Biznesa augstskola Turība
VIESNĪCAS “X” ATTĪSTĪBAS PROJEKTS ALŪKSNES PILSĒTĀ
Diplomdarbs studiju programmā
“Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadība”
Diplomdarba autors:
Diplomdarba vadītājs:
Xxxxxxxxx
xxxxxxxxx
Rīga – 2000
Satura rādītājs
Anotācija 3
Ievads 5
1. Alūksnes kā tūristu apmeklētas pilsētas – situācijas analīze 7
1.1. Alūksnes pilsētas tūrisma pozitīvo faktoru analīze 7
1.2. Alūksnes pilsētas tūrisma faktoru negatīvā analīze 13
2. Izmitināšanas iestāžu alternatīvas Alūksnes pilsētai 18
3. Divzvaigžņu viesnīcas un viesu mājas alternatīvu izpēte 20
3.1. Uzņēmējdarbības vides pētījums 20
3.2. Potenciālā tirgus pētījumu analīze 22
3.3. Viesnīcas, viesu nama “Alūksne” un to pakalpojumu apraksts 26
3.4. Ēdienu un dzērienu organizācijas daļas apraksts 29
3.4.1. Ēdināšanas bloka darbinieku apraksts 29
3.4.2. Kafejnīcas “Brīvdiena” darbības apraksts 30
3.4.3. Brokastu darbības organizēšana 30
3.4.4. Pārējā kafejnīcas darba laika organizēšana 31
3.4.5. Kafejnīcas virtuves, Room service darbība 31
3.5. Istabu pārvaldīšanas nodaļas apraksts 32
3.5.1. Uzņemšanas nodaļa 32
3.5.2. Saimniecības nodaļa 33
3.5.3. drošība, inženiertehniskais dienests, grāmatvedība 34
3.6. Viesnīcas, viesu mājas “Alūksne“ konkurences analīze 35
3.6.1. Viesnīca “Arāji” 35
3.7. Viesnīcas, viesu mājas “Alūksne” reklāmas 39
un veicināšanas pasākumu apraksts 39
3.7.1. Reklāmas un veicināšanas pasākumu apraksts 40
Izmantotā literatūra 47
Anotācija
______________ diplomdarba tēma ir viesnīcas “X” attīstības projekts Alūksnes pilsētā, Rīgā, 2000., …. lapas.
Darba mērķis un ievads satur visu informāciju par autora nodomiem un vēlmēm, izstrādājot diplomdarbu.
Diplomdarba pirmajā daļā autors izveidojis viesnīcas projekta paredzētās atrašanās vietas – Alūksnes pilsētas analīzi. Viesnīcas koncepcijas un saimnieciskās darbības aprakstā tika izpētīta attiecīgo alternatīvu visu nodaļu darbība, to sniegto pakalpojumu apraksts. Tirgus iespēju izpētē ir izstrādāta un izpētīta attiecīgo naktsmītņu uzņēmējdarbības vide, visu potenciālo konkurentu izpēte, tirgus izpēte kā arī visi viesnīcas, viesu mājas reklamēšanas pasākumi. Finansu daļā tiek sniegts viss alternatīvu un projekta finansiālās daļas apraksts un aprēķini.
Darbu beidzot autors izdarījis secinājumus par attiecīgi izdevīgākās alternatīvas, tātad projekta īstenošanu un rentabilitāti.
Darbā tika izmantoti …… literatūras avoti.
Darbā ir …. attēli un ….. tabulas.
Aннотация
Темой дипломной работы, разработанной в Риге в 2000 году, является проект развития гостиницы ‘Х’ в городе Алуксне. Дипломная работа состоит из … листов.
Предисловие работы содержит информацию об её цели и задумках и пожеланиях автора, возникших во время работы над проектом.
В первой части дипломной работы автор проанализировал предполагаемое местонахождение проектируемой гостиницы – город Алуксне. В описании концепции и хозяйственной деятельности гостиницы исследованы соответствующие альтернативы работы всех служб гостиницы и дано описание предлагаемых ими услуг.
В исследовании возможностей рынка разработана и проанализирована среда соответствующих гостиниц, всех потенциальных конкурентов, а также произведен анализ рынка и рекламных кампаний всех гостиниц и гостевых домов. В финансовой части дипломной работы дано описание всех альтернатив и финансовой стороны проекта, а также их рассчёты.
В заключение автор сделал выводы о наиболее выгодных альтернативах, т.е. об осуществлении и рентабельности проекта.
В работе были использованы … литературных источника.Работа содержит … изображений и … таблиц.
Ievads
Viesmīlības industrija ir viena no nozarēm, kas daudzām pasaules valstīm ir viens no galvenajiem ienākumu (valūtas) avotiem. Šādi piemēri ir uzskatāmi redzami arī Eiropā (galvenokārt Vidusjūras baseina valstis – Malta, Kipra, Grieķija u.c.). Pēc datiem, ko sniedz Pasaules ceļojumu un tūrisma padome (World Travel and Tourism Council), ceļojumu un tūrisma industrija ir lielākā nozare pasaulē, kas nodarbina katru desmito pasaules iedzīvotāju un dod aptuveni 10% no pasaules nacionālā kopprodukta. Arī Latvijā šī nozare ar katru gadu ieņem arvien nozīmīgāku vietu. Kā viena no galvenajām sastāvdaļām viesmīlības industrijā ir viesnīcas, viesu mājas un cita veida naktsmītnes.
Lai arī ārvalstu tūristu skaits pēdējos gados Latvijā nepalielinās, (gluži pretēji – samazinās) ir vērojama arvien jaunu viesnīcu un citu naktsmītņu celtniecība. Lielākoties tas notiek Rīgā un tās apkārtnē. Tas izskaidrojams ar to, ka visa galvenā tūrisma un darījumu ceļošana norit galvenokārt Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē (Sigulda, Jūrmala). Līdz ar to lielākie tūristu atstātie naudas izdevumi paliek šajā reģionā. Taču paralēli šai situācijai, tūrisms ir arī tā nozare, kas dod reālus ienākumus lauku reģioniem un tiek uzskatīts, ka nākotnē ienākumi varētu palielināties.
Savā diplomdarbā autors izvēlējies veidot viesnīcas vai cita veida izmitināšanas iestādes attīstības projektu. Attiecīgi izveidotā izmitināšanas iestāde atradīsies Alūksnes pilsētā. Alūksnes pilsētu autors izvēlējās tāpēc, ka tā ir autora dzimtā pilsēta, un šī vieta ir zināma vislabāk. Dzīvojot Alūksnē, var ļoti bieži dzirdēt to, ka šajā pilsētā trūkst viesnīcas vai viesu mājas, un tieši šī apsvēruma dēļ, liela daļa tūristu potenciālās naudas aizplūst ārpus pilsētas robežām – vietām, kur tādas naktsmītnes ir. Tāpēc autors izlēma savā darbā apskatīt un izpētīt attiecīgo naktsmītņu iespējamo darbību Alūksnes pilsētā.
Diplomdarba autora mērķis ir veikt četru viesnīcu alternatīvu izpēti un finansiāli izdevīgākajai izmitināšanas iestādei izveidot viesnīcas attīstības projektu. Realizējot attiecīgo projektu tiktu atrisinātas pilsētas viesu izmitināšanas iestāžu kvalitātes problēma. Šis pētījums palīdzēs saprast, kāda tipa naktsmītne Alūksnes pilsētā būtu finansiāli visizdevīgākā.
Lai to izdarītu tiek izvirzīti sekojoši uzdevumi:
• veikt attiecīgo naktsmītņu atrašanās vietu izpēti;
• izanalizēt tirgus iespējas;
• izveidot naktsmītņu piedāvāto pakalpojumu klāstu;
• izanalizēt naktsmītņu finansiālās iespējas;
• izdarīt secinājumus par manā projektā paredzētās attiecīgās naktsmītnes rentabilitāti, kā rezultātā labākajai izveidot attīstības projektu.
Projekts ir cilvēku veikta unikāla darbība uzstādīto mērķu sasniegšanai, kam ir sākums un beigas, ierobežots laiks, resursi un noteikti kvalitātes kritēriji.
Strādājot pie sava projekta, konkrēta laika ierobežojuma nav, taču projekts tiek veidots 2000. gadā un ņemot vērā straujās izmaiņas, kas vērojamas Latvijā šajā laikposmā, attiecīgā projekta izpilde ir iespējama tuvākajos piecos gados.
Resursu ierobežojumi darbā noteikti nav, taču analizējot un aprēķinot projekta finansiālos rādītājus (izdevumi, ieņēmumi), attiecīgā uzņēmuma darbība balstās uz peļņu nesošu rezultātu konkrētā laika posmā.
Diplomdarbā pārstāvētā tēma (viesnīcas projekts) sastāv no piecām nodaļām. Pirmā – īss Alūksnes pilsētas un tajā esošo viesmīlības industrijas uzņēmumu apraksts, priekšrocību un problēmu apkopošana. Otrā – viesnīcu, viesu māju alternatīvu izveide, trešā nodaļa sniedz viesnīcas, viesu mājas alternatīvu izpēti pakalpojumu darbības jomās, mārketinga procesos, finansiālajos rādītājos. Ceturtā – finansiāli izdevīgākās viesnīcas nodalīšana. Piektajā – viesnīcas attīstības projekta izveidošana.
Diplomdarbu beidzot tiek izdarīti savi secinājumi.
Savā diplomdarbā tika izmantotas mācību grāmatas, lekciju pieraksti, internets, dažādi bukleti, konsultācijas ar dažādiem speciālistiem.
1. Alūksnes kā tūristu apmeklētas pilsētas – situācijas analīze
Alūksnes pilsēta ir tā vieta, kurā autors izvēlējies izveidot savu viesnīcas projektu. Katrai vietai mēs varētu atrast savas pozitīvās un negatīvās puses, tādas arī ir autora izvēlētajai pilsētai – Alūksnei.
Darba autors ir mēģinājis shematiski un ar labi pārskatāmiem paskaidrojumiem parādīt šīs pilsētas stiprās un vājās puses, jeb, kas ļauj cerēt, ka radītais viesnīcas projekts šajā pilsētā būs finansiāli spējīgs darboties, un kas gluži pretēji – bremzē to.
Šajā gadījumā gribētu minēt to, ka visi autora tālāk minētie rādītāji pārsvarā attieksies tikai uz Alūksnes pilsētu nevis rajonu kopā.
1.1. Alūksnes pilsētas tūrisma pozitīvo faktoru analīze
Attēls1-5 (autora darbs, Alūksnes pilsētas pozitīvie
nosacījumi tūristiem šīs pilsētas apmeklēšanai)
* Ģeogrāfisko atrašanās vietu, autors minējis arī pie problēmām, kas saistītas ar viesnīcas projekta realizāciju šajā pilsētā. Kāpēc? Tas tiks parādīts pie attiecīgās problēmas analīzes.
1) Izdevīga ģeogrāfiskā atrašanās vieta – ģeogrāfiski Alūksne atrodas Latvijas ZA daļā, Alūksnes augstienes vidienē, Alūksnes ezera DR krastā. Alūksnē dzīvo aptuveni 10.4 tūkstoši iedzīvotāju. Kā jau darbā tika iepriekš minēts, nevar viennozīmīgi pateikt, ka Alūksnes ģeogrāfiskais izvietojums ir viennozīmīgi vērtējams kā pozitīvs tūrisma attīstības faktors. Šajā apakšnodaļā autors runās par pozitīvo. Alūksne atrodas Latvijas teritorijas kontinentālajā daļā līdz ar to arī klimatiskie apstākļi ir Latvijas kā mazas valsts apstākļiem diezgan atšķirīgi. Ziemas šajā mazpilsētā ir samērā aukstas un sniegiem bagātas, bet vasaras karstas.
Attēls 2-5 (http://www.rec.hu/REC/Maps/lat map.html,
Alūksnes atrašanās vieta uz Latvijas kartes)
Otrs, pēc autora domām, ļoti svarīgs faktors ir tas, ka Alūksnes rajons robežojas ar divām kaimiņvalstīm – Krieviju un Igauniju. Tātad apmeklējot viesiem Alūksnes pilsētu ir iespējams, lielas distances nemērojot, apmeklēt arī abas iepriekš minētās kaimiņvalstis. Tieši ar šo faktoru saistās starpvalstu projekts, kas paredz tūrisma maršrutus starp šo trīs valstu (Latvija, Krievija, Igaunija) pilsētām – Veri (Igaunija), Pleskava (Krievija), Alūksne, Gulbene (Latvija).
Jāmin tas, ka Alūksnē ir iespējamas dažādas izklaides. Pilsētu apskauj kalnains reljefs. Šajā pilsētā atrodas arī Latvijas biatlona un slēpošanas izlases trase. Pēc autora domām, Alūksne būtu atbilstoša ziemas sporta veidu cienītājiem. Pie pozitīvā jāmin to, ka nodarboties ar slēpošanu ir iespējams pilsētas robežās. Tātad to būtu iespējams darīt netālu no savas apmešanās vietas.
Jāpiemin arī Alūksnes ezers, kas atrodas blakus pilsētai un tā aizsalšanas periods ir, salīdzinoši Latvijas apstākļiem, liels – no decembra līdz aprīlim. Tātad ir iespējams nodarboties ar zemledus makšķerēšanu.
2) Kultūrvēsturiski un citi tūrisma apskates objekti – salīdzinoši ar teritoriju, ko aizņem pilsēta, tajā ir apskatāmi ļoti daudz interesanti tūrisma objekti. Šeit autors mēģinās tabulas veidā īsi un konkrēti minēt populārākos tūrisma objektus.
1. Tabula (autora darbs)
Apskates objekti Alūksnes pilsētā
Nr. Nosaukums Atrašanās vieta
Kultūrvēsturiskie objekti
1. Alūksnes Livonijas ordeņa pilsdrupas (1342.-1702.) Alūksne, Pilssala
2. Bībeles tulkotāja un mācītāja Ernsta Glika stādītie ozoli (1685. un 1689.), tā sauktie Glika ozoli, mācītājmāja un piemiņas akmens Pils iela 15, Alūksne
3. Alūksnes evanģēliski luteriskā baznīca (1781.-1788.) Pils iela 25a, Alūksne
4. Alūksnes baronu Fon Fītinghofu Jaunā pils (1861.-1863.) Pils iela 74, Alūksne
5. Alūksnes pils parks ar mazajām arhitektoniskajām celtnēm (sākts veidot 18. gs otrajā pusē) Netālu no pils
6. Tempļa kalns. Slavas templis – Rotonda (1807.) Alūksne, kapsētas pussala
7. Kazarmas, pašlaik mobilo strēlnieku bataljons Alūksne
Unikāli tūrisma objekti
37. Bībeles muzejs – vienīgais Ernsta Glika Bībeles muzejs Eiropā Pils iela 25a, Alūksne
38. Mazbānītis maršrutā Alūksne – Gulbene – vienīgais regulāri kursējošais bānītis Baltijā (Alūksnē) Alūksnes stacija
39. Tempļa kalns – senākā apdzīvotā vieta Alūksnes novadā (Alūksnē) Alūksne, kapsētas pussala
Pie nozīmīgākajiem tūrisma resursiem jāmin tas, ka ”Alūksnes rajonā atrodas 350 valsts kultūrvēsturisku objektu, 26 valsts nozīmes īpaši aizsargājamie dabas objekti” [1.,3.lpp.] no kuriem daudzi tūristu iecienītākie atrodas Alūksnes pilsētā.
