijas valstīs;
• Pasaules mēroga tūristus piesaistošu objektu trūkums, izteikta sezonalitāte;
• Vāji attīstīta vai nekvalitatīva tūrisma infrastruktūra;
• Nepietiekams tūrismā strādājošo izglītības un prasmju līmenis;
• Latvijas iedzīvotāju zemā maksātspēja (attiecībā uz vietējo tūrismu);
• Lēmējvaras un izpildvaras politiska neizpratne par tūrisma nozīmīgumu tautsaimniecības attīstībā.
Vairāku minēto faktoru ietekmi varētu novērst vai mazināt, ja publiskais un privātais sektors kopīgi un saskaņoti īstenotu valsts politiku šajā nozarē.
2001. gada decembrī Ministru kabinets akceptēja Latvijas tūrisma attīstības nacionālo programmu, kas ir vidēja termiņa (2000. -2010. gads) stratēģiskās plānošanas dokuments tūrisma attīstības veicināšanai. Programmas prioritātes ir: attīstīt ienākošo tūrismu(tūrisma pakalpojumu eksportu), veidot pozitīvu Latvijas tēlu; attīstīt vietējo tūrismu; stiprināt tūrisma institucionālo bāzi un pilnveidot tūrisma tiesisko bāzi; saskaņot nozares attīstību dažādās jomās( tūrisma izglītība un pētniecība, tūrisma produkta un infrastruktūras attīstība, tūrisma mārketings u.c.) Līdztekus nacionālajam finansējumam tiek piesaistīti ES strukturālo fondu (PHARE, SAPARD, Life-Vide programma, Leonardo da Vinci programma) līdzekļi. Programma izstrādātāji prognozē, ka programmas īstenošana ļaus: vismaz divkāršot tūrisma un ar tūrismu saistīto nozaru saražoto pievienoto vērtību; panākt ārzemju ceļotāju skaita pieaugumu 2001.-2010. gados vidēji par 150 tūkst. gadā (vidēji 8% gadā ar zemāku pieaugumu gada sākumā) līdz 3,3 milj. ārvalstu ceļotāju gadā pēc programmas ieviešanas; panākt ārvalstu ceļotāju izdevumu Latvijā palielinājumu, lai tie līdzsvarotos ar Latvijas ceļotāju izdevumiem ārvalstīs, sasniedzot 297 milj. latu gadā; palielināt nodarbinātību tūrismā un citās nozarēs, samazinot bezdarbu un sociālo spriedzi.
Ir pieņemta virkne tūrisma attīstību veicinošu tiesību aktu, kuri atvieglo tūrisma straujākas progresēšanas iespējas.
Turpinās valsts investīciju projekta “Vienota tūrisma informācijas centru tīkla izveide” īstenošana. Tā ietvaros notiek foto servera sistēmas vadības programmatūras izstrāde, foto objektu attēlošanas portālā nodrošināšana, karšu sistēmas vadības programmatūras izstrāde, foto datu bāzes izveide, vienotās datu bāzes papildināšana un valsts tūrisma portāla attīstība.3.2. Mērķa tirgus segmentācija
Mērķa tirgus ir visi visu vecumu vietējie iedzīvotāji un arī ārzemnieki, kuri ir ieplānojuši brīvdienas pavadīt tieši šajā reģionā.
Vecums – no 18 līdz 60 gadiem;
Dzimums – gan sievietes, gan vīrieši ;
Dzīvesvieta – Latvijas lielpilsētas;
Vācija;
Somija;
Zviedrija;
u.c. valstis
darbavietas – biroju darbinieki – 19% ;
Studenti, skolnieki – 11% ;
Vadītāji – 10% ;
Finanses un ekonomika – 9%;
Juristi – 6%;
Valsts iestāžu darbinieki – 5%;
Projektu vadītāji – 5%;
Medicīnas darbinieki – 4%;
Ienākumi – sasniedz vidējos rādītājus;
Ģimenes stāvoklis – gan neprecējušies, gan precējušie, ar un bez bērniem.3.3. Konkurentu analīze
2. Tabula. SIA „Vīnakalns” konkurenti
Nosaukums Adrese Telefons Pakalpojumi Cena h/Ls Istabu skaits Vietu skaits

