Šveiciešu mūzikas pedagoga E. Žaka – Dalkroza ritmiskās audzināšanas metode

Šveiciešu mūzikas pedagoga E. Žaka – Dalkroza ritmiskās
audzināšanas metode
Mūsdienu muzikālajā izglītībā plaši tiek pielietota šveiciešu pedagoga E. Žaka-Dalkroza (1865 – 1950) ritmiskās audzināšanas metode, kura ietver sevī ideju – no elementāro mūzikas izteiksmes līdzekļu pamatu apgūšanas līdz izvērsta skaņdarba interpretēšanai kustībās. Tās pamatā ir ritmika, solfedžo un improvizācija.. E. Žaka – Dalkroza izstrādātā vingrinājumu sistēma aptver dažādu kustību kompleksu no vienkāršiem ritmiskiem vingrinājumiem līdz brīvai kustību improvizācijai, kurā īpaši svarīga ir vingrinājumu izpildījuma secība – no vienkārša uz sarežģīto. E. Žaks-Dalkrozs uzskatīja, ka. ritmisku kustību pielietojums muzikālajā apmācībā ir objektīva nepieciešamība, jo tikai kustībā atbrīvots ķermenis spēj atraisīties un atvērties
Tieši arābu un afrikāņu bungu ritmi, būtiski iespaidoja E. Žaka-Dalkroza metodes izveidi. Tajā tiek izmantotas ķermeņa perkusijas, ritma atbalsis, ritma kanoni, deju soļi, kā arī dažādu sitaminstrumentu spēle.
Savas metodes ietvaros E. Žaks-Dalkrozs izstrādāja taktsfigūras kustībās.
Atbilstoši roku kustībām E. Žaks-Dalkrozs ieteica pievienot arī kāju kustības.
Kustība ir cieši saistīta ar mūzikas valodas jēdzienu kā pulss, taktsmērs, ritms, akcents, dinamika, kā arī veicina formas izjūtu. E. Ž. Dalkrozs uzskatīja, ka dažādi kustību vingrinājumi labvēlīgi iedarbojas uz bērnu vispārējo garīgo un fizisko attīstību. Tie ir:
• veiklības vingrinājumi, kas veido pareizu stāju un attīsta kustību aparāta veiklību,
• izteiksmības – ekspresijas vingrinājumi, kuri attīsta iztēli un sagatavo kustību improvizācijai:
• deju soļu elementi, kas veicina kustību aparāta vispārējo precizitāti un prasa noteiktu, ritmisku izpildi.
Metroritma izjūtas attīstībai E. Ž. Dalkrozs izmantoja sekojošus dzirdes – kustību vingrinājumus:
• taktēšanas pamatkustības, taktis sastāv no ceturtdaļnotīm,
• ar kustību reaģēt uz smago taktsdaļu ( dažādos taktsmēros),ar ritmiskām kustībām attēlot izvēlēto dziesmiņu vai tās fragmentu,
• saklausīt metra akcentus un izteikt tos kustībās
• divas skolēnu grupas izpilda divus dažādus ritmus vienlaicīgi,
• viens skolēns izpilda vienlaicīgi divus dažādus ritmus,
• uz sitaminstrumenta nospēlē ritma motīvu, kurš tiek atkārtots ar ritmiskām kustībām ( atbalss princips)
• zināmas ritma grupas. tiek izpildītas dažādās dinamikas gradācijās.
E. Ž. Dalkrozs norādīja, ka metroritma iestrādei jāizmanto skolēniem jau zināmas, dabiskās kustības:
• iet uz priekšu, sānis, atmuguriski; iet uz pirkstgaliem, papēžiem, pēdu ārmalām, izvērstiem purngaliem, iet un pēc signāla palēkties; mainoties mūzikas raksturam, dodies dažādos virzienos, iet pa maliņu, noturot līdzsvaru u.c.
• apsēsties – piecelties;
• griezties riņķī,
• izdarīt pietupienus,
• lekt pāri nelielam šķērslim,
• pēc kārtas stāvēt uz vienas kājas.
E. Žaks–Dalkrozs uzskatīja, ka šīs dabiskās kustības ir jākoriģē, lai tās kļūtu anatomiski pareizas un estētiskas.
Šo pazīstamo un vienkāršo kustību izmantošana mūzikas stundās, ļauj skolēniem vieglāk un ātrāk iepazīsties ar ritmiskajiem elementiem, sajust pulsāciju un ritmu mūzikā un apkārtējā pasaulē, kā arī sekmē metroritma izjūtas attīstību.
Sākumskolas skolēni mūzikas stundās ļoti labprāt iesaistās dažādu ritmisku kustību izpildīšanā, ar lielu interesi atkārto gan skolotāja parādītās kustības, gan izdomā paši savas. Daudzveidīgs dabisku un vienkāršu kustību pielietojums mūzikas stundās sekmē ne tikai skolēnu metroritma izjūtas attīstību, bet ļauj atraisīt sākumskolas skolēnu radošo aktivitāti un improvizācijas spējas, kā arī veicina skolēnu komunikācijas spēju attīstību. Pēc autores novērojumiem mūzikas stundās, kustībās atraisās pat viskautrīgākie un noslēgtākie bērni.

Scroll to Top