Šeit populārākos tūrisma objektus autors vēlas mazliet raksturot:
šaursliežu dzelzceļš ar maršrutu Alūksne – Gulbene. Tāda tipa vilciens (bānītis) ir viens no retajiem Eiropā, kur vēl notiek pasažieru pārvadāšana. Gulbene – Alūksne šaursliežu (750 mm) dzelzceļa līnijas posms ir saglabājies no 1898. – 1903 gada būvētās 210 km. garā dzelzceļa Stukmaņi (Pļaviņas) – Vecgulbene – Alūksne – Valka. Dzelzceļa līnija Gulbene – Alūksne 32,8 km garumā ar inženiertehniskajām būvēm, staciju ēkām un ritošo sastāvu 1998. gadā ar Kultūras ministrijas rīkojumu ir iekļauta Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības sarakstā kā vēstures piemineklis. 2003. gadā šaursliežu dzelzceļš svinēs savu simtgadi.
Alūksnes evanģēliski luteriskā baznīca atrodas pilsētas centrā starp Pils ielu un Alūksnes ezeru. Baznīca celta no 1781. gada līdz 1788. gadam. Tā kā baznīca tika būvēta purvainā vietā, zem tās pamatiem ieguldīti 2000 ozolkoka pāļi. Ēkas fasāde veidota no vietējiem laukakmeņiem, kuru krāsainība un daudzveidība redzama vēl šodien. Baznīcas torņa augstums ir 55,5 m. Baznīca iesvētīta 1788. gada 23. jūlijā. Arhitektoniskajā ziņā tā atzīta par vienu no skaistākajām Latvijā. Baznīcā atrodas mākslas priekšmeti un liela gleznu kolekcija, tai ir oriģināla interjera apdare. Alūksnes baznīcā glabājas viens no pamatdarbiem kultūras vēsturē – pirmais Bībeles tulkojums latviešu valodā.
E. Glika Bībeles muzejs atrodas starp baznīcu un Pils ielu. Tas ir mazs 1908. gadā celts namiņš. 1990. gada 18. novembrī tas iesvētīts. Tas ir pirmais un vienīgais Bībeles muzejs Eiropā. Te ir apkopotas Bībeles 226. eksponātos. Šeit ir gan sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, gan lūgšanu grāmatas dažādā ortogrāfijā un pēc dažādiem laikposmiem.
Pie tūrisma objektiem gribu minēt Alūksnes parkus un it sevišķi Alūksnes muižas parku, kas atrodas starp pils ielu un Alūksnes ezeru. Šeit ir apskatāmi 18. un 19.gs. parka arhitektūras elementi.
Alūksnes pilsdrupas atrodas Marijas salā, bet tā, savukārt, ļoti tuvu centram. Šī Livonijas ordeņa pils celtniecība tika pabeigta 1342. gadā. Laika gaitā pils bija pakļauta vairāku sirotāju iebrukumiem un gāja no rokas rokā – vāciešiem, krieviem, poļiem un zviedriem. Jāpiemin, ka šajās drupās pašlaik ir ierīkota brīvdabas estrāde ar 3000 skatītāju sēdvietām.
Attēls 3-8 (autora foto,
Alūksnes pilsdrupas)
Tempļa kalns – atrodas 30 m augstā Alūksnes ezera krastā, kuru no apkārtnes norobežo gravas. Iespējams, ka 10. – 11. gs. te ir bijusi latgaļu pils. Apmēram 100 gadus pēc dramatiskajiem Ziemeļu kara notikumiem – 1807. gadā tika uzcelts granīta Slavas templis zviedru garnizona kapteiņa Vulfa un krievu feldmaršala Šeremetjeva – Kārlim xl un Pēterim l uzticīgo karavadoņu piemiņai. Tieši šī tempļa dēļ pilskalns ir ieguvis savu nosaukumu “Tempļa kalns”.
Šeit autors raksturojis, viņaprāt, galvenos un tūristu iecienītākos Alūksnes pilsētas apskates objektus.
Raksturojot Alūksnes tūrisma objektus jādod to galvenās atrašanās vietas Alūksnes pilsētā.
– Alūksnes pilsdrupas
– Bībeles muzejs
– Alūksnes evanģēliski luteriskā baznīca
– muižas parks
– Alūksnes jaunā pils
Attēls 4-8 (http://www.aluksne.lanet.lv/Aluksne/map.html,
Alūksnes pilsētas karte)
Var secināt, ka ļoti daudzi populārākie tūrisma objekti atrodas Alūksnes pilsētas centrālajā daļā.
3) Pilsēta ir ekoloģiski tīra, kriminogēni droša, sakopta – tātad pats primārais, lai tūrisms attīstītos jebkurā reģionā, ir nepieciešams, lai tūrists justos drošs un viņam nebūtu jāuztraucas par iespējamajiem veselības kaitējumiem ierodoties attiecīgajā vietā. Alūksnē kriminogēnā situācija ir salīdzinoši laba, kas, pēc autora domām, neapdraud un neapdraudēs pilsētas viesu drošību. Pilsētā nav attīstīta rūpniecība, līdz ar to nav jūtami rūpniecības nodarītie kaitējumi pilsētas ainavai un ekoloģijai. Vienīgā rūpniecība, kas tiek veikta Alūksnes pilsētas teritorijā ir saistīta ar kokapstrādi. Jāsaka gan, ka šie uzņēmumi atrodas pilsētas nomalēs. Pie priekšnoteikumiem un veicinošiem apstākļiem jāmin skaisto ainavu, kas apskauj Alūksni. Tāpat vēlos minēt to, ka pilsēta ir sakopta un, manuprāt, būtiski tūrisma attīstībai ir tas, ka blakus pilsētai atrodas Alūksnes ezers, kas ir salīdzinoši tīrs.
4) Salīdzinoši laba infrastruktūra, muzeji – šis ir tas faktors, ka pēdējos gados ir jūtami uzlabojies. Tātad, ceļu segums pilsētā ar katru gadu uzlabojas, bet nevarētu to nosaukt par ļoti labu. Starppilsētu autotransports manā skatījumā ir pietiekoši labs. Galvenā starppilsētu satiksme tiek veidota maršrutā Alūksne – Rīga. Taču tiek arī organizēta satiksme maršrutos uz Smilteni, Cēsīm, Valmieru, Jelgavu, Gulbeni, Balviem u.c. pilsētām. Pie starppilsētu maršrutiem jāmin satiksmi ar mazo vilcieniņu (Alūksne – Gulbene), arī pilsētās kursējošais transports ir apmierinošs. Ielu apgaismojums pēdējā gada laikā ir krietni uzlabojies un šobrīd ir izveidojusies situācija, ka ielas praktiski visā Alūksnes pilsētas teritorijā ir apgaismotas. Pilsētas ielās ir pieejami telefonautomāti ar iespējām zvanīt kā pa Latviju, tā uz ārvalstīm. Ceļi, kas ved uz Alūksni ir salīdzinoši labi (Vidzemes, Gulbenes – Alūksnes šoseja). Trotuāru segums ir apmierinošs. Alūksnes pilsētā ir izveidots plašs un ērts informācijas centrs, kas tūristiem var sniegt nepieciešamo informāciju par atpūtas iespējām Alūksnē.
Šeit autors vēlas minēt to, ka ir izstrādāts 10. gadu Alūksnes rajona attīstības plānojums, no kura varam secināt – cik līdzekļi tiks novirzīti attiecīgajā nozarē, kas arī priekš tūrisma attīstības ir ļoti svarīgi. No šīs tabulas varam izsecināt aptuveno Alūksnes pilsētas attīstības plānojumu nākotnē.
2. Tabula (Alūksnes rajona attīstības programma)
Līdzekļu un Laika tabula
Mērķis Kopā (milj. Ls) 1999. – 2010. t. sk. pirmajos 4. gados
Autoceļu tīkla attīstība 14,407 6,562
Robežas 2,556* 1,356
Dzelzceļš * *
Uzņēmējdarbības attīstība 0,109 0,109*
Izglītības, kultūras un sporta iestādes 2,216 0,869
Energoapgāde 0,780 0,280
Sakari 0,561 0,561
Komunālie tīkli 2,238* 0,940*
Kopā 22,867 10,677
* papildus attīstības plānos tiks paredzēti un atspoguļoti projektu pieteicēji, izmaksu summas un finansu avoti.
Tātad pēc šīs tabulas varam secināt, ka infrastruktūras attīstībai, kas ir neapšaubāmi svarīgs faktors tūrisma attīstībai, ir paredzēti līdzekļi, lai tā ar laiku sakārtotos. Tas, protams, lielā mērā attiecas arī uz Alūksnes pilsētu.
Pie pozitīvā noteikti jāmin muzeji, ko viesi ierodoties Alūksnē var apmeklēt. Šeit autors dod īsu Alūksnes pilsētas un populārāko Alūksnes rajona muzeju uzskaitījumu tabulas veidā.
3. Tabula (autora darbs)
Populārākie muzeji Alūksnes rajonā
Nr. Nosaukums Adrese Cenas Ls
Pieaug. Skol. Pens.
1. Ernsta Glika Bībeles muzejs Pils iela 25a, Alūksne 0,40 0,20
2. Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejs Pils iela 74, Alūksne (ar gidu)0,60
0,30 0,20
0,10 0,20
0,10
3. Dabas muzejs Pils iela 74, Alūksne 0,20 0,20 0,20
4. Brīvdabas muzejs
“Ottes dzirnavas” Ate, Kalncempju pagasts 1,00 0,30 0,50
5. Elīnas Zālītes memoriālais muzejs Dzirnavu iela 24, Ape
par ziedojumiem
7. Jāzepa Vītola memoriālais muzejs “Anniņas” Gaujiena, Gaujienas pagasts
0,20
8. Jaunlaicenes pagasta novadpētniecības muzejs Jaunlaicene, Jaunlaicenes pagasts 0,10
10. Biškopības muzejs “Ozoliņi”, Jaunlaicenes pagasts par ziedojumiem
11. Trapenes pagasta muzejs
(O.Vācieša istaba, skolas vēsture) Trapene, Trapenes pagasts par ziedojumiem
12. Veclaicenes novada muzejs Romeškalns, Veclaicenes pagasts ziedojums (Ls 0,20)
Tātad autors ir uzskaitījis visus esošos muzejus (17.01.2000) Alūksnes pilsētā un populārākos, tūristu iecienītākos Alūksnes rajonā. Paralēli tam tiek minētas muzeju ieejas biļešu cenas, kas nav mazsvarīgi.
Varam secināt to, ka muzeji šajā rajonā ir un par to apmeklējumiem tiek prasīta neliela naudas summa.
Pie šī noteikti jāmin privātkolekcijas un darbnīcas Alūksnes rajonā.
4. Tabula (autora darbs)
Privātkolekcijas un darbnīcas Alūksnes rajonā
Nr. Nosaukums Adrese
1. E. Kļaviņa aļņu ragu kolekcija “Pidiķi”, Alsviķu pagasts
2. Pētera Zālīša mehānisko mūzikas instrumentu kolekcija Pils iela 74, Alūksne
3. Keramiķa Arvīda Pīgožņa darbnīca “Lejasmucenieki”, Strautiņi, Alsviķu pagasts
4. Keramiķa Uģa Puzuļa meistardarbnīca “Racupkalns”, Alsviķu pagasts
Alsviķu pagasts atrodas salīdzinoši tuvu Alūksnes pilsētai (5,3 km.) un viesiem ierodoties Alūksnē nemērojot lielas distances un nepatērējot daudz laika ir iespējams pabūt arī šajās vietās.
Ar šo arī es vēlētos beigt Alūksnes pilsētas analīzi no pozitīvās puses.
1.2. Alūksnes pilsētas tūrisma faktoru negatīvā analīze
Attēls 5-11 (autora darbs, Alūksnes pilsētas negatīvās
puses tūristiem šīs pilsētas apmeklēšanai)
1) Ģeogrāfiskā atrašanās vieta – pats pirmais par ko sūdzas neviens vien Alūksnes uzņēmējs ir Alūksnes salīdzinoši tālā atrašanās no galvaspilsētas – Rīgas. Tas sastāda aptuveni 202 km. Ja brauc ar autobusu no Rīgas autoostas, tad ceļā ir jāpavada vidēji 4. stundas. Ar privāto auto ceļā būs nepieciešams pavadīt 2. stundas. Tātad, varam secināt, ka šī ir viena no negatīvajām pusēm tūrisma attīstībai Alūksnes pilsētā, ņemot vērā to, ka Rīgā dzīvo aptuveni viena trešdaļa Latvijas iedzīvotāju.
Alūksnei tuvākās pilsētas ir Balvi, Gulbene, Smiltene, taču tās ir nelielas. Valmiera, Cēsis atrodas, salīdzinoši ar Latvijas teritorijas rādītājiem, pietiekoši tālu (vairāk par 100 km.). Tātad Latvijas lielāko pilsētu atrašanās vietas nav Alūksnei labvēlīgas un līdz ar to, piedāvājot tikai īpašus pakalpojumus, vietējie iedzīvotāji var cerēt, ka viesi ieradīsies arī no tālienes.
2) Nepietiekošs labu ēdināšanas uzņēmumu skaits – katrs, protams, individuāli saprot, kas ir labs ēdināšanas uzņēmums. Ēdināšanas uzņēmums ar interesantu interjeru, kas var piedāvāt izsmalcinātus ēdienus ar plašu ēdienkarti, autora skatījumā, Alūksnē nav. Raksturojot šos uzņēmumus jāsecina, ka ēdienkartes visos uzņēmumos ir ļoti līdzīgas, arī šis faktors, protams, nav izdevīgs tūrisma attīstībai. Uzņēmumi ir izvietojušies galvenokārt pilsētas centrālajā daļā. Autors mēģinās visus uzņēmumus īsi uzskaitīt tabulas veidā. Sākotnējais iespaids parasti ir tāds, ka ēdināšanas uzņēmumu pilsētā pietiek, taču, kā jau iepriekš rakstīju, šajā jomā Alūksnē ir vēl daudz darāmā.
Labs ēdināšanas uzņēmuma piedāvātais ēdienu un dzērienu klāsts un kvalitāte ir viens no galvenajiem nosacījumiem, lai tūrists ierastos attiecīgi sev nospraustajā ceļojuma galamērķī. Autors ir mēģinājis pēc savām domām novērtēt katru ēdināšanas uzņēmumu. Šie uzņēmumi tika vērtēti pēc zvaigznīšu sistēmas, no vienas līdz piecām. Katrs uzņēmums tika vērtēts atsevišķi pēc to tālāk uzrādītiem noteiktiem standartiem un galvenais pēc to šajā industrijā ieņemtās nišas ( restorānu nevar pielīdzināt ēdnīcai). Viss vērtējums balstīsies uz subjektīviem secinājumiem.
Tika ņemti vērā pieci faktori:1) ēkas arhitektūra, apkārtējā vide, klientūra; 2) telpu interjers; 3) piedāvātā ēdienkarte; 4) cenu atbilstība kvalitātei; 5) apkalpojošais serviss.