“Sonāte”, atpūtas komplekss “Sonāte”, Stāmerienas pagasts, Gulbenes rajons, LV-4406 4436755 Atpūtas bāzes, pirtis, viesnīcas, banketzāle 8 9 40
“Ainavas”, viesu nams
“Ainavas” , Galgauskas pagasts, Gulbenes rajons, LV-4428 4498538 Atpūtas bāzes, viesu nami 8 11 28
“Alfo A.A.”, SIA, Viesu nams
Brīvības 97, Gulbene, LV-4401 4472202 Atpūtas bāzes, viesu nami 10 2 5
“Ferma”, atpūtas bāze
“Upatnieki” , Daukstu pagasts, Gulbenes rajons, LV-4429 6554401 Atpūtas bāzes, viesu nami 5 4 10
“Gundegas”, viesu nams
Sinole, “Gundegas” , Lejasciema pagasts, Gulbenes rajons, LV-4413 4453762 Atpūtas bāzes, viesu nami 4-6 4 12
“Jauniešu atpūtas centrs”
“Kalna Lācītes” , Rankas pagasts, Gulbenes rajons, LV-4416 9225352 Atpūtas bāzes, viesu nami 8 3 6
“Kaijas”, viesu nams
“Kaijas” , Stāmerienas pagasts, Gulbenes rajons, LV-4406 4436738 Atpūtas bāzes, viesu nami 3 3 14
“Lācis”, SIA
Ranka, “Birzes” , Rankas pagasts, Gulbenes rajons, LV-4416 9174716 Atpūtas bāzes, viesu nami 8 3 6
“Lācīšu dzirnavas”, atpūtas komplekss
Ranka, “Lācītes” , Rankas pagasts, Gulbenes rajons, LV-4416 9225352 Atpūtas bāzes, viesu nami 5 2 4
“Mežvidi”, viesu nams
“Mežvidi” , Lejasciema pagasts, Gulbenes rajons, LV-4412 4444127 Atpūtas bāzes, viesu nami 7-9 3 7
“Ozoldruvas”, viesu nams
“Ozoldruvas” , Galgauskas pagasts, Gulbenes rajons, LV-4428 4473558 Atpūtas bāzes, viesu nami 1.5 2 4
“Silamiķeļi”, viesu nams
“Silamiķeļi” , Lejasciema pagasts, Gulbenes rajons, LV-4412 6441045 Atpūtas bāzes, viesu nami 4-5 2/4 10
“Vonadziņi”, atpūtas komplekss
“Skolas” 1, Stāmerienas pagasts, Gulbenes rajons, LV-4406 9242551 Atpūtas bāzes, viesu nami 12-38 20 39
“Ziedu gravas”, brīvdienu māja
Stāmeriena, “Ziedugravas” , Stāmerienas pagasts, Gulbenes rajons, LV-4406 4436651 Atpūtas bāzes, viesu nami 4-6 9 28

Lai arī šajā jomā uzņēmumam ir salīdzinoši daudz konkurentu, tomēr neviens no tiem neieņem stabilu līderpozīciju tirgū. Turklāt Jaungulbenes pagastā, šis būs vienīgais šāda veida uzņēmums. Vienīgais mīnuss ir tas, ka uzņēmumam jāiekaro vieta starp citiem šāda pakalpojuma sniedzējiem. Cenu politika visiem uzņēmumiem ir līdzīga. Svārstās no 4- 8 Ls par stundu. Tikai atpūtas komplekss „Vonadziņi” izmanto savādāku cenu politiku, jo tas ir prestižākais atpūtas komplekss Gulbenes rajonā. Lielākai daļai tūrisma uzņēmumu Gulbenes rajonā nav attīstīta mārketinga stratēģija, tādējādi, to veiksmīgi attīstot var vieglāk iegūt šo tirgus nišu.3.4. Uzņēmuma gaidāmās pozīcijas tirgū, SVID analīze
Stiprās puses Vājās puses
• Pagasta teritorijā konkurence ir neliela
• Darbojošais personāls spēj ļoti labi saprasties ar klientiem
• Viegli mūs atrast
• Gleznaina, nepiesārņota daba
• Plašs pakalpojumu sortiments
• Cenas • Slikts autoceļu stāvoklis
• Neatpazīstamība
• Zems svešvalodu zināšanu līmenis
Iespējas Draudi
• Pilnveidot pakalpojumu sortimentu
• Sakaru nodrošinājuma attīstība, iespējas pieslēgt internetu
• Paplašināt uzņēmuma teritoriju un pašu uzņēmumu
• Iespējas piesaistīt papildus līdzekļus no lauku atbalsta dienesta • Jauni konkurenti
• Atkarība no dabas apstākļiem
• Esošo konkurentu attīstīšanās
• Nespēja vienoties ar pašvaldību par iznomājamajām teritorijām4. Mārketinga stratēģija
4.1. Uzņēmuma cenu politika
Pakalpojumi un to izcenojumi:
Viesu zāle 7Ls/ h
Viesu zāle+ pirts+ guļamtelpas 70Ls/ 12h
Pirts 20Ls/ 12h
Pirts+ guļamtelpas 35Ls/ 12h

Inventāra izcenojumi:
Laiva 2Ls/h
Ūdens motocikls 10Ls/0.5h
Ēdināšana: Pēc vienošanās ar klientu.
Vasaras mēnešos sniegto pakalpojumu skaits ir ievērojami lielāks, tātad arī ienākumi ir daudz lielāki, jo vasaras mēnešos ir iespējams izmantot ūdens transporta līdzekļus.
Vidējā pakalpojuma cena vasaras mēnešos 120 Ls, pārējos mēnešos 90 Ls
Vidēji sniegto pakalpojumu skaits mēnesī 30 (vasaras mēnešos), 20 (ziemas mēnešos)
Ieņēmumi vidēji mēnesī (vasaras mēnešos) 3600 Ls, (ziemas mēnešos) 1800 Ls.4.2. Preču realizācijas kanālu raksturojums
Lai parādītu, ka uzņēmumam rūp klients, tiks piedāvāti vairāki veidi, no kuriem klients varēs izvēlēties sev labāko, iepriekšējai istabu, svinību telpu vai kādu citu no lauku mājas piedāvātajiem pakalpojumiem rezervācija:
• Tiešā rezervācija – tas ir, tūrists pats piesaka rezervāciju telefoniski vai rakstiski. Šādi rezervējot, lielākās problēmas tūristam var sagādāt tas, ka saimnieki ne vienmēr atrodas uz vietas, īpaši vasaras sezonā, bet citādi, tas ir labs veids, kā veikt rezervāciju.
• Asociācijā “Lauku ceļotājs” – Katru gadu ~50% no visiem viesiem izmanto atpūtu laukos pirmo reizi. Speciālisti, kas strādā rezervēšanas birojā, informē par apstākļiem apmešanās vietā un apkārtnē, sniedz precīzu ceļa aprakstu uz saimniecību, kā arī dod precīzus paskaidrojumus pa telefonu vai tieši rezervēšanas birojā. Rezervēšanas biroja darbība dod iespēju apkopot statistiku, veikt tirgus analīzi, veicinot pieprasīta produkta veidošanu.
Informāciju par lauku māju tūristi varēs saņemt arī Gulbenes rajona Tūrisma informācijas centrā.4.3. Preču tirdzniecības veicināšanas pasākumi
Uzņēmuma darbības uzsākšanas posmā liela nozīme ir informējošai reklāmai, jo uzņēmums vēl nav pazīstams tirgū, tāpēc lieli spēki jāpieliek, lai tas tiktu ievērots un tam veidotos savs klientu loks. Brīdī, kad uzņēmums jau būs nostiprinājis savas pozīcijas un izvērsīsies konkurence ar citiem tūrisma uzņēmumiem tirgū, aktuāla kļūs pārliecinošā reklāma, kas pārliecinās pircēju, ka tieši lauku mājas “Vīnakalns” sniegtie pakalpojumi ir tas, kas viņam ir nepieciešams. Savukārt uzņēmuma brieduma stadijā būs vajadzīga atgādinošā reklāma, lai klientu atmiņā saglabātu pakalpojumu pievilcīgās īpašības.
Tā kā ir zināms, ka ~80% no visiem lauku atpūtniekiem, Latvijas iedzīvotāji, vecumā no 30 līdz 50 gadiem – ģimenes ar bērniem, lielāko pilsētu iedzīvotāji, kam ienākumi sasniedz vidējos rādītājus. Šī mērķa tirgus sasniedzamība ir visvieglākā un prasa vismazāk līdzekļus – regulāra lauku tūrisma produkta reklamēšana radio un TV. Efektīvi ir raidījumi, kuros tiek atspoguļotas brīvdienas laukos, jo sabiedrības interese par šo brīvdienu veidu ir liela. Informācija presē sasniedz precīzu vietējo tūristu mērķauditoriju. Šo tūristu nodrošinājums laukos ir svarīgs, jo tie sastāda lielāko daļu no visiem tūristiem, palīdz novirzīt valstī naudas līdzekļus no lielajām pilsētām uz laukiem.
Ļoti svarīga arī ir mutiskā reklāma, jo daudzi cilvēki atzīst, ka par kādu konkrētu viesu namu uzzinājuši tieši no paziņām un draugiem nevis no plašsaziņas līdzekļiem, tādēļ jo īpaši svarīga ir uzņēmuma tāla veidošana apkārtējā sabiedrībā.
Reklāmas uzdevumi ir:
• informēt potenciālos klientus par lauku mājas ”Vīnakalns” esamību;
• apskatīt piedāvātos pakalpojumus;
• veidot pozitīvu uzņēmuma tēlu;
• pārliecināt par pakalpojumu nepieciešamību;
• izveidot, nostiprināt un palielināt pieprasījumu;
• gūt lielākus ienākumus.
Ar reklāmas veidošanu un plānošanu uzņēmumā nodarbosies tā vadītājs. Reklāmai 2005. gadā tiks atvēlēti 300 Ls5. Uzņēmuma funkcionēšanas un ražošanas plāns
5.1. Uzņēmuma atrašanās vietas raksturojums
Uzņēmums atrodas Gulbenes rajona Jaungulbenes pagastā. Atrodas diezgan nomaļā vietā pie ezera, kas garantē mierīgu atpūšanos. Nav tuvu nevienam lielceļam, tātad satiksmes trokšņu iespējamība ir pilnībā izslēgta. Tuvākā šoseja atrodas 10 km attālumā. Attālums līdz pilsētai ir 25 kilometri.5.2. Uzņēmumā izmantojamie resursi
• Elektrība- vidēji mēnesī elektrības izmaksas sasniedz 20 Ls
• Ūdens- no vietējā ūdensvada, vidēji 10 Ls mēnesī.
• Apkure- malka, vidēji 10 Ls mēnesī.
• Sakaru līdzekļi- mobilais telefons, pieslēgts LMT tīklam, vidēji 30 Ls mēnesī.

3. Tabula. Ikmēneša izdevumi par komunālajiem maksājumiem
Izmantojamais resurss Izdevumi Ls, vidēji mēnesī
Elektrība 20
Ūdens 20
Apkure 20
Sakaru līdzekļi 15
Atkritumu izvešana 2
Kopā 775.3. Uzņēmuma pamatlīdzekļi un apgrozāmie līdzekļi
4. Tabula. Pamatlīdzekļu uzskaite.
Pamatlīdzeklis Skaits Cena par 1 vienību(Ls) Summa(Ls)
Zemes un būvju īpašums 1 18 000 18 000
Ēkas labiekārtojums 1 10 000 10 000
Gultas 20 100 2000
Bāra lete 1 400 400
Galds 1 150 150
Skapji 6 100 600
Paklāji 6 50 300
Krēsli 35 10 350
Dīvāni 2 300 600
Biljarda galds 1 1000 1000
Mūzikas centrs 1 100 100
Kases aparāts 1 200 200
Laivas 3 100 300
Ūdens motocikli 2 3000 6000
KOPĀ 40 000