* visi nosacījumi zem katras kritikas;
** neapmierinoši, jāuzlabo daudzi no iepriekš minētajiem faktoriem;
*** apmierinoši, taču jūtami trūkumi, visbiežāk sīkās niansēs (apkalpošanā, interjerā u.c.);
**** labi, taču neizjūt pilnību;
***** visi faktori tiek ievēroti ļoti labi – ēdināšanas “parauguzņēmums”.
Tātad apsekojot visus uzņēmumus, autora subjektīvais vērtējums ir šāds:
5. Tabula (autora darbs)
Ēdināšanas iespējas Alūksnes pilsētā
Nr. Nosaukums Veids Adrese
Mans vērtējums
1. “Alūksne” kafejnīca Pils 29, Alūksne ***
2. “Ābols” kafejnīca Jāņkalna 48, Alūksne ***
3. “Karīna” kafejnīca Laurencenes 20, Alūksne ***
4. “Kvēpītis” kafejnīca Jāņkalna iela 18, Alūksne **
5. “Rūdis” kafejnīca Latgales iela 3b, Alūksne **
6. “Skrinukalni” kafejnīca Dārza iela 11, Alūksne ***
7. “Viktorija” kafejnīca L. Ezera iela, Alūksne **
8. “B&Co” bārs, ēdnīca Pils 21, Alūksne **
9. “Riku-Raku” bārs Pils 72, Alūksne **
10. “V.V.G.” bistro Pils 72, Alūksne **
11. “Osis” ēdnīca Rūpniecības 8, Alūksne ***
12. “Viavita” ēdnīca Jāņkalna 43, Alūksne ***
13. “Ezermala” atpūtas komplekss O.Vācieša 2a, Alūksne ****
Tātad Alūksnē uz šo brīdi (18.01.2000) ir 13 ēdināšanas uzņēmumi.
Šeit ir jāmin arī veikali, kas nodarbojas ar suvenīru pārdošanu. Divi suvenīru veikali priekš Alūksnes pilsētas ir pietiekoši daudz, taču suvenīru izvēle šajos veikalos nav liela, un tas ir vērtējams kā negatīvs rādītājs.
6. Tabula (autora darbs)
Suvenīri, lietišķā māksla (iespēja iegādāties)
Nr. Nosaukums Adrese
1. Salons “Dzīpars”, veikals Pils iela 21, Alūksne
2. Studija “Kalme” Brūža iela 7, Alūksne
3) Nepietiekošs izklaides, atpūtas iestāžu skaits – katrā attiecīgajā vietā, ko tūristi apmeklē ir jārada tādi apstākļi, lai šie tūristi atstātu pēc iespējas lielākas naudas summas pirms aizbrauc prom. Izklaides un atpūtas iestādes (neņemot vērā arī viesnīcas) ir tās, kuras piesaista tūristu uzmanību un līdz ar to dod reālus ienākumus attiecīgajam reģionam. Jāsaka uzreiz, ka Alūksnē situācija šajā jomā ir slikta. Kāpēc? Tas tāpēc, ka iedzīvotāju skaits, kā jau darbā tika iepriekš minēts (10,5 tūkstoši), ir mazs, Latvijas mērogiem lielu pilsētu Alūksnes tuvumā nav, arī bezdarba un dzīves līmeņa rādītāji (kā jau visā Latvijā) nav labi. Alūksnē ir fiksēts aptuveni 10% liels bezdarbs. Tie arī būtu galvenie argumenti. Tātad reālā situācija ar izklaides iespējām ir šāda.
7.Tabula (autora darbs)
Atpūtas iespējas Alūksnes pilsētā
Nr. Nosaukums Adrese Cena Ls / pers.
1. Sauna ar banketu zāli Jāņkalna iela 43, Alūksne no Ls 50 (no grupas)
2. Sauna L. Ezera 2 b, Alūksne no Ls 5 (kopā)
3. Kalnu slēpošana Ķauķu kalnā. Trīs pacēlāji, inventāra noma. Apgaismojums. Sporta klubs “Pulss”
–
4. Distanču slēpošana, slēpošanas un biatlona trase. Sporta bāze “Mežinieki”
–
5. Dabas takas, izziņas tūrisms.
Pils ielā 74, Alūksne
–
6. Laivu noma O. Vācieša iela 2b, Alūksne
–
7. Atpūta un makšķerēšanas iespējas Alūksnes ezera krastā. Ezermalas iela 44, Alūksne
–
8. Naktsklubs “Impērija” Jāņkalna iela 22, Alūksne
–
4) Nekvalitatīvi izmitināšanas pakalpojumi – šis ir tas nosacījums, kas ir viens no galvenajiem, lai tūristi apmeklētu kādu vietu. Primārais, protams, ir drošība, taču kā nākamās ir jāmin izmitināšanas iestādes. Alūksnes pilsētā viesnīcu nav, taču tāda ir Jaunannā, kas atrodas 17 km no Alūksnes. Alūksnē ir iespējams atrast naktsmājas, taču tajās nav iespējams saņemt pakalpojumus, kas ir raksturīgi viesnīcām un viesu mājām. Šeit noteikti jāmin tas, ka iebraukušie pilsētas viesi lielākoties izmanto viesnīcu “Arāji”, kas atrodas iepriekš pieminētajā vietā. Tātad mēģināšu īsi uzskaitīt visas iespējamās naktsmītnes Alūksnes pilsētā.
8. Tabula (autora darbs)
Naktsmītnes Alūksnes pilsētā
Nr. Nosaukums, adrese Vietu skaits Cena Ls/dn/pers
1. Lielā Ezera iela 2b, Alūksne līdz 6 10 – 15
2. Torņa iela 13, Alūksne līdz 4 5
3. Helēnas iela 55, Alūksne līdz 3 10
4. O. Vācieša 2a, Alūksne 6 7,50
Kempingi
5. “Ezermalas-44”, Alūksne 10 3-7
Varam secināt, ka Alūksnē nav nevienas viesnīcas vai viesu mājas. Pakalpojumi šeit ir minimāli. Vienīgais pakalpojums ir naktsmītne. Vienīgajā naktsmītnē, kas 8. tabulā atrodas ar numuru viens tiek piedāvātas arī brokastis un numurā par 15 Ls atsevišķi duša, tualete un TV. Pārējās naktsmītnēs tiek piedāvāta tikai gultas vieta, bet dušas, tualetes koplietojamas. To atšķirības ir galvenokārt interjerā. Gribētu uzsvērt to, ka viesim ierodoties pilsētā, neierodoties tūrisma informācijas centrā, praktiski nav iespējams uzzināt par iespējamajām naktsmītnēm – nav nekādu reklāmu, izkārtņu.
Tātad situācija ir izveidojusies tāda, ka paralēli pilsētas pozitīvajām pusēm tūrisma attīstībai ir lieli bremzējoši faktori. Kāpēc šāda situācija ir izveidojusies?
Pēc autora domām, ir četri galvenie nosacījumi, kas kavē Alūksnes pilsētas tūrisma attīstību:
izglītība un kvalificētais darbaspēks – manuprāt, trūkst tūrisma nozarē kvalificētu darbinieku ;
Investīcijas – piesaistītās investīcijas tūrisma nozarē ir salīdzinoši mazas;
interese un iniciatīva – Es domāju, ka nav pietiekoši liela interese par jauno, moderno informāciju tehnoloģijām un manā skatījumā pilsētas iedzīvotājiem trūkst iniciatīvas tūrisma lietu sakārtošanai;
viesmīlības industrija ir nozare, kurā uzņēmumos ir jāiegulda lielas naudas summas, arī riska faktori šajā nozarē ir lielāki.
Izmitināšanas problēma ir viena no sāpīgākajām problēmām tūrisma attīstībai šajā pilsētā. Tāpēc esmu izvēlējies pētīt un rakstīt tieši par šo problēmu.
Rezumējot visu pirmo nodaļu, varam secināt, ka Alūksnes pilsētā tūrisma attīstībai pastāv gan pozitīvie, gan negatīvie faktori. Pozitīvie faktori ir lielākoties tādi faktori, kas ir veidojušies zināmā laika posmā (tūrisma, kultūrvēsturiskie objekti), vai nosacījumi, kuri ir praktiski nemainīgi (klimatiskie apstākļi, ģeogrāfiskā atrašanās vieta).
Alūksnes pilsētas tūrisma attīstības negatīvie faktori ir lielākoties tādi, kas ir izveidojušies salīdzinoši īsā laika posmā (ēdināšanas, naktsmītnes uzņēmumi), kuru cēloņi ir dažādi.
Varētu teikt, ka Alūksnes pilsētā tūrisma attīstības gan pozitīvie, gan negatīvie faktori ir līdzsvarā.
2. Izmitināšanas iestāžu alternatīvas Alūksnes pilsētai
Tiek izstrādātas četras naktsmītņu alternatīvas. Visas alternatīvas tiks mēģināts izanalizēt, labākajām divām alternatīvām izveidot plašu mārketinga, menedžmenta un finansu izpēti līdz beidzot nonākt pie secinājuma – finansiāli izdevīgākā naktsmītnes alternatīva. Tai arī tiks izveidots projekts. Tātad:
– visām attēlā redzamajām nakts-
mītnēm tiek paredzēts attiecīgais
numuru skaits, kā to paredz Latvijas
Valsts Standarti
Attēls 6-16 (autora darbs), izmitināšanas
iestāžu alternatīvas Alūksnes pilsētā
Analizējot attiecīgo alternatīvu tiek ņemta vērā attiecīgo naktsmītņu standartizācija, kā to paredz attiecīgās izmitināšanas iestāžu normatīvas (Latvijas Valsts Standarti).
Tātad Latvijas Valsts standartos ir noteikts:
“Viesnīca – uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) īpašumā vai nomā esoša viesu izmitināšanas un apkalpošanas mītne, kurā ir ne mazāk kā desmit numuru;
Viesu māja – uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) īpašumā vai nomā esoša viesu izmitināšanas un apkalpošanas mītne, kurā ir vismaz pieci numuri;
Hostelis – uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) īpašumā vai nomā esoša jaunatnes tūrisma izmitināšanas un apkalpošanas mītne, kurā ir vismaz 20 numuri.”
Tātad visām šīm naktsmītnēm viena no galvenajām funkcijām ir nodrošināt viesus ar naktsmītni. Atšķirība ir attiecīgās naktsmītnes numuru skaitā.
Pie attiecīgajām naktsmītnēm vēlos minēt dažas sakarības, ko konsultējoties ar tūrisma speciālistu E. Bukas kungu, konstatēju.
Jaunatnes tūrisma mītnēs ir kopējas guļamtelpas, gan arī atsevišķas telpas šim nolūkam.
Būtiskākā atšķirība starp 1*un 3* viesnīcām ir tā, ka 1*-2* viesnīcās pieļaujamas kopējas lietošanas vannasistabas, dušas un tualetes, bet, sākot ar 3* viesnīcām, tualetēm un vannas istabām jābūt katrā numurā. Viesu mājām, sākot ar III kategoriju tualetēm un dušām jābūt visos numuros. Kategorijai pieaugot, numuru platības ir lielākas, ir izvērstāks sabiedrisko telpu klāsts, lielāks restorānu un baru skaits, pieaug visu telpu labiekārtojuma un tehniskās apkopes līmenis, servisa pakalpojumu piedāvājums un kvalitāte.
Šīs minētās četras alternatīvas tiks analizētas pēc diviem aspektiem:
1. attiecīgās naktsmītnes celtniecības izmaksas;
2. galvenais saimnieciskais risks – klientūras pietiekamība (noslogojums).
Ņemot vērā katras naktsmītnes specifiku, to celtniecībai nepieciešamās summas krietni atšķiras. Var viennozīmīgi teikt, ka 3* viesnīcā ir jāiegulda lielākas naudas summas, jo kā nodaļas sākumā tika minēts, tai ir augstāki standarti. Latvijas Valsts Standarti nosaka, ka viesnīcu minimālais numuru skaits ir 10. Līdz ar to viesnīcām un hostelim celtniecības izdevumi būs augstāki nekā viesu mājai. Konsultējoties ar arhitektiem tika secināts, ka trīszvaigžņu viesnīcai nepieciešamā celtniecības summa ir 200 Ls m .
Lai ieguldītu nepieciešamās summas attiecīgajos projektos ir jāpārliecinās, vai būs pietiekoši labs noslogojums, vai būs iespēja ieguldītos līdzekļus zināmā laikposmā atpelnīt un strādāt ar peļņu. Šeit autors dod nelielu pārskatu par to, cik Alūksnes pilsētā tūristi iebrauc. Dati ņemti no Alūksnes tūrisma informācijas centra. Ir tikuši aptaujāti tie tūristi, kuri ir apmeklējuši šo iestādi.
9. Tabula (dati no Alūksnes tic)
Pārskats par 2000.gada iebraucošajam ārvalstu tūristu plūsmām
Janv. Febr. Mart. Apr. Maij. Jun. Jul. Aug. Sept. Okt. Nov. Dec.
Skaits 38 30 37 28 69 137 350 425 240 33 35 30
Alūksnes pilsētā lielākais tūristu pieplūdums ir vasaras un rudens mēnešos. Varam secināt, ka Alūksnes pilsētai ir sezoniāla rakstura apmeklējums. No šiem tūristiem 8% ierodas radu apmeklējumā. Pastāv ļoti liels risks, ka šie tūristi neizvēlēsies par naktsmītni, kādu no manis minētajām iestādēm. Raksturojot šos rādītājus, secinu, ka trīszvaigžņu viesnīcai celtniecības izmaksas ir lielākās, un nav nekādu garantiju, ka tās noslogojums būs apmierinošs.
Izmaksas būs ļoti lielas arī hostelim, jo nepieciešamo numuru skaits ir 20. Hosteļi ir orientēti uz tūristiem, kas ir gados jauni, bet kā rāda aptauja, to skaits ir mazs un līdz ar to noslogojums būs neapmierinošs.
Līdz ar to, pēc autora domām, labākās divas alternatīvas ir divzvaigžņu viesnīca un viesu māja. Šīm divām alternatīvām tiks izveidota plaša mārketinga, menedžmenta un finansu izpēte līdz beidzot tiks nonākts pie secinājuma – finansiāli izdevīgākā naktsmītnes alternatīva.
3. Divzvaigžņu viesnīcas un viesu mājas alternatīvu izpēte
Analizējot esošo situāciju, var secināt, ka no šīm četrām alternatīvām izdevīgākā kapitāla investēšana ir veidojot divzvaigžņu viesnīcu vai viesu māju. Šīs abas alternatīvas arī pētīšu. Pirms veidot sīkāku analīzi, ir jāprecizē daži nosacījumi.
Abas alternatīvas aprakstīšu vienā nodaļā. Daudzi no pakalpojumiem un pētījumiem abām alternatīvām būs vienādi. Vietas, kur būs atšķirības autors atdalīs un izcels.
Abām minētajām alternatīvām ir paredzēta viena atrašanās vieta (arī ēka), abu alternatīvu naktsmītnēs tiks veidots ēdināšanas uzņēmums.
Tātad potenciālā izmitināšanas iestādes ēka atrodas Alūksnes pilsētā Torņa ielā 2. Ēka ir 45. gadus veca. Šī ir piemērota ēka kā viesnīcai, tā viesu mājai. Nosaukums gan viesnīcai, gan viesu mājai būs “Alūksne”, bet kafejnīcas nosaukums “Brīvdiena”.
3.1. Uzņēmējdarbības vides pētījums
Tā kā viesnīcas un viesu mājas plānošana tiek paredzēta vienā vietā un ēkā, tad uzņēmējdarbības vides pētījums būs viens un tas pats. Tātad abām potenciālajām izmitināšanas iestādēm šī nodaļa tiek veidota viena.
Viesnīcas vai viesu mājas atrašanās vieta ir plānota, pēc autora domām, izdevīgā vietā no daudziem tās aspektiem. Par cik Alūksnē nav nevienas viesnīcas vai viesu mājas, bet pilsētas centra teritorijā vēl joprojām ir iespēja šādu uzņēmumu izveidot tad tā ir laba vieta, lai uzsāktu naktsmītņu uzņēmējdarbību.
Attēls 7-18 (http://www.aluksne.lanet.lv/Aluksne/map.html,
iespējamās naktsmītnes “Alūksne” atrašanās vieta Alūksnē)
No vēsturiskā laikposma raugoties, agrāk ( pirms 12 gadiem) Alūksnes pilsētas centrā bija izveidota viesnīca, taču, laikam ejot, tās vairs nav. Alūksnē, kā jau mazpilsētā, piesārņojums, salīdzinoši ar lielpilsētām, ir mazs un šajā ziņā nekā negatīva no izraudzītās vietas nav. Pie pozitīvā noteikti jāmin tas, ka viesu mājas apkārtējā vide, infrastruktūra ir sakārtota un ar katru nākamo dienu tā uzlabojas. Pilsētas centrā (sk. 1.1. apakšnodaļu), ir apskatāmi arī daudzi kultūrvēsturiski objekti, atrodas iepirkšanās centri, dažādu institūciju iestādes (Alūksnes pilsētas dome, pasts u.c.). Autoosta no attiecīgās naktsmītnes atrodas pietiekoši tuvu (400 m), slēpošanas un biatlona trase (2 km). Satiksme starp pilsētām ir apmierinoša. Netālu no šīs vietas atrodas taksometru stāvvieta. Tas viss ir pilsētas robežās. Pasākumi, kas saistās ar Alūksnes ģeogrāfisko vietu un izveidojušos infrastruktūru (slēpošanas, biatlona sacensības), dos iespēju piesaistīt attiecīgajai naktsmītnei “Alūksne” vajadzīgo klientūru. Jāmin tas, ka ziemā slēpotāji ir iecienījuši Dēliņkalnu un Ķauķukalnu (kalns atrodas 185 km no Rīgas), kas slēpojami kopš Ziemassvētkiem (dažreiz pat agrāk). Vasarā tīkams ūdenstūrisms pa Gauju. Tiesa šīs pēdējās divas manis uzskaitītās atpūtas iespējas ir iespējams izmantot Alūksnes rajonā, ārpus Alūksnes pilsētas robežām.
Attiecīgās naktsmītnes “Alūksne” ēkas arhitektūra ir neparasta un, manuprāt, ļoti izskatīga. Izkārtnes, kas norādīs ceļu uz naktsmītni, būs novietotas svarīgākos ceļa posmos, kas ved uz Alūksni, līdz ar to ar viesu mājas atrašanu nebūs problēmu.
Šeit būs foto.
Protams, šim aspektam, ka viesu māja atradīsies pilsētas centrā ir arī sava negatīvā puse. Kā pirmo jāmin trokšņaināku vidi, kas pilsētas centram ir raksturīgi. Jāsaka, ka attiecīgās naktsmītnes viesu numuriņi būs labi izolēti un domājams, ka trokšņus viesus netraucēs.
Domājams, ka nākotnē Alūksnes pilsētā uzņēmējdarbība, ieguldītās investīcijas pieaugs un līdz ar to arī veidosies sakārtotāka vide, uzlabosies iedzīvotāju ienākumi. Nākotnes ieceres saistās ar dažādiem plānojumiem, kas palīdzēs attīstīt tūrismu šajā reģionā. Gribu izcelt starpvalstu sadarbību, kuras rezultātā varētu veidoties ceļojumu maršruti starp Latvijas (Alūksne, Gulbene), Igaunijas (Veri), Krievijas (Pleskavas) pilsētām. Alūksnes rajonā veidojas arvien vairāk dažādas tūrisma takas, arī šis aspekts liek cerēt, ka palielināsies tūristu skaits šajā reģionā.
3.2. Potenciālā tirgus pētījumu analīze
Kā uzņēmējdarbības vides pētījums, tā arī potenciālā tirgus pētījuma nodaļa abām naktsmītnēm ir vienāda. Tātad arī šī nodaļa abām naktsmītnēm būs viena.
Lai tirgus ekonomikas apstākļos ikviens uzņēmums strādātu sekmīgi, tam ir jāievēro viesa vēlmes. Attiecīgās naktsmītnes “Alūksne” par savu primāro ir izvirzījušas klientu – personu, kas pērkot dažādus pakalpojumus, dod reālus ienākumus naktsmītnei. Lai viesi būtu apmierināti ar konkrēto naktsmītņu piedāvātajiem pakalpojumiem, ir jāvar piedāvāt, pēc autora domām, pats svarīgākais. Tātad primārais, ko viesu māja vai viesnīca piedāvās saviem klientiem ir:
• drošība;
• tīra, sakārtota, ērta viesa istaba;
• profesionāls serviss;
• iespēja izmantot citus pakalpojumus.
“Stingri noteiktas viesu grupas, kuras viesnīcas cenšas piesaistīt kā savus viesus ir mērķgrupas” [2.,8.lpp.]. Veicot potenciālā tirgus pētījumu, autors secināja, ka viesnīcas vai viesu mājas mērķa tirgus ir ikviens tūrists, kas apmeklē Alūksnes pilsētu. Alūksne ir salīdzinoši maza pilsēta ar mazu tūristu skaitu, tāpēc izdalīt un orientēties uz kādu konkrētu mērķauditoriju ir ļoti grūti. Attiecīgo naktsmītņu uzdevums ir apkalpot ikvienu ceļotāju un tūristu grupas, neatkarīgi no to ceļojuma mērķa (atpūta, darījumi u.c.). Šīs naktsmītnes darīs visu, lai jau esošie un potenciālie iebraukušie tūristi izmantotu viesnīcas vai viesu mājas “Alūksne” pakalpojumus, lai tie nebūtu spiesti meklēt naktsmītni ārpus pilsētas robežām. Viesnīcu un viesu māju “Alūksne” var uzskatīt par īslaicīgas apmešanās vietām. Tās piederēs pie vidēja līmeņa pakalpojumu viesnīcām un viesu mājām. Domājams, ka serviss šajās naktsmītnēs būs vidējs, nebūs izcils. Cenas salīdzinājumā ar konkurentiem lielpilsētās būs krietni zemākas, jo piedāvāto pakalpojumu klāsts ir šaurāks nekā attiecīgajām pakalpojumu iestādēm, kuras orientējas uz lielāku tirgu vai kādu konkrētu mērķauditoriju.
Sākumā gribu parādīt tūristu skaitu un ceļojuma mērķi Latvijā kopumā. Pēc tā varam spriest par tūrisma situāciju, kāda attīstās dotajā valstī. Latvijā ik gadu ierodas ap 1700 000 tūristu (no tiem 560 000 – tranzīta ceļotāji). Jāsaka, ka lielākā daļa ceļotāju (90 %) ierodas Rīgā.
Redzamajā grafikā tiek atspoguļoti dati kā ceļotāji iedalās pēc ceļojuma motīva:
Attēls 8 – 21 ( Tūrisms Latvijā, statistikas biļetens, 2000 g.,
Ārzemju tūristu ceļošanas iemesli ierodoties Latvijā)
Tātad lauku rajonus kopumā apmeklē tikai 10% ārvalstu tūristu, kas apmeklē Latviju. Skaitliski tas sastāda 170000 tūristu. Attiecīgi pēc grafikā uzrādītā ceļojuma motīva, redzam, kāda ir procentuālā tūrisma maršruta mērķa sadale. Tāds arī ir ārvalstu tūristu tirgus lielums viesmīlības industrijas uzņēmumiem, kas darbojas lauku rajonos.
Kā redzams no šī grafika pastāv četras galvenās ceļotāju kategorijas. Viesnīca un viesu māja “Alūksne” orientēsies uz visiem ceļotājiem neatkarīgi no to ierašanās mērķa. Kas attiecas par ceļotāju motivāciju dažādos Latvijas apvidos, tad nevar viennozīmīgi noteikt attiecīgo lieluma auditoriju balstoties tikai uz statistikas datiem. Tāpēc tiks mēģināts analizēt iebraucošos tūristus Alūksnes pilsētā pēc tūristu daudzuma un brauciena motivācijas.
10. Tabula (dati no Alūksnes tic)
Pārskats par 2000.gada iebraucošajam ārvalstu tūristu plūsmām
Janv. Febr. Mart. Apr. Maij. Jun. Jul. Aug. Sept. Okt. Nov. Dec.
Skaits 38 30 37 28 69 137 350 425 240 33 35 30
No tiem Alūksni par ceļojuma galamērķi izvēlējušies šādu nolūku motivēti (procentuāli)
atpūta
darījumi
radu apmeklējums
cits iemesls 55
27
8
10
Viesnīca un viesu māja “Alūksne” orientēsies uz visiem tūristiem, neatkarīgi no to ceļojuma mērķa. Kā redzams lielāks tūristu pieplūdums ir vasarā un rudenī. Lielākā riska grupa ir tūristi, kas apmeklē radus un paziņas. Šāda veida tūristi sastāda 8% no kopējā tūristu skaita, kas apmeklē Alūksnes pilsētu. Tas tāpēc, ka pastāv liela iespēja šiem tūristiem par naktsmītni izmantot radu un draugu mājokļus.
Viesnīca “Alūksne” var izmitināt gadā maksimums 5475 klientus (neskaitot lukss numura klientus) – tas ir pie nosacījuma, ja katru dienu visas istabas būs aizņemtas, un viesa uzturēšanās ilgums būs 24. stundas. Lai gan jāsaka šo rādītāju piepildīt būs ļoti grūti. Pārskatā par 2000.gada iebraucošajam ārvalstu tūristu plūsmām varam konstatēt, ka pieprasījums pēc attiecīgās naktsmītnes būs krietni mazāks. 2000. gadā Alūksnē iebrauca tikai 1419 tūristi (konstatētie tūristi Alūksnes tic), kas nesastāda pat trešdaļu no viesu skaita, ko būtu iespējams izmitināt viesnīcā “Alūksne”. Tātad varam secināt, ka pirmajos gados viesnīcā noslogojums būtu zems.
Viesu māja “Alūksne” var izmitināt gadā maksimums 3650 klientus (neskaitot lukss numura klientus) –arī pie nosacījuma, ja katru dienu visas istabas būs aizņemtas, un viesa uzturēšanās ilgums būs 24. stundas (protams, tā nebūs katru dienu) Ja viesu māja iegūs labu reputāciju, tad uz vidēji 30% noslogojumu gadā pirmajos divos gados var rēķināties.
Viesnīcas un viesu mājas “Alūksne” mērķis ir piesaistīt jau esošos un potenciālos tūristus, kas apmeklē Alūksnes pilsētu, un darīt visu maksimālo, lai ceļotājs paliktu tieši šajā attiecīgajā naktsmītnē un nebūtu spiests meklēt naktsmītni ārpus pilsētas robežām.
Vēlos uzrādīt tabulu, kur tiek apkopota informācija par faktoriem, kas ietekmē viesnīcas izvēli un atgriešanās iemeslus.
11. Tabula(dati no M. Kappa, “ Housekeeping Management” )
Faktori, kas ietekmē viesnīcas izvēli
Izvēles iemesli Ceļotāji kopā Biežie ceļotāji
Atrašanās vieta 56% 63%
Izskats 50% 48%
Cenas 46% 42%
Pakalpojumu iespējas 23% 29%
Reputācija 22% 25%
Atveseļošanās iespējas 10% 8%
Labs serviss 9% 8%
Atgriešanās iemesli
Tīrība 63% 63%
Labs serviss 42% 45%
Iespējas 35% 41%
Atrašanās vieta 32% 38%
Cenas 39% 35%
Kluss, privāts uzņēmums 9% 8%
Kā redzams šajā tabulā īpašu uzmanību jāpievērš tīrībai, servisam un pakalpojumu iespējām. Ar šo faktoru palīdzību ir iespēja paaugstināt klienta atgriešanās iespēju. Kā jau nodaļas sākumā minēju, tieši šie nosacījumi iepriekš minēto naktsmītņu darbībai būtu kā primārie.
Lai pārliecinātu viesus par viesnīcas un viesu mājas “Alūksne” izvēli, tiks pielietotas daudzas no rekomendējamām piesaistīšanas metodēm:
• reklāma un publikācijas masu medījos;
• rezervēšanas sistēmu;
• vēstuļu piesūtīšanu.
3.3. Viesnīcas, viesu nama “Alūksne” un to pakalpojumu apraksts
Tātad šīs, autora izraudzītās, alternatīvas būs viesnīca un viesu māja. Kā Latvijas valsts standarti paredz, tajā numuru skaits nevar būt mazāks par attiecīgi desmit un pieciem. Šīs naktsmītnes sauksies “Alūksne”. Atradīsies tās pašā Alūksnes centrā – Torņa ielā.
Tātad sākumā tiks aprakstīta viesu māja un tās piedāvātie pakalpojumi, pēc tam viesnīcas.
1) Viesu māja “Alūksne” būs divstāvu tipa celtne. Viesu mājā būs izvietoti 8 istabu numuri no kuriem vienvietīgie būs 4, divvietīgie būs 3, viens būs luksus numurs. Bez primārā, ko viesu nams var piedāvāt (naktsmītne), viesu nama viesi, apmetoties šajā iestādē, varēs izmantot dažādus pakalpojumus (par pakalpojumiem vairāk pakalpojumu aprakstā). Viesu māja būs II kategorijas. Dušas, tualete tiks ierīkotas koplietojumā diviem istabas numuriem, savukārt, lukss numurā labierīcības tiks ierīkotas atsevišķi.
Attēls 9–24 (vienvietīgs numurs naktsmītnē “Alūksne”)
Viesu mājas numuru cenas, pēc autora domām, būs konkurētspējīgas (vienvietīgie numuri – 8 Ls, divvietīgie numuri – 12 Ls, lukss numurs – 18 Ls).
2) Viesnīca “Alūksne” atradīsies tajā pašā ēkā. Viesnīcā būs izvietoti 12 istabu numuri no kuriem vienvietīgie būs 7, divvietīgie būs 4, viens būs luksus numurs.
Viesnīca būs 2*, tātad standarta viesnīca, kuras galvenie pakalpojumi būs izmitināšana un ēdināšana. Šie pakalpojumi arī būs galvenie ienākumu avoti. Dušas, tualetes tiks ierīkotas tā, lai būtu koplietojumā diviem istabas numuriem, savukārt, lukss numurā labierīcības tiks ierīkotas atsevišķi.