Uzņēmuma apgrozāmie līdzekļi ir tā rīcībā esošā nauda (10 000 Ls) un kurināmais.6.1. Uzņēmuma vadības organizācijas struktūra
6.1.1. Vadītāju funkcijas un atbildība
Uzņēmumā ir lineārās pārvaldes sistēma. Lineārā vadības struktūra nepieļauj pretrunīgu lēmumu pieņemšanu, izslēdz dublēšanās iespējas un notiek stingrāka darbinieku kontrole. Uzņēmuma funkcionēšanu nodrošina 5 personas: valdes priekšsēdētājs un 4 tam pakļautie darbinieki.

1. Shēma. Uzņēmuma vadības struktūra
Uzņēmuma vadītājs ir valdes priekšsēdētājs, kas atbild par visu uzņēmumu kopumā. Viņa profesionālās darbības pamatuzdevumi ir: plānot un vadīt darbības stratēģiju un nodrošināt tās izpildi, slēgt darījumus (līgumus) ar piegādātājiem, klientiem un citām organizācijām; plānot un kontrolēt resursu izlietojumu, darbinieku piesaistīšanu; izrīkot ikdienas darbus; vadīt citus darbiniekus.6.2. Uzņēmumā nodarbinātais personāls
Kopā uzņēmumā strādā 4 cilvēki. SIA “Vīnakalns” darbiniekiem ir augstas prasības. Tiem jābūt augsti kvalificētiem, nepārtraukti jāpapildina savas zināšanas. Darbiniekiem jābūt komunikabliem, jāprot profesionāli sadarboties ar klientiem, attieksmei pret klientu jābūt laipnai. Tiem jābūt arī ar lielu gribasspēku, augstu darba motivāciju, regulāri jāpilda direktores noteiktie rīkojumi.
5. Tabula. Darbinieku pienākumi.
Amata nosaukums Pienākumi
Grāmatvedis Plānot un noteikt budžeta un grāmatvedības kontroli, gatavot finansu dokumentus, konsultēt par nodokļu un maksājumu problēmām, veikt grāmatvedības un statistikas pārskatu analīzi, kā arī pētīt dažādas ekonomiskās problēmas – makroekonomiskos procesus, naudas apgrozību, cenu politiku, nodarbinātību, darba ražīgumu un samaksu, pakalpojumu sniegšanas izdevumus, vākt, analizēt un interpretēt ekonomikas datus.
Mārketinga menedžeris Atbildēt par mārketinga stratēģiju, nodarboties ar reklāmas ievietošanu vietējā avīzē un televīzijā, kā arī internetā. Atbildēt par uzņēmuma cenu politiku.
Pārvaldnieks Saņemt un rezervēt pieteikumus. Viesu uzņemšana un rūpes par viņu labklājību un ērtību. Iegādāties produktus un citus materiālus, kontrolēt to izlietošanu.
Istabene Istabiņu un viesnīcas telpu uzturēšana kārtībā – apkopt telpas, mazgāt grīdas, klāt gultas, mainīt gultas veļu un dvieļus. Rūpēties, lai pirts vienmēr būtu lietošanas kārtībā.6.2.1. Darbinieku štatu saraksts, atalgojums un motivācija
6.Tabula. Darbinieku štatu saraksts un atalgojums.
Amats Štats (cilvēku skaits) Atalgojums mēnesī, Ls (bruto summa) Summa kopā, Ls Sociālais nodoklis, 24,09 % Summa kopā
Vadītājs 1 200 200 48,18 248,18
Grāmatvedis 1 140 140 33,73 173,73
Mārketinga menedžeris 1 140 140 33,73 173,73
Pārvaldnieks 1 120 120 28,91 148,91
Istabene 1 100 100 24,09 124,09
Kopā algas 868,64
Riska nodeva 1,75
KOPĀ 870,39

Darbinieku motivācijai uzņēmums piedāvā kvalifikācijas celšanas kursus apmaiņas braucienos uz citiem līdzīga rakstura uzņēmumiem. Gada labākais strādnieks pēc pašu darbinieku vērtējuma saņem prēmiju.7. Problēmas un risks
7.1. Risks, tā veidi, problēmas un riska mazināšanas pasākumi
7. Tabula. Riski un to novēršanas pasākumi.
RISKS RISKA MAZINĀŠANAS PASĀKUMI
Ekonomiskie riski
Inflācija, cenu maiņa tirgū Ekonomisko prognožu veikšana, nepārtraukta sekošana informācija par notikumiem un situāciju lauku viesnīcu un tūrisma sfērā
Konkurences pieaugums Elastīgu cenu politikas pielietošana, plaša sortimenta izveidošana. Savas produkcijas īpatnības.
Iedzīvotāju maksātspējas samazinājums Uzņēmuma cenu politikas maiņa
Klientu neapmierinātība Pakalpojumu kvalitātes uzlabošana
Naudas trūkums uzņēmumā Rezerves fondu izveide, papildus kapitāla piesaiste, jaunu partneru piesaiste
Politiskie riski
Izmaiņas likumdošanā Sakaru dibināšana ar juridiskiem konsultantiem, kas turpmākajos uzņēmuma pastāvēšanas gados būs nepieciešama, lai uzņēmums varētu sekmīgi darboties, pamatojoties uz pastāvošo likumdošanu.
Izmaiņas politiskajā situācijā Savlaicīga informācijas iegūšana un no valsts politiskajiem notikumiem optimāli neatkarīga uzņēmuma darbības veidošana
Dabas riski
Ugunsgrēks, stihiskas dabas parādības Ugunsdzēsības normu izveide, drošības noteikumu ievērošana, īpašuma apdrošināšana
Sociālie riski
Darbinieku slimības, zaudējums, darbinieka neprofesionalitāte Rezerves fondu izveide, darbinieku nomaiņas iespējas paredzēšana, darbinieku kvalifikācijas celšana
Zādzības Īpašuma maksimāla nodrošināšana pret dažāda veida uzbrukumiem, apdrošināšana
Līdzekļu nolietojums, sabojāšanās Laicīga rezerves fondu izveide, pamatlīdzekļu apdrošināšana, inventāra saudzējošo normu izveide8. Finansu informācija
8.1. Pamatlīdzekļu nolietojums
8. Tabula. Pamatlīdzekļu nolietojums.
Pamatlīdzeklis Nolietojuma % gadā Sākotnējā vērtība (Ls) 1. gads 2. gads 3. gads 4. gads 5. gads 6. gads 7. gads 8. gads 9. gads 10. gads
Ēkas labiekārtojums 10% 10 000 1000 1000 1000 1000 1000 1000 1000 1000 1000 1000
Gultas 20% 2000 400 400 400 400 400
Bāra lete 20% 400 80 80 80 80 80
Galds 20% 150 30 30 30 30 30
Skapji 20% 600 120 120 120 120 120
Paklāji 33% 300 100 100 100
Krēsli 20% 350 70 70 70 70 70
Dīvāni 20% 600 120 120 120 120 120
Biljarda galds 10% 1000 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100
Mūzikas centrs 20% 100 20 20 20 20 20
Kases aparāts 20% 200 40 40 40 40 40
Laivas 20% 300 60 60 60 60 60
Ūdens motocikli 20% 6000 1200 1200 1200 1200 1200
KOPĀ 22 000 3340 3340 3340 3240 3240 1100 1100 1100 1100 1100
Atlikusī vērtība 18 660 15 320 11 980 8 740 5 500 4 400 3 300 2 200 1 100 08.2. Kredīta atmaksas grafiks
9. Tabula. Kredīta atmaksas grafiks.
Ikmēneša Kopējais
Gads Mēn. Pamatsumma maksājums % maks. maks.
2005 1 15 000.00 Ls 250.00 Ls 100.00 Ls 350.00 Ls
2 14 750.00 Ls 250.00 Ls 98.33 Ls 348.33 Ls
3 14 500.00 Ls 250.00 Ls 96.67 Ls 346.67 Ls
4 14 250.00 Ls 250.00 Ls 95.00 Ls 345.00 Ls
5 14 000.00 Ls 250.00 Ls 93.33 Ls 343.33 Ls
6 13 750.00 Ls 250.00 Ls 91.67 Ls 341.67 Ls
7 13 500.00 Ls 250.00 Ls 90.00 Ls 340.00 Ls
8 13 250.00 Ls 250.00 Ls 88.33 Ls 338.33 Ls
9 13 000.00 Ls 250.00 Ls 86.67 Ls 336.67 Ls
10 12 750.00 Ls 250.00 Ls 85.00 Ls 335.00 Ls
11 12 500.00 Ls 250.00 Ls 83.33 Ls 333.33 Ls
12 12 250.00 Ls 250.00 Ls 81.67 Ls 331.67 Ls
2006 1 12 000.00 Ls 250.00 Ls 80.00 Ls 330.00 Ls
2 11 750.00 Ls 250.00 Ls 78.33 Ls 328.33 Ls
3 11 500.00 Ls 250.00 Ls 76.67 Ls 326.67 Ls
4 11 250.00 Ls 250.00 Ls 75.00 Ls 325.00 Ls
5 11 000.00 Ls 250.00 Ls 73.33 Ls 323.33 Ls
6 10 750.00 Ls 250.00 Ls 71.67 Ls 321.67 Ls
7 10 500.00 Ls 250.00 Ls 70.00 Ls 320.00 Ls
8 10 250.00 Ls 250.00 Ls 68.33 Ls 318.33 Ls
9 10 000.00 Ls 250.00 Ls 66.67 Ls 316.67 Ls
10 9 750.00 Ls 250.00 Ls 65.00 Ls 315.00 Ls
11 9 500.00 Ls 250.00 Ls 63.33 Ls 313.33 Ls
12 9 250.00 Ls 250.00 Ls 61.67 Ls 311.67 Ls
2007 1 9 000.00 Ls 250.00 Ls 60.00 Ls 310.00 Ls
2 8 750.00 Ls 250.00 Ls 58.33 Ls 308.33 Ls
3 8 500.00 Ls 250.00 Ls 56.67 Ls 306.67 Ls
4 8 250.00 Ls 250.00 Ls 55.00 Ls 305.00 Ls
5 8 000.00 Ls 250.00 Ls 53.33 Ls 303.33 Ls
6 7 750.00 Ls 250.00 Ls 51.67 Ls 301.67 Ls
7 7 500.00 Ls 250.00 Ls 50.00 Ls 300.00 Ls
8 7 250.00 Ls 250.00 Ls 48.33 Ls 298.33 Ls
9 7 000.00 Ls 250.00 Ls 46.67 Ls 296.67 Ls
10 6 750.00 Ls 250.00 Ls 45.00 Ls 295.00 Ls
11 6 500.00 Ls 250.00 Ls 43.33 Ls 293.33 Ls
12 6 250.00 Ls 250.00 Ls 41.67 Ls 291.67 Ls
2008 1 6 000.00 Ls 250.00 Ls 40.00 Ls 290.00 Ls
2 5 750.00 Ls 250.00 Ls 38.33 Ls 288.33 Ls
3 5 500.00 Ls 250.00 Ls 36.67 Ls 286.67 Ls
4 5 250.00 Ls 250.00 Ls 35.00 Ls 285.00 Ls
5 5 000.00 Ls 250.00 Ls 33.33 Ls 283.33 Ls
6 4 750.00 Ls 250.00 Ls 31.67 Ls 281.67 Ls
7 4 500.00 Ls 250.00 Ls 30.00 Ls 280.00 Ls
8 4 250.00 Ls 250.00 Ls 28.33 Ls 278.33 Ls
9 4 000.00 Ls 250.00 Ls 26.67 Ls 276.67 Ls
10 3 750.00 Ls 250.00 Ls 25.00 Ls 275.00 Ls
11 3 500.00 Ls 250.00 Ls 23.33 Ls 273.33 Ls
12 3 250.00 Ls 250.00 Ls 21.67 Ls 271.67 Ls
2009 1 3 000.00 Ls 250.00 Ls 20.00 Ls 270.00 Ls
2 2 750.00 Ls 250.00 Ls 18.33 Ls 268.33 Ls
3 2 500.00 Ls 250.00 Ls 16.67 Ls 266.67 Ls
4 2 250.00 Ls 250.00 Ls 15.00 Ls 265.00 Ls
5 2 000.00 Ls 250.00 Ls 13.33 Ls 263.33 Ls
6 1 750.00 Ls 250.00 Ls 11.67 Ls 261.67 Ls
7 1 500.00 Ls 250.00 Ls 10.00 Ls 260.00 Ls
8 1 250.00 Ls 250.00 Ls 8.33 Ls 258.33 Ls
9 1 000.00 Ls 250.00 Ls 6.67 Ls 256.67 Ls
10 750.00 Ls 250.00 Ls 5.00 Ls 255.00 Ls
11 500.00 Ls 250.00 Ls 3.33 Ls 253.33 Ls
12 250.00 Ls 250.00 Ls … 1.67 Ls 251.67 Ls
KOPĀ 3 050.00 Ls 18 050.00 Ls