Viesnīcas numuru cenas būs šādas (vienvietīgie numuri – 8 Ls, divvietīgie numuri – 12 Ls, lukss numurs – 18 Ls).
Jebkuru naktsmītni raksturo personāla darbības un pakalpojumu kvalitāte. Kas attiecas uz viesnīcu un viesu māju “Alūksne” – tajā strādās vietējie Alūksnes iedzīvotāji, kuri tiks konkursa kārtā pieņemti attiecīgajā darbā.
Šeit autors vēlas dot darbinieku shēmu abās iepriekš minētajās naktsmītnēs. Atšķirības starp abām naktsmītnēm praktiski nebūs. Vienīgā atšķirība būs tā, ka viesnīcā strādās par vienu cilvēku (istabene) vairāk. Viesnīcas, viesu mājas izpilddirektors būs atbildīgs par visu attiecīgo naktsmītņu darbību, tāpēc viņš arī būs visu nodaļu direktors. Viesnīcā (kopā ar ēdināšanas uzņēmumu) strādās 19 darbinieki, savukārt viesu mājā – 18.
Viesnīcas, viesu mājas darbinieku struktūra
Attēls 10-25 (autora dati, viesnīcas, viesu mājas darbinieku struktūra)
Jāpiemin tas, ka kā viesnīcā , tā viesu mājā strādās salīdzinoši mazs darbinieku skaits. Tiks darīts viss maksimālais, lai samazinātu attiecīgās naktsmītnes izmaksas, protams, no tā neciešot klientiem.
Viesnīca un viesu māja “Alūksne” orientēsies uz klientiem, kas ieradīsies Alūksnes pilsētā tūrisma, atpūtas un darījumu kārtošanā. Tiks veikts viss maksimālais, lai pilsētas viesi paliktu tieši šajās naktsmītnēs, lai apmeklējot pilsētu tiem nebūtu jāmēro salīdzinoši tāls ceļš uz viesnīcu “Arāji” vai uz citu naktsmītni. Izmitināšanas ēka atradīsies pilsētas centrā, tuvu iepirkšanās, tūrisma objektiem. Arī apkārtējā infrastruktūra ir vērtējama kā laba.
Tātad viesnīca un viesu māja “Alūksne” salīdzinājumā ar pārējām naktsmītnēm, pēc autora domām, būs konkurētspējīgas pēc, pirmām kārtām jau, atrašanās vietas, piedāvātajiem pakalpojumiem, cenām, veiktajiem veicinošiem pasākumiem.
Viesnīcas, viesu mājas “Alūksne” pakalpojumu apraksts
Šo naktsmītņu piedāvātie pakalpojumi būs identiski, atšķirība būs tajā aspektā, ka viesnīcā būs vairāk istabas numuru.
Viesnīcas un viesu mājas “Alūksne” pats galvenais pakalpojums ir istabas numuru pārdošana viesiem, kas ierodas šajā naktsmītnē un izsaka vēlmi izmantot šo pakalpojumu. Bez istabu numuru izīrēšanas, tiek piedāvāti arī citi pakalpojumi: kafejnīca “Brīvdiena” – kafejnīca apvienos arī bāra funkcijas. Pie pakalpojumiem jāmin istabu servisa pakalpojumi, iespēja organizēt banketus (zāle līdz 25. sēdvietām liela), pasts, diennakts autostāvvieta, iespējams izmantot faksu.
Kafejnīca “Brīvdiena” – atradīsies viesnīcas, viesu mājas pirmajā stāvā ar skatu uz pilsētas pusi. No tā logiem pavērsies skats uz vienu no pilsētas centra ielām (Torņa). Tā darbības laiks būs no plkst. 8 – 23 (līdz pēdējam viesim). Ēdienu, dzērienu klāsts būs, salīdzinoši ar konkurentiem, plašs. Bez tam viesiem tiks piedāvātas arī dažādas bāra uzkodas. Šīs iestādes teritoriālā ietilpība būs 25 sēdvietas. Tas būs maksimālais vietu skaits. Kafejnīcas platība būs 100 m . Kafejnīcas atmosfēra tiks veidota kā izzinoša, interjers būs veidots modernā stilā ar ilustrācijām, kas atveidos Alūksnes simboliku. Norēķināšanās par attiecīgo pakalpojumu būs skaidrā naudā.
Banketu organizēšana – kā viesnīca, tā viesu māja piedāvās savās telpās organizēt banketus. Banketu zāle būs līdz 25. sēdvietām liela. Zālē varēs veidot banketus gan bufetes veidā, gan atsevišķi pie galdiem.
Zāles noformējums tiks veidots vienkārši, pie sienām rotāsies gleznas. Ēdienu un dzērienu klāstu būs iespējams pasūtīt uz vietas. Banketu zāles un kafejnīcas izvietojums tiks veidots tā, lai viens otram šie pakalpojumi netraucētu.
Attēls 11-26 (banketu zāle naktsmītnē “Alūksne”)
Room Service – viesu namā tiks organizēti arī Room Service pakalpojumi. To pakalpojumus izpildīs kafejnīcas viesmīlis. Domājams, ka šos abus darbus attiecīgais darbinieks varēs apvienot. Tā darba laiks būs katru dienu no plkst. 8 – 23 .
Viesiem apmetoties šajās naktsmītnēs būs iespēja par atsevišķu samaksu izmantot faksa aparātu. Fakss atradīsies uzņemšanas nodaļā, savukārt šī nodaļa, viesu nama pirmajā stāvā. Šeit ir pašapkalpošanās vai to var palīdzēt izdarīt uzņemšanas nodaļas darbinieks. Šeit arī viesiem ir iespēja saņemt jaunāko pastu. Pasts tiks izkārtots nelielajā vestibilā – 50 m .
Viesnīcas un viesu mājas viesiem, kafejnīcas “Brīvdiena” klientiem būs iespēja novietot savus auto diennakts autostāvvietā. Tā atradīsies attiecīgās naktsmītnes “Alūksne” pagalmā. Autostāvvietas Platība būs piemērota 10 automašīnām. Autostāvvieta būs par brīvu.
3.4. Ēdienu un dzērienu organizācijas daļas apraksts
Abām alternatīvām (viesnīca, viesu māja) tiek plānota kafejnīcas pakalpojumu sniegšana. Kafejnīcas savā starpā tiek apskatītas kā identiski vienādas.
Tātad kafejnīcas nosaukumam “Brīvdiena” nav nekādas konkrētas saistības ar viesnīcu vai viesu māju un to apkārtni. Nosaukums ir izdomāts. Pēc autora domām, nosaukumam ir jābūt īsam un neoriģinālam, tādam, ko klienti var atcerēties. Nosaukums “Brīvdiena” tāds varētu būt. Kafejnīca būs viena no galvenajām viesnīcas un viesu mājas nodaļām, kas attiecīgajiem īpašniekiem ienesīs peļņu. Šī būs vieta, kur varēs iegriezties arī klienti no pilsētas (no ārpuses), kā arī, protams, attiecīgās naktsmītnes viesi.
3.4.1. Ēdināšanas bloka darbinieku apraksts
Pavisam kā visā viesnīcā un viesu mājā, tā ēdināšanas nodaļā strādās salīdzinoši maz darbinieku (11). Tiks darīts viss maksimālais, lai samazinātu izmaksas, protams, neciešot klientūrai. Viesnīcas, viesu mājas izpilddirektors būs atbildīgs par visu attiecīgās naktsmītnes nodaļu darbību, arī par ēdināšanas nodaļu.
Attēls 12 – 27 (autora dati, Ēdināšanas bloka darbinieku shēma)
Kafejnīcas darba laiks ir salīdzinoši liels (8 – 23 (līdz pēdējam viesim)), tāpēc deviņi kafejnīcas darbinieki strādās uz maiņām (virtuves pavāri, bārmeņi, viesmīļi), katrs 8. stundas. Visiem darbiniekiem tiek paredzētas brīvdienas. Darba laiks katram darbiniekam būs iedalīts atsevišķi. Darba grafiku sastādīs F&B menedžeris.
Viesnīcas izpilddirektors (arī F&B menedžeris) – ir atbildīgs par visu F&B, apkalpošanas sistēmu kafejnīcā. Viņa kompetencē ir arī produktu un dzērienu piegāde un uzskaite (sazinoties ar šefpavāru) kafejnīcā. Viņam pakļaujas visi ēdināšanas bloka darbinieki. Šis cilvēks kontrolē darbinieku darba grafiku. Vajadzības gadījumā restorāna vadītāju aizvieto virtuves šefs.
Virtuves šefs jeb šefpavārs – atbild par visu kafejnīcas darba organizāciju, ēdienu kvalitāti, produktu glabāšanas termiņiem kā arī pasūta vajadzīgos produktus. Šis cilvēks pilda arī pavāra funkcijas.
Bārmenis – viņa pienākumos ir pārdot attiecīgo produkciju kafejnīcā. Veikt vajadzīgos pasūtījumus un izpildīt tos. Kontrolēt dzērienu un bāra uzkodu klāstu un par nepieciešamajām izmaiņām informēt šefpavāru.
Virtuves pavārs – tiešajos darba pienākumos ietilpst ēdienu gatavošana pēc attiecīgās receptūras iekļaujoties kafejnīcas “Brīvdiena” ēdienkartē. Vajadzības gadījumā darba pienākumos var aizvietot virtuves šefu (īslaicīgi).
Viesmīlis – apkalpo kafejnīcas klientūru, gādā lai kafejnīcā būtu tīrība un kārtība. Viesmīļa pienākumos ietilpst arī viesu apkalpošana viesnīcas un viesu mājas attiecīgajos numuriņos (room service). Šis cilvēks nepieciešamības gadījumos palīdz arī virtuves darbos.
3.4.2. Kafejnīcas “Brīvdiena” darbības apraksts
Kafejnīcai būs sastādīta sava ēdienkarte, tā arī zināmā mērā noteiks kafejnīcas darbību. Ēdienkarte būs sastādīta tāda, kurā nav iekļauti eksotiski citu tautu ēdieni. Vienlaicīgi šī kafejnīca nebūs “fast food” tipa uzņēmums. Ēdieni tiks izvēlēti tādi, lai patiktu kā latviešiem, tā tūristiem. Katrā ēdienu grupā (salāti, zupas, karstie otrie ēdieni utt.) tiks iekļauti latviešu nacionālās virtuves ēdieni, lai iezīmētu to, ka viesi ir ieradušies Latvijā. Primārais uz ko balstīsies kafejnīcas darbība būs tas, lai cenas par attiecīgajiem ēdieniem un dzērieniem būtu konkurētspējīgas, un lai tas nekļūtu par šķērsli kafejnīcas sekmīgai darbībai.
Ēdienu un dzērienu pasniegšanas trauki un piederumi būs augstas kvalitātes. Banketu organizācijai tiks paredzēti citi trauki.
3.4.3. Brokastu darbības organizēšana
Viesnīcas un viesu mājas viesiem istabas numuru cenā nav iekļauts ēdināšanas serviss. Kafejnīca speciāli negatavosies ēdināšanas reizēm (netiks servēti galdi, vai bufete), taču vajadzības gadījumā naktsmītnes, pilsētas viesiem un alūksniešiem brokastīs būs iespējams pasūtīt ēdienus, kas ietilpst “full american breakfast” paraugā. Tātad brokastīs laika posmā no plkst. 8 – 11 varēs pasūtīt dažādas aukstās uzkodas, sausās brokastis, kūkas, maizes izstrādājumus, dažādus džemus, pienu, sulas, atspirdzinošos dzērienus. No karstajiem ēdieniem šajā laikā praktiski nekas netiks piedāvāts. Klientus apkalpos viesmīlis, kas arī, klientam aizejot, novāks netīros traukus.
3.4.4. Pārējā kafejnīcas darba laika organizēšana
Pēc plkst. 11 , kad beidzas brokastu laiks, kafejnīcas viesiem būs iespēja pasūtīt ēdienus un dzērienus krietni plašākā klāstā. Interjerā (galdu izvietojums u.c.) un kafejnīcas darbinieku struktūrā nekas nemainīsies. Izmaiņas būs tādas, ka sākot no plkst. 11 – 18 , kafejnīcas klientiem būs iespēja nopirkt visa veida ēdienus un dzērienus kā to paredz kafejnīcas ēdienkarte. Pēc plkst. 18 karstie ēdieni tiks pieņemti tikai individuāli pēc pasūtījuma. Tātad, to gatavošana notiks pēc pasūtījuma pieņemšanas. Tiek pieņemts, ka vidējais (tas gan ir lielā mērā atkarīgs no pasūtījuma) ēdienu pagatavošanas laiks pēc pasūtījuma pieņemšanas būs 20 minūtes.
Viesmīļu, bārmeņu un pavāru darba grafiks būs šāds: no plkst. 8 – 15 strādās pirmā darbinieku maiņa, bet no plkst. 15 – 23 (pēdējam viesim) – otrā darbinieku maiņa. Viesu mājas izpilddirektors un šefpavārs viesu mājā strādās visu dienu. Visiem darbiniekiem, protams, ir paredzēti nelieli atpūts brīži, laikposmā, kad kafejnīcu neapmeklēs klienti. Darba grafiks ir plūstošs un tas var mainīties.
3.4.5. Kafejnīcas virtuves, Room service darbība
Virtuve ir viena no galvenajām sastāvdaļām kafejnīcā. Virtuvē strādās divi darbinieki (pavārs, šefpavārs, vajadzības gadījumā arī viesmīlis). Virtuves iekārtojums būs tāds, lai viens otram šie darbinieki netraucētu. Kā primārais tiks veidota ventilācijas sistēma, un tai ir jānodrošina svaiga gaisa cirkulācija virtuvē (tiks darīts viss, lai virtuves gaiss neiekļūtu ēdamtelpā). Virtuves iekārtojums būs veidots tā, ka dažādu veidu produkti tiks gatavoti dažādās vietās. Ēdamzāli un virtuvi atdalīs divas durvis (virināmas bez rokturiem), tas zināmā mērā atvieglos viesmīļa darbu. Viesmīlis strādās ar paplāti.
Par room service darbību jāsaka, ka viesu pasūtījumus pa telefonu pieņems uzņemšanas nodaļas darbinieks, kas savukārt nodos šo pasūtījumu virtuvei. Kad pasūtījums ir gatavs, neatkarīgi no tā ko viesis ir pasūtījis, viesmīlis to nogādās uz istabu. Speciāla lifta, vai kāpņu telpas viesu mājas darbiniekiem nebūs. Uzņemšanas nodaļas darbinieks arī saņems no viesa zvanu par netīro trauku novākšanu, ko nodos tālāk virtuvei. Ja viesis tomēr nezvana, tad viesmīlis pats pēc kāda laika iet uz attiecīgajiem numuriem un apjautājas par traukiem. Ja viesis ir izkāris izkārtni ”Lūdzu netraucēt”, viesmīlis nedrīkstēs klauvēt vai vērt vaļā durvis.
3.5. Istabu pārvaldīšanas nodaļas apraksts
Šajā nodaļā (sk. 3.5.2. apakšnodaļu) būs dažas atšķirības starp alternatīvām.