Piesaistītais kapitāls ir 15 000 LVL. Kapitāls tiek piesaistīts pamatlīdzekļu iegādei un uzņēmuma darbības nodrošināšanai pirmajos tā darbības mēnešos. Kā nodrošinājums ir dzīvojamā māja 25 000 LVL vērtībā. Šī summa tiek aizņemta komercbankā Baltic Trust Bank uz 5 gadiem ar fiksēto procentu likmi. Procentu likme gadā ir 8%(Rigibor + uz klientu orientētā “D” kategorijas likme).8.3. Peļņas un zaudējumu aprēķins
10. Tabula. Peļņas un zaudējumu aprēķins 2005. gadam.
Peļņas/zaudējumu pārskats 2005. Mēneši
Ienākumi 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 Kopā
Pakalpojumu sniegšana 1800 1800 1800 3600 3600 3600 3600 3600 1800 1800 1800 1800 30600.00
Ienākumi pavisam 1800 1800 1800 3600 3600 3600 3600 3600 1800 1800 1800 1800 30600.00
Izmaksas
Tiešās izmaksas
Izdevumi pakalpojumiem 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 1200.00

Tiešās darba algas+riska nodeva+soc.nodoklis 870.39 870.39 870.39 870.39 870.39 870.39 870.39 870.39 870.39 870.39 870.39 870.39 10444.68
Tiešās izmaksas kopā 970.39 970.39 970.39 970.39 970.39 970.39 970.39 970.39 970.39 970.39 970.39 970.39 11644.68
Bruto peļņa 829.61 829.61 829.61 2629.61 2629.61 2629.61 2629.61 2629.61 829.61 829.61 829.61 829.61 18955.32

Netiešās izmaksas

Siltumenerģija 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 120.00
Ūdens un kanalizācija 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 120.00
Elektroenerģija 20 20 20 20 20 20 20 20 20 20 20 20 240.00
Mārketinga izdevumi 50 50 20 20 20 20 20 20 20 20 20 20 300.00
Sakaru izdevumi 30 30 30 30 30 30 30 30 30 30 30 30 360.00
Apdrošināšana 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 120.00
Signalizācija 25 25 25 25 25 25 25 25 25 25 25 25 300.00
Kredīta procentu maksājumi 100 98.33 96.67 95 93.33 91.67 90 88.33 86.67 85 83.33 81.67 1090.00
Citi izdevumi 40 15 15 15 15 15 15 15 15 15 15 15 205.00
Kopā netiešās izmaksas 295 268.33 236.67 235 233.33 231.67 230 228.33 226.67 225 223.33 221.67 2855.00
Darbības peļņa 534.61 561.28 592.94 2394.61 2396.28 2397.94 2399.61 2401.28 602.94 604.61 606.28 607.94 16100.32

Kapitāla izmaksas
Kredīta pamatsummas maksājums 250 250 250 250 250 250 250 250 250 250 250 250 3000.00
Nolietojums 278.33 278.33 278.33 278.33 278.33 278.33 278.33 278.33 278.33 278.33 278.33 278.33 3340.00
Kopā kapitāla izmaksas 528.33 528.33 528.33 528.33 528.33 528.33 528.33 528.33 528.33 528.33 528.33 528.33 6340.00
Izmaksas pavisam 1793.72 1767.05 1735.39 1733.72 1732.05 1730.39 1728.72 1727.05 1725.39 1723.72 1722.05 1720.39 20839.68
Peļņa pirms nodokļiem 6.28 32.95 64.61 1866.28 1867.95 1869.61 1871.28 1872.95 74.61 76.28 77.95 79.61 9760.32
Tīrā peļņa 5.34 28.00 54.92 1586.34 1587.75 1589.17 1590.59 1592.00 63.42 64.84 66.25 67.67 8296.31
UIN nodoklis 0.80 4.20 8.24 237.95 238.16 238.37 238.59 238.80 9.51 9.73 9.94 10.15 1244.44

11. Tabula. Peļņas un zaudējumu aprēķins 2006. un 2007. gadam.
Peļņas/zaudējumu pārskats 2006. UN 2007. Ceturkšņi 2006 2007
Ienākumi 1.cet. 2.cet. 3.cet. 4.cet. Kopā 1.pusgads 2.pusgads Kopā
Pakalpojumu sniegšana 6100 11500 9700 6100 33400 18800 17000 35800
Ienākumi pavisam 6100 11500 9700 6100 33400 18800 17000 35800

Izmaksas
Tiešās izmaksas
Tiešās darba algas+riska nodeva+soc.nodoklis 2611.17 2611.17 2611.17 2611.17 10444.68 5222.34 5222.34 10444.68
Tiešās izmaksas kopā 2691.17 2691.17 2691.17 2691.17 10764.68 5382.34 5382.34 10764.68
Bruto peļņa 3408.83 8808.83 7008.83 3408.83 22635.32 13417.66 11617.66 25035.32

Netiešās izmaksas
Siltumenerģija 30 30 30 30 120 60 60 120
Ūdensapgāde un kanalizācija 30 30 30 30 120 60 60 120
Elektroenerģija 60 60 60 60 240 120 120 240
Mārketinga izdevumi 70 70 70 70 280 140 140 280
Apdrošināšana 30 30 30 30 120 60 60 120
Signalizācija 75 75 75 75 300 150 150 300
Sakaru izdevumi 90 90 90 90 360 180 180 360
Kredīta procentu maksājumi 235 220 205 190 850 335 275 610
Citi izdevumi 150 150 150 150 600 300 300 600
Kopā netiešās izmaksas 1130 1115 1100 1085 4430 2245 2185 4430
Darbības peļņa 2278.83 7693.83 5908.83 2323.83 18205.32 11172.66 9432.66 20605.32

Kapitāla izmaksas
Kredīta maksājumi 750 750… 750 750 3000 1500 1500 3000
Nolietojums 835.00 835.00 835.00 835.00 3340.00 1670 1670 3340
Kopā kapitāla izmaksas 1585 1585 1585 1585 6340.00 3170 3170 6340
Izmaksas pavisam 5406.17 5391.17 5376.17 5361.17 21534.68 10797.34 10737.34 21534.68
0.00 0
Peļņa pirms nodokļiem 693.83 6108.83 4323.83 738.83 11865.32 8002.66 6262.66 14265.32

Ienākuma nodoklis 104.07 916.32 648.57 110.82 1779.80 1020.40 759.40 1779.80
Tīrā peļņa 589.76 5192.51 3675.26 628.01 10085.52 6982.26 5503.26 12485.528.4. Naudas plūsma
12. Tabula. Naudas plūsma 2005. gadam.
Naudas plūsma 2005.gadam Mēneši
Ienākumi 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 Kopā
Pakalpojumu sniegšana 1800 1800 1800 3600 3600 3600 3600 3600 1800 1800 1800 1800 30600

Ienākumi pavisam 1800 1800 1800 3600 3600 3600 3600 3600 1800 1800 1800 1800 30600

Izmaksas
Tiešās izmaksas
Izdevumi pakalpojumiem 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 1200

Tiešās darba algas+riska nodeva+soc.nodoklis 870.39 870.39 870.39 870.39 870.39 870.39 870.39 870.39 870.39 870.39 870.39 870.39 10444.68
Tiešās izmaksas kopā 970.39 970.39 970.39 970.39 970.39 970.39 970.39 970.39 970.39 970.39 970.39 970.39 11644.68
Bruto peļņa 829.61 829.61 829.61 2629.61 2629.61 2629.61 2629.61 2629.61 829.61 829.61 829.61 829.61 18955.32