Viesnīcu un viesu mājas nodaļas var klasificēt pēc dažādām metodēm. To ieņēmuma centrs tieši pārdod preces vai pakalpojumus, tādā veida nodrošinot attiecīgās naktsmītnes īpašniekiem ienākumus. Atbalsta centri nerada ienākumus tieši, bet ir nozīmīgs palīgs ieņēmumu centriem. Istabu pārvaldīšanas dienests ir viens no svarīgākiem dienestiem ne tikai viesnīcās, viesu mājās, bet arī citās izmitināšanas iestādēs. Domājams, ka istabu dienests viesnīcā un viesu mājā “Alūksne” būs viens no galvenajiem ienākumu avotiem. Istabu dienesta ieņēmumu centrs ir uzņemšanas dienesta nodaļa. Tātad uzņemšanas dienests ir viens no istabu pārvaldīšanas dienesta nodaļām, tapāt kā saimniecības dienests. Uzņemšanas dienests ir visredzamākā nodaļa un tam ir vislielākais kontakts ar viesiem. Kā viesnīcai tā viesu mājai istabu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs būs viesnīcas, viesu mājas izpilddirektors.
Abām naktsmītnēm uzņemšanas nodaļa ir vienāda (pēc izkārtojuma, darbinieku skaita u.c. noteikumiem).
Istabu nodaļas struktūra viesnīcā, viesu mājā ir šāda:
3.5.1. Uzņemšanas nodaļa
Uzņemšanas dienests visvairāk kontaktējas ar viesiem. Šī nodaļa atrodas mājas pirmajā stāvā, pretim ieejai naktsmītnē. Uzņemšanas dienests ir arī starpnieks sadarbībai ar viesi un istabeņu dienestu, room service un inženiertehnisko dienestu.
Attēls 13– 30 (autora dati, saimniecības
un uzņemšanas nodaļu darbinieku shēma)
Viesu mājā uzņemšanas nodaļā strādās 4 darbinieki, no kuriem trīs būs tiešie uzņemšanas nodaļas darbinieki, viens darbinieks būs uzraugs, kas būs apmācīts (vajadzības gadījumā varēs rezervēt vai uzņemt viesus (check in)) un strādās naktī. Šī darbinieka darba laiks būs no plkst. 23 – 7 . Pārējie trīs uzņemšanas nodaļas darbinieki strādās astoņas stundas dienā, ik pēc dienas mainoties, kuru darba grafiku noteiks viesnīcas, viesu mājas izpilddirektors. Tātad uzņemšanas nodaļas darba laiks ir visu diennakti. Šie trīs darbinieki vajadzības gadījumā varēs nomainīt uzraugu un pildīt tā darbu.
Recepcijas darbinieki tiks atlasīti konkursa kartībā, viņiem obligāti jābūt komunikabliem, un jāpārvalda vismaz divas svešvalodas (angļu, krievu valoda). Viesim iereģistrējoties viesnīcā, viesu mājā viesis pats aiziet uz savu attiecīgo numuru, arī bagāžu tas nes pats. Norēķināšanās par doto pakalpojumu notiek viesim izrakstoties no attiecīgās naktsmītnes. Finansu rēķini tiek kārtoti skaidrā naudā.
Uzņemšanas dienesta galvenie uzdevumi ir sekojoši:
pārbaudīt viesu istabas, iereģistrēt viesus, iedalīt istabas;
sniegt informāciju par viesu māju, tas apkārtni (Alūksnes rajonu);
uzturēt informāciju par istabas statusu, rūpēties par atslēgām;
sagatavot viesu rēķinus un gala atskaites;
rūpēties, lai uzņemšanas nodaļā būtu tīrība un kārtība.
3.5.2. Saimniecības nodaļa
Šeit autors vēlas izdalīt viesnīcu un viesu māju. Atšķirības būs darbinieku skaita ziņā. Tas izskaidrojams ar to, ka atšķiras abu alternatīvu istabas numuru skaits. Istabenes uzdevumi ir līdzīgi un tur atšķirību nav, tāpēc autors divreiz neatkārtosies.
Viesnīcas “Alūksne” saimniecības darbinieku nodaļas apraksts
Saimniecības dienestā ietilpst trīs darbinieki, kuru darba laiks nav stingri noteikts, tas var mainīties. Darba dienu grafikus noteiks viesnīcas izpilddirektors. Šie darbinieki strādās dažādos laikos un dienās – no plkst. 7 -15 un no plkst. 15 – 23 . Tātad kopā sanāk 8. stundu darba diena. Darbinieki mainīsies ik pēc dienas. Tas tāpēc, lai nodrošinātu šiem darbiniekiem brīvdienas. Iespējams, ka istabeņu darbs būs sezoniāls un ziemā šo darbinieku skaits varētu samazināties.
Viesu mājas “Alūksne” saimniecības darbinieku nodaļas apraksts
Saimniecības dienestā ietilpst divi darbinieki, kuru darba laiks var būt mainīgs, taču kopumā šie darbinieki strādās dažādos laikos un dienās – no plkst. 7 -10 un no plkst. 14 – 19 . Tātad kopā sanāk 8. stundu darba diena. Iespējams, ka istabeņu darbs būs sezoniāls un ziemā viesu mājā strādās tikai viena istabene. Darba dienu grafikus noteiks viesu mājas izpilddirektors. Protams, darba laikā ir ierēķināti brīvi brīži, bet tie nav noteikti konkrētos laikos (atkarīgs no noslogojuma un situācijas viesu mājā).
Viesnīcas, viesu mājas saimniecības nodaļas apraksts
Istabenes uzdevumos ietilpst:
uzturēt tīrību abos stāvos un gaiteņos;
viesu istabās;
ofisu telpā, vestibilā;
preču, veļas noliktavā;
kafejnīcas ēdamzālē (dienas beigās);
rūpes par viesu mājas fasādes tīrību, sakārtotību.
Pagrabstāvā būs speciāla telpa, kur novietot netīro veļu. To (atkarīgs no noslogojuma) reizi pāris dienās nogādās veļas tīrītavā.
Viesu mājas otrajā stāvā būs speciāla istaba istabenēm, kur būs iespēja glabāt visu nepieciešamo inventāru un veļu.
Jāmin ir tas, ka saimniecības dienestam un uzņemšanas dienestam ir cieši jāsadarbojas. Uzņemšanas nodaļa ir tā, kas pieņem viesu mājas klientu pakalpojumus un nodod tos attiecīgajiem dienestiem, tas var saistīties arī ar saimniecisko dienestu.
3.5.3. drošība, inženiertehniskais dienests, grāmatvedība
Kā viesnīcā, tā viesu mājā “Alūksne” speciāli drošības dienestā darbinieku nebūs. Protams, pašas primārās rūpes par viesu mājas klientiem un viņu mantu drošību, ka arī par viesnīcas, viesu mājas un tās inventāra drošību, būs. Jāmin, ka naktsmītnes ēka atradīsies pašā pilsētas centrā un tai būs sadarbība ar pašvaldības policiju. Atslēgu izdošanu kontrolēs uzņemšanas dienesta darbinieki. Par viesiem piederošām mantām atbild pats viesis. Šajā ēkā nebūs izdalīta speciāla mantu glabātavas telpa vai seifs, kas dots viesu rīcībā.
Inženiertehniskajā dienestā nebūs organizēti speciāli darbinieki. Visu tehnisko sistēmu darbību un elektrības padevi kontrolēs un uzraudzīs attiecīgi viesnīcas vai viesu mājas izpilddirektors un citi darbinieki (istabene, uzņemšanas nodaļas darbinieks u.c.). Traucējumi, kas gadīsies ar elektriskajām ierīcēm vai elektrības padevi, tiks novērsti pateicoties no malas pieaicinātiem profesionāliem tehniķiem.
Grāmatvedība ir atbildīga par uzņēmuma finansu aktivitātēm, piemēram, par viesu norēķinu apstrādi. Grāmatvedība sagatavo iekšējos pārskatus par uzņēmuma finansiālo stāvokli, uzņēmuma gada bilanci, dažādas statistikas un aprēķinus, kā arī rēķina darba algas un nodrošina inventāra uzskaiti.
Tiesa, šeit ir jāpiemin tas, ka, lai šie darbi labāk sekmētos, grāmatvedei būs cieša sadarbība ar viesu uzņemšanas dienestu. Gan viesnīcā, gan viesu mājā strādās viens grāmatvedis.
3.6. Viesnīcas, viesu mājas “Alūksne“ konkurences analīze
Valstīs ar attīstītu tirgus ekonomiku, ļoti daudzās tirgus nozarēs tiek veidota tāda uzņēmējdarbības vide, lai uzņēmumi varētu attiecīgajā nozarē strādāt un savā starpā godīgi konkurēt. Tas viss attiecas arī uz viesmīlības industriju. Konkurence ir tā, kas uzlabo kvalitāti, attīsta un rada jaunus pakalpojumus, samazina maksu par attiecīgo pakalpojumu. Tas viss attiecas arī uz Latviju. Latvijā tirgus ekonomika ieviesās salīdzinoši nesen, taču attīstās tā ļoti ātri.
Šajā darba nodaļā mēģināšu atspoguļot naktsmītnes, kas konkurē ar viesnīcu un viesu māju “Alūksne”. Izpētīšu Alūksnes rajonā esošās viesnīcas un viesu mājas. Kāpēc tieši šīs naktsmītnes? Tas tāpēc, ka šīs naktsmītnes ir tās izmitināšanas iestādes, kas, pēc autora domām, sagādā vislielāko konkurenci autora izveidotajām naktsmītnes alternatīvām.
Gan viesnīcai, gan viesu mājai konkurenti ir vieni un tie paši. Tāpēc autors šajā apakšnodaļā speciāli tos nav izdalījis.
Par galveno konkurenti tiek uzskatīta viesnīca “Arāji”, tāpēc šī viesnīca tika nodalīta atsevišķi un ar šo apakšnodaļu tiek arī sākts konkurentu apskats.
3.6.1. Viesnīca “Arāji”
Šī viesnīca tika pētīta no četriem aspektiem:
viesnīcas atrašanās vieta;
viesnīcas piedāvātie pakalpojumi;
viesnīcas cenas par attiecīgajiem pakalpojumiem;
speciālie piedāvājumi.
Tāpat pētīšu viesnīcas klientūru un noslogojumu. Šis pētījums, pēc autora domām, dos zināmu sapratni par izveidotās viesnīcas galveno konkurentu un attiecīgi palīdzēs autoram izveidot savas naktsmītnes stratēģiju.
viesnīcas atrašanās vieta;
Viesnīca “Arāji” atrodas Alūksnes rajonā, Jaunannā (pagasta centrā), ērti sasniedzamā vietā (cietais ceļa segums). Attālums no Alūksnes un Rīgas ir attiecīgi 17 un 200 kilometri. Atrodas vienu kilometru no Alūksnes – Gulbenes šosejas. Visapkārt viesnīcai plešas dabas ainavas, salīdzinoši tuvu (1,1 km) atrodas arī viesnīcas piedāvātās izjādes vietas.
Attēls 14-33 ( http://www.zl.lv/new1/k-aluk-r2-0.htm,
viesnīcas “Arāji” atrašanās vieta Alūksnes rajonā)
viesnīcas piedāvātie pakalpojumi;
Viesnīcas piedāvātais pakalpojumu klāsts ir plašs. Tiek piedāvāti 42 numuri, to skaitā vienvietīgi un divvietīgi viesnīcas numuri. Bez naktsmītnes pakalpojumiem, ir pieejams bārs, restorāns (33 vietas), somu pirts. Ir iespēja šeit rīkot banketus. Salīdzinoši netālu no viesnīcas tiek piedāvāts paceļot pa apkārtni gan zirga mugurā (30 zirgi), gan dažādos ratos un kamanās. Vasarā ir iespēja vizināties ar velosipēdiem, bet Pededzes upē ir iespēja vizināties ar laivām. Šie ir arī galvenie viesnīcas “Arāji“ piedāvātie pakalpojumi.
viesnīcas cenas par attiecīgajiem pakalpojumiem;
Mēģināšu īsi uzskaitīt visas cenas par attiecīgajiem viesnīcas “Arāji” pakalpojumiem:
Naktsmājas: vienvietīgs numurs 8 – 18 Ls, divvietīgs numurs 12 – 26 Ls, ģimenei līdz četriem cilvēkiem 20 – 34 Ls. Viesnīcas numuru atšķirīgās cenas ir atkarīgas no attiecīgā numura piedāvātā komforta;
Maltītes viesiem: brokastis 2Ls 1 personai, bērniem līdz 12 gadiem 1 Ls. Pusdienas tiek piedāvātas pēc iepriekšēja pasūtījuma. Vakariņas – pēc restorāna ēdienkartes. Maksa par banketu organizēšanu ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tāpēc ir vērtējama individuāli;
Cenas izjādēm un vizināšanai: jāšanas bez pavadoņa – 3 Ls stundā, ar pavadoni – 4 Ls stundā. Vizināšanās ar kamanām vai ratiem – 6 Ls stundā.
speciālie piedāvājumi;
Kā eksotisku un speciālu piedāvājumu var minēt izjādes, laivu izbraucienus, taču paralēli tam šajā viesnīcā darbojas atlaižu sistēma: ilgākas viesošanās gadījumā, katra 7. diennakts ir bezmaksas, grupām (vairāk par 10 cilvēkiem) cenu atlaides. Šie ir arī visi speciālie piedāvājumi no viesnīcas “Arāji” puses (05.02.2000).
Lielāks tūristu pieplūdums viesnīcā “Arāji” ir vērojams vasaras sezonā. Vidēji viesnīcas noslogojums sastāda aptuveni 30%, taču notiekot dažādiem pasākumiem Alūksnes rajonā, dažkārt viesnīca ir noslogota simtprocentīgi. Ziemas sezonā tūristu pieplūdums ir mazāks. Šeit vēlos minēt, ka viesnīcā strādā 12 darbinieki.
Klientūru varētu dalīt divās vienādās daļās. Vienu daļu sastāda ģimenes, kas iegriežas viesnīcā atpūsties, bet otru daļu sastāda darījumu cilvēki, tūristi, kuru darījumi un tūrisms lielākoties noris Alūksnes pilsētā.
Tātad varam secināt, ka liela daļa viesnīcas “Arāji” klientūras iegriežas no Alūksnes pilsētas. Tas, lielā mērā ir izskaidrojams ar to, ka Alūksnes pilsētā pagaidām viesnīcas, viesu mājas nav un līdz ar to tiek meklēta tuvākā pieņemamākā iestāde, kas atbilstu noteiktiem standartiem.
Kā nākamie konkurenti tiek pētītas un apskatītas viesu mājas.
Alūksnes rajonā ir trīs viesu mājas, kuras atrodas Apē un Jaunlaicenes pagastā:
12. Tabula (autora dati)
Viesu mājas Alūksnes rajonā
Nr. Nosaukums, adrese Vietu skaits Cena Ls/dn/pers Adrese
1. “Silaziedi” 4-8 5 Rūpniecības iela 10, Ape
2. “Jaunvosi” 4-6 5 Apes “Jaunvosi”
3. “Pie Mazjāņa” 2 5 Jaunlaicenes pagasts
Visas šīs viesu mājas analizēšu pēc četriem aspektiem:
Viesu māju atrašanās vietas;
Viesu māju piedāvātie pakalpojumi;
Cenas par attiecīgajiem pakalpojumiem;
Speciālie piedāvājumi.
Viesu māju atrašanās vietas
Viesu mājas “Silaziedi”, “Jaunvosi” atrodas Alūksnes rajonā, nelielajā Apes pilsētiņā. Tās atrodas viena otrai blakus. Ape atrodas 25 kilometrus no Alūksnes pilsētas, 178 kilometrus no Rīgas. Klimatiskie apstākļi ir ļoti līdzīgi Alūksnei – ziemas sniegiem bagātas, aukstas, vasaras – karstas. Ceļa segums ir vērtējams kā labs (cietais), infrastruktūra apmierinoša. Pilsēta ir ļoti maza, rūpniecisku objektu praktiski nav. Daži no esošajiem kokapstrādes uzņēmumiem atrodas pilsētas nomalē. Caur Api kursē starppilsētu satiksme Alūksne – Smiltene – Rīga. Pilsēta nav trokšņaina. Tūristiem apmeklējot Api ir iespēja apmeklēt ēdināšanas uzņēmumus, taču to piedāvātā ēdienkarte ir viendabīga un arī apkalpojošais serviss nav augstā līmenī.
Viesu māja “Pie Mazjāņa” atrodas Jaunlaicenes pagastā. Attālums no Alūksnes un Rīgas ir attiecīgi 12 un 190 kilometri. Apkārtējā infrastruktūra nav vērtējama kā laba (ēdināšanas uzņēmumi, ceļu segums, transports u.c. nosacījumi).
Viesu māju piedāvātie pakalpojumi
Viesu mājas “Silaziedi” un “Jaunvosi” pieder vienam īpašniekam. Piedāvātie pakalpojumi ir vienādi. Tiek piedāvāta naktsmītne, ir iespējams pasūtīt attiecīgus ēdienus uz konkrēto ēdienreizi (savstarpēji vienojoties). Pie pakalpojumiem ir jāmin arī iespēja izmantot pirti.
Viesu mājā “Pie Mazjāņa” piedāvātie pakalpojumi ir līdzīgi, taču šeit nav iespējams izmantot pirts pakalpojumus. Šīs viesu mājas darbība ir sezoniāla rakstura. Ziemās un vēlos rudeņos tā ir slēgta. Atvēršanās laiks nav noteikts, jo tas ir atkarīgs no klimatiskajiem apstākļiem attiecīgajā gadā.
Istabu cenas
Viesu mājās (“Silaziedi”, “Jaunvosi”), kas atrodas Apē cenas par attiecīgajiem pakalpojumiem tiek noteiktas savstarpēji vienojoties. Taču standartcena ir šāda:
uzturēšanās vienai personai šajās naktsmītnē izmaksā 5 Ls;
pirts izmantošana – 15 Ls.
Arī viesu mājā “Pie Mazjāņa” (Jaunlaicenes pagasts), cena par istabas numuru vienai personai ir 5Ls.
Pie istabu cenām vēlos dot visu, manis iepriekš uzskaitīto, naktsmītņu cenas. Šīs konkurentu cenas salīdzināšu ar viesnīcas, viesu mājas “Alūksne” numuru cenām.
Attēls 15–36 (autora dati, Naktsmītņu vidējā istabas numuru cena)
* Naktsmītņu numuru cenu aprēķināšanā netika iekļautas cenas par luksus, apartamentiem. Tika aprēķinātas vidējās cenas no attiecīgi katras naktsmītnes vienvietīgajiem un divvietīgajiem numuriem.
Speciālie piedāvājumi
Pie speciāliem piedāvājumiem jāmin, ka viesu māju “Silaziedi” un “Jaunvosi” viesiem ir iespējams izmantot pirts pakalpojumus. To var izdarīt jebkurā laikā, savstarpēji vienojoties ar viesu māju īpašnieci.
Visbeidzot jāpiemin tas, ka visas šīs trīs viesu mājas ir ģimenes uzņēmumi un to piedāvātie pakalpojumi un iespēja savstarpēji vienoties gan par cenu, gan pakalpojumiem ir vērtējami kā faktori, kas ir raksturīgi tikai šāda veida naktsmītnēm.
3.7. Viesnīcas, viesu mājas “Alūksne” reklāmas
un veicināšanas pasākumu apraksts
Arī šajā nodaļā paredzētie veicināšanas un reklāmas pasākumi būs ļoti līdzīgi. Taču būs atšķirības (sk. 3.7.1. apakšnodaļu). Atšķirības būs veicinošajos pasākumos, taču reklāmas un sabiedrības informēšana būs vienāda.
Valstīs, kur darbojas tirgus ekonomika, kur kapitāls var brīvi, nepiespiesti cirkulēt pa attiecīgajām nozarēm, neviens uzņēmums nevar labi (ar peļņu) strādāt, iegūt jaunus klientus, apgūt jaunu tirgu, u.t.t bez labas reklāmas un veicināšanas pasākumu politikas. Ir pat tāds teiciens: “Reklāma – tirdzniecības dzinējs“. Tas viss atteicas arī uz viesnīcu un viesu māju “Alūksne”, jo šie ir viesmīlības industrijas uzņēmumi, kas pārdos attiecīgos pakalpojumus.
Kas ir reklāma? To varētu definēt tā: “ Reklāma ir komunikācijas izpausme ar noteiktu personu vai uzņēmumu sniegto informācijas izplatīšanas maksas līdzekļu starpniecību” [3.,506.lpp.].
Lai arī konkurence Alūksnē starp kvalitatīvām izmitināšanas iestādēm nav, tomēr ienākot šajā tirgus nišā, ir jādara viss iespējamais, lai varētu konkurēt ar jau esošajām naktsmītnēm un viesnīcām, viesu mājām, kas atrodas Alūksnes rajonā. Tāpēc uzdevums ir izstrādāt ļoti labu, lielu, bet ne dārgu reklāmas un veicināšanas pasākumu kampaņu. Reklāmas un veicināšanas pasākumu kampaņu var sadalīt trijos posmos:
1. Pirms atvēršanas kampaņa – šis laikposms var būt dažāds (atkarīgs no attiecīgās naktsmītnes un esošajiem līdzekļiem šajā jomā), viesnīcai, viesu mājai “Alūksne” tas ir divus mēnešus pirms atvēršanas līdz pat atvēršanas brīdim;
2. Pirmais mēnesis pēc atvēršanas;
3. Kampaņa pēc viesnīcas, viesu mājas atvēršanas.
3.7.1. Reklāmas un veicināšanas pasākumu apraksts
Pirmais posms
Pirmajam iespaidam ir ļoti liela nozīme. Bieži šo pirmo iespaidu ir grūti mainīt. Viesmīlības industrijas uzņēmumiem ir tā, ka neslava izplatās ātrāk, kā pozitīvais. Tāpēc jādara viss maksimālais, lai cilvēki būtu informēti par esošo projektu, un informācijai ir jābūt izzinošai un pozitīvai. Šī posmā galvenais mērķis ir informēt cilvēkus, potenciālos klientus par topošo viesnīcu, viesu māju, par to kādus pakalpojumus tās piedāvās un kādas būs šo pakalpojumu cenas. Šajā posmā ir paredzēti vairāki pasākumi:
1. Viesnīcas, viesu mājas reklāma celtniecības gaitā (arhitekta zīmējums);
2. Reklāmas izvietošana vietējā laikrakstā;
3. dažādu tūrisma firmu, informācijas centru informēšana par gaidāmo attiecīgo naktsmītnes atvēršanu Alūksnes pilsētā.
1.Tiks prezentēts arhitekta zīmējums, pēc plāna tas būs divi mēneši pirms atvēršanas. Tiks aizsūtīti ielūgumi vietējiem preses pārstāvjiem, pašvaldības darbiniekiem un ieinteresētām personām. Pasākums notiks pie attiecīgās naktsmītnes. Projekta vadītājs pastāstīs par topošo viesnīcu vai viesu māju, par pakalpojumiem, ko tā piedāvās, kā arī atbildēs uz klāt esošo jautājumiem.
2.Tiks izvietota reklāma vietējā laikrakstā – “Malienas ziņas”. Tā ik pēc pāris nedēļām atkārtosies, pilnveidosies. Šeit tiks pielietoti pasākumi, kas saucas “informējošā reklāma – dominē galvenokārt jauna produkta sākotnējās virzīšanas stadijā, kad tirgū jāveido primārais pieprasījums pēc produkta” [3.,509.lpp.].
3. Kā ļoti svarīgs faktors ir informācijas nodrošināšana par attiecīgo naktsmītni iestādēm, kas orientējas uz tūristu informēšanu (tic), ceļojumu organizēšanu. Tiks izstrādāta speciāla pakete, kur būs plaša informācija par viesnīcas vai viesu mājas pakalpojumiem, tiks noradītas atlaides un speciālie piedāvājumi tūrisma firmām, grupām u.tml. Šī pakete tiks izsūtīta tūrisma firmām un tūrisma operatoriem, kas nodarbojas ar ienākošo un vietējo tūrismu Latvijā kā arī pierobežu firmām un tūrisma informācijas centriem Igaunijā (Veri) un Krievijā (Pleskava). Laika termiņš, kad tā tiks nosūtīta būs aptuveni vienu nedēļu pirms attiecīgās naktsmītnes atvēršanās.
Otrais posms
Šajā posmā tiks veicināti sekojoši reklāmas pasākumi:
1. Reklāmas kampaņa laikrakstos;
2. Speciālas prezentācijas istabu numuru cenas (Room Rates), atlaides kafejnīcā;
3. Viesnīcas, viesu mājas informācijas bukleta izstrāde.
1. Šī reklāmas kampaņa sāksies jau pirms atvēršanas un turpināsies pusmēnesi pēc atvēršanas. Atšķirība būs tāda, ka tagad viesnīca, viesu māja reklamēsies arī citos laikrakstos ( blakusrajonu laikraksti, “Diena”). Reklāma nebūs uzbāzīga un tā atkārtosies ik pēc piecām dienām. Šo varētu definēt kā “pārliecinošā reklāma – kļūst svarīga stadijā, kad izvēršas konkurence ar citiem ražotājiem, kad par galveno mērķi izvirzās nepieciešamība veidot kopējā preču masā izlases pieprasījumu pēc kādas preces” [3.,509.lpp.]. Protams, šajā gadījumā preces un ražotāja vietā ir pakalpojums un tā pārdevējs.
2. Pirmās 10 dienas istabu cenas viesnīcā, viesu mājā būs uz ½ zemākas. Šeit jāmin tas, ka naktsmītnēm tas būs izdevīgi, jo jau pirmajā darbības mēnesī tas radīs lielāku noslogojumu, pie tam, ja cilvēks būs palicis šajās naktsmītnēs, viņš izmantos arī citus attiecīgos pakalpojumus par kuriem viņš maksās normālo noteikto attiecīgā pakalpojuma cenu. Uz atklāšanu tiks uzaicināts pilsētas mērs, vietējā mēroga žurnālisti, tic darbinieki u.c. ieinteresētās personas.
3. Pirmā mēneša laikā būs jāizstrādā viesnīcas, viesu mājas buklets. Bukleta struktūra ir šāda: bukletā būs 6. dažāda izmēra Alūksnes pilsētas, viesnīcas vai viesu mājas, kafejnīcas, uzņemšanas nodaļas fotogrāfijas. Tiks pieaicināts profesionāls fotogrāfs un datorgrafikas speciālists. Kā arī būs sekojoša informācija: Kā pie mums nokļūt ar Alūksnes pilsētas plānu, nedaudz vēsturiskas un vispārējas informācijas par Alūksni, Informācija par viesnīcu vai viesu māju.
Teksts būs sekojošs:
Alūksnes ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kultūrvēsturiskie objekti;
Tiek piedāvātas 7. (viesnīcai – 12) komfortablas istabas un lukss numurs, attiecīgie numuri ar dušu, tualeti, visos numuros televizors, telefons;
Viesiem pieejama kafejnīca, kas atrodas dažu metru attālumā no naktsmītnes;
Uzņemšanas nodaļa – darbinieki pārvalda latviešu, angļu, krievu valodas;
Iespēja rīkot banketus, maksimums – 25. sēdvietas;
Buklets tiks veidots trīs valodās – latviešu, angļu un krievu.
Trešais posms
Kā zināms klientu tūrisma biznesā ir grūti iegūt, bet vēl grūtāk ir noturēt to, lai viņš vēl un vēl atgrieztos mūsu viesu mājā un atved pie mums vēl jaunus klientus. Tieši uz to ir arī un vērsts mūsu reklāmas kampaņas trešais posms. Šis posms viesnīcai un viesu mājai būs atšķirīgs.
1. Piedāvājumu veidošana ( individuāliem klientiem un grupām);
2. Reklāmas pasākumi.
1. Tiks izveidots piedāvājums, kas orientēsies gan uz individuāliem klientiem, gan uz grupām. Tās mērķis ir piesaistīt pēc iespējas vairāk viesu, darot to tā, lai arī viesis būtu apmierināts.
Veicinošie pasākumi viesnīcā “Alūksne”
Viesnīcā “Alūksne” veicinošie pasākumi atšķirsies no viesu mājas attiecīgajiem pakalpojumiem. varētu teikt, tie būs plašāk izvērsti, jo arī attiecīgais istabu skaits to pieļauj.
13. Tabula (autora dati)
Atlaižu sistēma viesnīcā “Alūksne”
Viesu statuss Atlaide Maksa par vienvietīgu numuru Maksa par divvietīgu numuru Maksa par lukss numuru
grupām vismaz 5. cilvēku sastāvā – 10% 7,2 Ls 10,8 Ls 16,2 Ls
Nedēļas nogales
(sestd., svētd.) -10% 7,2 Ls 10,8 Ls 16,2 Ls
bērniem līdz 14 gadu vecumam Atlaide 20% attiecīgajā numurā
Veicinošie pasākumi viesu mājā “Alūksne”
14. Tabula (autora dati)
Atlaižu sistēma viesu mājā “Alūksne”
viesu statuss Atlaide maksa par vienvietīgu numuru maksa par divvietīgu numuru maksa par lukss numuru
grupām vismaz 7. cilvēku sastāvā – 10% 7,2 Ls 10,8 Ls 16,2 Ls
uzturoties viesu mājā vismaz 10 dienas Nākamā, 11. diena attiecīgajā numurā ir par velti
bērniem līdz 12 gadu vecumam Atlaide 20% attiecīgajā numurā
2. Arī šajā (trešajā) posmā reklāmas pasākumi abām naktsmītnēm būs identiski vienādi. Tātad trešajā posmā tiks veidota “Atgādinošā reklāma – sevišķi nepieciešama preces brieduma stadijā, kad pircēja atmiņā jāsaglabā šīs preces pievilcīgās īpašības” [3.,509.lpp.]. Preču vietā, protams, tiek piedāvāti pakalpojumi.
4. Projekta alternatīvu finansu iespēju izpēte
Lai varētu izanalizēt un uzzināt, kura no alternatīvām ir finansiāli izdevīgākā, ir jāanalizē finansiālie rādītāji. Šie rādītāji arī būs galvenie, kas parādīs, kura no abām alternatīvām ir potenciālajam investoram vispieņemamākā.