Netiešās izmaksas

Siltumenerģija 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 120
Ūdens un kanalizācija 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 120
Elektroenerģija 20 20 20 20 20 20 20 20 20 20 20 20 240
Mārketinga izdevumi 50 50 20 20 20 20 20 20 20 20 20 20 300
Sakaru izdevumi 30 30 30 30 30 30 30 30 30 30 30 30 360
Apdrošināšana 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 120
Signalizācija 25 25 25 25 25 25 25 25 25 25 25 25 300
Kredīta procentu maksājumi 100 98.33 96.67 95 93.33 91.67 90 88.33 86.67 85 83.33 81.67 1090
Citi izdevumi 40 15 15 15 15 15 15 15 15 15 15 15 205
Kopā netiešās izmaksas 295 268.33 236.67 235 233.33 231.67 230 228.33 226.67 225 223.33 221.67 2855
Darbības peļņa 534.61 561.28 592.94 2394.61 2396.28 2397.94 2399.61 2401.28 602.94 604.61 606.28 607.94 16100.32

Kapitāla izmaksas
Kredīta pamatsummas maksājums 250 250 250 250 250 250 250 250 250 250 250 250 3000
Nolietojums 278.33 278.33 278.33 278.33 278.33 278.33 278.33 278.33 278.33 278.33 278.33 278.33 3339.96
Kopā kapitāla izmaksas 528.33 528.33 528.33 528.33 528.33 528.33 528.33 528.33 528.33 528.33 528.33 528.33 6339.96
Izmaksas pavisam 1793.72 1767.05 1735.39 1733.72 1732.05 1730.39 1728.72 1727.05 1725.39 1723.72 1722.05 1720.39 20839.64

Peļņa pirms nodokļiem 6.28 32.95 64.61 1866.28 1867.95 1869.61 1871.28 1872.95 74.61 76.28 77.95 79.61 9760.36
Akumulētā peļņa 6.28 39.23 103.84 1970.12 3838.07 5707.68 7578.96 9451.91 9526.52 9602.80 9680.75 9760.36 9760.36
Tīrā peļņa 5.34 28.01 54.92 1586.34 1587.76 1589.17 1590.59 1592.01 63.42 64.84 66.26 67.67 8296.31
UIN nodoklis 0.80 4.20 8.24 237.95 238.16 238.38 238.59 238.80 9.51 9.73 9.94 10.15 1065.94

13. Tabula. Naudas plūsma 2006. un 2007. gadam.
Naudas plūsma 2006. UN 2007.
Periods Ceturkšņi 2006 2007
Rādītāja nosaukums 1.cet. 2.cet. 3.cet. 4.cet. Kopā 1.pusgads 2.pusgads Kopā
Ienākumi
Ieņēmumi 6100 11500 9700 6100 33400 18800 17000 35800

Ienākumi pavisam 6100 11500 9700 6100 33400 18800 17000 35800

Izmaksas
Tiešās darba algas+riska nodeva+soc.nodoklis 2611.17 2611.17 2611.17 2611.17 10444.68 5222.34 5222.34 10444.68
Siltumenerģija 30 30 30 30 120 60 60 120
Ūdensapgāde un kanalizācija 30 30 30 30 120 60 60 120
Elektroenerģija 60 60 60 60 240 120 120 240
Mārketinga izdevumi 70 70 70 70 280 140 140 280
Apdrošināšana 30 30 30 30 120 60 60 120
Signalizācija 75 75 75 75 300 150 150 300
Sakaru izdevumi 90 90 90 90 360 180 180 360
Citi izdevumi 150 150 150 150 600 300 300 600
Kredīta maksājumi 985 970 955 940 3850 1835 1775 3610
Izmaksas kopā 5406.17 5391.17 5376.17 5361.17 21535 10797.34 10797.34 21594.68

Peļņa pirms nodokļiem 693.83 6108.83 4323.83 738.83 11865.32 8002.66 6202.66 14205.32
Ienākuma nodoklis 104.07 916.32 648.57 110.82 1779.80 1020.40 759.40 1779.80
Tīr…ā peļņa 589.76 5192.51 3675.26 628.01 10085.52 6982.26 5503.26 12485.528.5. Bilances
14. Tabula. Sākuma bilance uz 2005. gada 1. janvāri.
Aktīvs Pasīvs
Zeme 18 000 Ls Pamatkapitāls 50 000 Ls
Pārējie pamatlīdzekļi 22 000 Ls
Nauda 10 000 Ls

Saldo 50 000 Ls Saldo 50 000 Ls

15. Tabula. Plānotā bilance uz 2005. gada 31. decembri.
Aktīvs Pasīvs
Zeme 20 000.00 Ls Pamatkapitāls 50 000.00 Ls
Pamatlīdzekļi 18 660.00 Ls Kredīts 12 250.00 Ls
Naudas līdzekļi 31886.31 Ls Nesadalītā peļņa 8 296.31 Ls

Saldo 70546.31 Ls Saldo 70546.31 Ls

Izmantotā literatūra
1. Alsiņa R. Mācies plānot!. – Rīga: – Kamene, 2000., 75 lpp
2. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību //2003. gada jūnijs
3. Rurāne M. Uzņēmējdarbības organizācija un plānošana. – Rīga: – Biznesa augstskola Turība, 2002., 336 lpp
4. Babkoks L., Hamblina K., Hāna S. Kā sastādīt biznesa plānu. – L.: Lielvārds, 1993. – 34lpp
5. Hofs K. G. Biznesa ekonomika. – Rīga: – Jāņa Rozes apgāds, 2002., 559 lpp.
6. Interneta resursi:
• www.celotajs.lv
• www.117.lv
• www.csp.lv
• www.nozare.lv