Pirms autors sāk analizēt finansiālos rādītājus, jāmin nosacījumi, kas abām naktsmītnēm būs vienādi: kafejnīcas “Brīvdiena” darbība (kafejnīca atradīsies attiecīgās naktsmītnes pirmajā stāvā) un banketu organizēšana. Ņemot vērā, ka kafejnīca tiek paredzēta identiski vienāda (atrašanās vieta, darbinieku skaits, cenas par produkciju, dizains u.c. nosacījumi), tad tālāk minētie finansu rādītāji būs uzskaitīti vienreiz un, analizējot otru naktsmītni, tie netiks minēti. Tas pats attiecas arī uz banketu organizāciju.
“Jebkurš investīciju lēmums tiek pieņemts, balstoties uz šādām darbībām:
paša finansiālā stāvokļa novērtējuma un investīciju mērķtiecību;
investīciju apmēru un finansēšanas avotu novērtējumu;
nākamo ieņēmumu prognozi, projektu realizējot” [4., 4.lpp.].
Autors analizēs abas alternatīvas pēc septiņiem aspektiem:
• Algas projektā iesaistītajiem;
• investīcijas;
• noslogojums pirmajiem 3 darbības gadiem;
• ieņēmumu rādītāji;
• izdevumu rādītāji;
• projekta ieviešanas izmaksas;
• abu uzņēmumu finansiālo rādītāju salīdzināšana.
“Investēšana ir ilgtermiņa kapitāla ieguldīšana uzņēmumā ar mērķi iegūt peļņu.
Ieņēmumi ir naudas līdzekļu ievadīšana uzņēmumā, kas nozīmē skaidras naudas pieaugumu uzņēmuma kasē un naudas līdzekļu ienākšanu uzņēmuma rēķinā bankā. Tā ietekmē uzņēmuma maksāšanas līdzekļu stāvoklis uzlabojas.
Izdevumi ir naudas līdzekļu izņemšana no uzņēmuma, kas nozīmē skaidras naudas samazināšanos uzņēmuma kasē, un rēķinu apmaksa bankā, noņemot noteiktas naudas summas no uzņēmuma bankas rēķina. Maksāšanas līdzekļu stāvoklis uzņēmumā pasliktinās.
Peļņa kā uzņēmuma kapitāla gada pieaugums ir starpība starp uzņēmuma ienākumiem no viena finansiāla gada darbības un izmaksām, kuras radušās šajā periodā uzņēmuma darbībā.
Bruto peļņa ir peļņas un zaudējumu aprēķina starprezultāts, ko iegūst kā starpību starp posteņos “Neto apgrozījums” un “Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas” uzrādītajām summām.
Neto apgrozījums ir uzņēmuma pamatdarbības ieņēmums no preču, produkcijas vai pakalpojumu realizācijas, no kuriem atskaitīti nodokļi, ko aprēķina no apgrozījuma (pievienotās vērtības un akcīzes nodokļi), kā arī atlaides” [4., 6,7,8. lpp.].
“Neto peļņa ir uzņēmuma peļņas daļa, kura paliek uzņēmuma rīcībā pēc ienākuma nodokļa atskaitīšanas. Tirgus ekonomikas apstākļos tas ir svarīgākais uzņēmuma darbības rādītājs. No tā dinamikas ir atkarīga uzņēmuma eksistence, darbavietas strādājošajiem un dividenžu izmaksa” [4.,180. lpp.].
Projekta divu alternatīvu dzīves cikls
15. Tabula (autora dati)
Projekta alternatīvu dzīves cikls
Dzīves cikla stadijas Viesnīca “Alūksne” Viesu māja “Alūksne”
Inicializācija
Priekšizpēte
Pamatkoncepcija
Detaļkoncepcija
Realizācija
Ieviešana
Lietošana
Kopējais laika termiņš 18 mēneši 12 mēneši
4.1. Viesnīcas “Alūksne” finansu iespēju izpēte
Pirms risināt viesnīcas “Alūksne” finansiālos rādītājus, autors vēlreiz vēlas uzsvērt, ka visi finansu rādītāji tiks apsekoti tādā kārtībā kā tas ir paredzēts (skat. 4. nod.).
Tabulā “Algas projektā iesaistītajiem” (skat. 16. tab.), tiek parādītas projekta sākotnējās izmaksas, kas saistās ar attiecīgo darbinieku atalgojumu, izstrādājot viesnīcas “Alūksne” attīstības projektu. “Projekta uzdevumus realizē personāls, kuram ir dažādas zināšanas, prasme un kvalifikācija, tāpēc projektu vadīšanas efektivitāti noteic ne tikai prasmīgi izvēlētas metodes, tehnika un pieeja, bet arī projekta komandas vadīšanas kvalitāte” [5., 28.lpp.].
16. Tabula (autora dati)
Algas projektā iesaistītajiem
Projekta personāla izmaksas Laiks (mēneši) 1. mēn. izmaksas Kopā (Ls)
Projekta vadītājs Inženieris – celtnieks 4 230 920
Lietvedis, grāmatvedis 4 80 320
Kopā: 1240
Soc. nod.: 335,92
Kopā: 1575,92
Eksternā (uzaicinātā) personāla izmaksas
Projekta arhitekts 50 50
Valsts ugunsdrošības dienests 10 10
Alūksnes Vides Veselības centrs 15 15
Dizaineris 200 200
Kopā: 275
Soc. nod.:74,50
Kopā: 349,50
“Svarīgākie projektu vadīšanas uzdevumi, vadot projekta komandu, ir nodrošināt:
• līdzstrādnieku izvēli;
• mērķu skaidrību un mērķu akceptēšanu no visu līdzstrādnieku puses;
• katra komandas biedra attīstību;
• komandas biedru sadarbību, motivējot tos, pārrunāt konfliktu cēloņus u.t.t.;
• labus darba apstākļūs;
• nepieciešamības gadījumā – komandas atlaišanu” [6., 9. lpp.].
Veidojot un vadot projektu ikvienam darbiniekam būs jāievēro un jāvadās pēc šiem minētajiem nosacījumiem. Pēc autora domām, tas palīdzēs darba organizācijā un uzlabos projekta vadīšanas kvalitāti.
Kā nākamais rādītājs tiek apskatītas investīcijas, kas tiks ieguldītas šajā viesnīcā. Tas ir viens no galvenajiem nosacījumiem, lai pilnvērtīgi nodrošinātu viesnīcas darbību.
17. Tabula (autora dati)
Investīcijas projektā
Investīcijas projektā Daudzums Cena Izm. kopā (Ls)
Nekustamā īpašuma vērtība Alūksnē, Torņa ielā 2
Kā nākamie rādītāji, kas tiks apskatīti ir viesnīcas, kafejnīcas noslogojums un ieņēmumi, izdevumi no šo iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.
Ņemot vērā noslēgto vienošanās protokolu (skat. Pielikums) ar diviem izņēmumiem (A/S ”ALMO HARDWOOD”, SIA ”Diāna”), viesnīca “Alūksne” varētu rēķināties ar viesiem, kas varētu ierasties viesnīcā saistībā ar šiem uzņēmumiem.
Pēc A/S ”ALMO HARDWOOD” darbības pieredzes, biznesa partneri (lielākoties Zviedrijas pilsoņi) uzņēmumu apmeklē sekojošos termiņos (vidēji): laika periodā – divos mēnešos, četru cilvēku sastāvā ar uzturēšanās periodu 10 dienas.
Savukārt pēc SIA ”Diāna” darbības pieredzes, biznesa partneri (lielākoties Latvijas, Somijas pilsoņi) uzņēmumu apmeklē sekojošos termiņos (vidēji): laika periodā – viens mēnesis, divu cilvēku sastāvā ar uzturēšanās periodu 3 – 4 dienas.
Tātad, aprēķinot šos rādītājus, mēs varam secināt, ka darījumu cilvēki, kas pārstāv A/S ”ALMO HARDWOOD” gadā viesnīcas “Alūksne” pakalpojumus varētu izmantot 60 dienas 4. cilvēku sastāvā.
Savukārt darījumu cilvēki, kas pārstāv SIA ”Diāna” šie rādītāji ir 42. dienas 2. cilvēku sastāvā, laika posmā 1 gads. Lielākoties šo iepriekš minēto uzņēmumu biznesa partneri ierodas ziemas un rudens periodā.
Viesnīcas “Alūksne” noslogojuma un ieņēmumu tabulā (sk. 18. tab.), tiek parādīti rādītāji, kas norāda istabas numuru kopskaitu un tā noslogojumu attiecīgajā laika posmā. Pēc šo numuru noslogojuma mēs varam aprēķināt ienākumus, ko dod šis pārdotais pakalpojums. Līdz ar šiem rādītājiem autors uzskatāmi parādīs arī tabulas veidā kafejnīcas “Brīvdiena” finansiālos rādītājus.
18. Tabula (autora dati)
Ieņēmumi no viesnīcas “Alūksne” darbības
Numuru noslogojums 2003.gadam
Skaits Cena Janv. Febr. Marts Apr. Maijs Jūn. Jūl. Aug. Sept. Okt. Nov. Dec.
25% 25% 28% 30% 40% 40% 40% 42% 35% 30% 30% 30%
Vienviet. 7 8.00 Ls 2 2 2 2 3 3 3 3 2 2 2 2
Divviet. 4 12.00 Ls 1 1 1 1 2 2 2 2 1 1 1 1
Luks. 1 18.00 Ls 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0
Ienākumi Ls
– dienā 31 31 34 37 49 49 49 51 43 37 37 37
– mēnesī 915 915 1025 1098 1464 1464 1464 1537 1281 1098 1098 1098
– gadā 14457
Numuru noslogojums 2004.gadam
Skaits Cena Janv. Febr. Marts Apr. Maijs Jūn. Jūl. Aug. Sept. Okt. Nov. Dec.
30% 30% 35% 37% 40% 45% 45% 45% 35% 35% 35% 37%
Vienviet. 7 8.00 Ls 2 2 2 3 3 3 3 3 2 2 2 3
Divviet. 4 12.00 Ls 1 1 1 1 2 2 2 2 1 1 1 1
Luks. 1 18.00 Ls 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0
Ienākumi Ls
– dienā 37 37 43 45 49 55 55 55 43 43 43 45
– mēnesī 1098 1098 1281 1354 1464 1647 1647 1647 1281 1281 1281 1354
– gadā 16433
Numuru noslogojums 2005.gadam
Skaits Cena Janv. Febr. Marts Apr. Maijs Jūn. Jūl. Aug. Sept. Okt. Nov. Dec.
35% 35% 38% 42% 45% 47% 50% 53% 45% 40% 38% 42%
Vienviet. 7 8.00 Ls 2 2 3 3 3 3 4 4 3 3 3 3
Divviet. 4 12.00 Ls 1 1 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2
Luks. 1 18.00 Ls 0 0 0 0 0 0 1 1 0 0 0 0
Ienākumi Ls
– dienā 43 43 46 51 55 57 61 65 55 49 46 51
– mēnesī 1281 1281 1391 1537 1647 1720 1830 1940 1647 1464 1391 1537
– gadā 18666
19. Tabula (autora dati)
Ieņēmumi no kafejnīcas “Brīvdiena” darbības
Kafejnīcas “Brīvdiena” noslogojums 2003.gadam
Janv. Febr. Marts Apr. Maijs Jūn. Jūl. Aug. Sept. Okt. Nov. Dec.
Viesn.noslogojums 25% 25% 28% 30% 40% 40% 40% 42% 35% 30% 30% 30%
Kafejnīcas noslog. 20% 20% 25% 25% 30% 35% 35% 35% 30% 25% 20% 25%
Max.apk.viesu sk.1d. 375 75 75 93.75 93.75 112.5 131.25 131.25 131.25 112.5 93.75 75 93.75
1 personas vidējie
tēriņi Ls
1.2
Ienākumi Ls
– dienā 90.00 90.00 112.50 112.50 135.00 157.50 157.50 157.50 135.00 112.50 90.00 112.50
– mēnesī 2700 2700 3375 3375 4050 4725 4725 4725 4050 3375 2700 3375
– gadā 43875
Kafejnīcas “Brīvdiena” noslogojums 2004.gadam
Janv. Febr. Marts Apr. Maijs Jūn. Jūl. Aug. Sept. Okt. Nov. Dec.
Viesn.noslogojums 30% 30% 35% 37% 40% 45% 45% 45% 35% 35% 35% 37%
Kafejnīcas noslog. 25% 25% 30% 30% 33% 36% 36% 40% 30% 30% 25% 30%
Max.apk.viesu sk.1d 375 93.75 93.75 112.5 112.5 123.75 135 135 150 112.5 112.5 93.75 112.5
1 personas vidējie
tēriņi Ls
1.2
Ienākumi Ls
– dienā 112.50 112.50 135.00 135.00 148.50 162.00 162.00 180.00 135.00 135.00 112.50 135.00
– mēnesī 3375 3375 4050 4050 4455 4860 4860 5400 4050 4050 3375 4050
– gadā 49950
Kafejnīcas “Brīvdiena” noslogojums 2005.gadam
Janv. Febr. Marts Apr. Maijs Jūn. Jūl. Aug. Sept. Okt. Nov. Dec.
Viesn.noslogojums 35% 35% 38% 42% 45% 47% 50% 53% 45% 40% 38% 42%
Kafejnīcas noslog. 35% 35% 37% 39% 40% 45% 40% 40% 35% 35% 30% 35%
Max.apk viesu sk.1d 375 131.25 131.25 138.75 146.25 150 168.75 150 150 131.25 131.25 112.5 131.25
1 personas vidējie
tēriņi Ls
1.2
Ienākumi Ls
– dienā 157.50 157.50 166.50 175.50 180.00 202.50 180.00 180.00 157.50 157.50 135.00 157.50
– mēnesī 4725 4725 4995 5265 5400 6075 5400 5400 4725 4725 4050 4725
– gadā 60210
20. Tabula (autora dati)
Ieņēmumi no banketu organizēšanas
Plānotie ieņēmumi no banketu organizēšanas 2003.gadā.
Janv. Febr. Marts Apr. Maijs Jūn. Jūl. Aug. Sept. Okt. Nov. Dec.
Pasākumu skaits 0 0 1 1 1 1 1 1 1 0 0 2
Vidējie ieņēmumi Ls: 80
Ienākumi Ls – mēnesī 0 0 80 80 80 80 80 80 80 0 0 160
– gadā 720
Plānotie ieņēmumi no banketu organizēšanas 2004.gadā.
Janv. Febr. Marts Apr. Maijs Jūn. Jūl. Aug. Sept. Okt. Nov. Dec.
Pasākumu skaits 1 0 1 1 1 3 2 2 1 1 1 2
Vidējie ieņēmumi Ls: 100
Ienākumi Ls – mēnesī 100 0 100 100 100 300 200 200 100 100 100 200
– gadā 1600
Plānotie ieņēmumi no banketu organizēšanas 2005.gadā.
Janv. Febr. Marts Apr. Maijs Jūn. Jūl. Aug. Sept. Okt. Nov. Dec.
Pasākumu skaits 1 1 1 1 2 3 3 3 1 1 2 3
Vidējie ieņēmumi Ls: 100
Ienākumi Ls – mēnesī 100 100 100 100 200 300 300 300 100 100 200 300
– gadā 2200
21. Tabula (autora dati)
Viesnīcas “Alūksne” darbinieku algas
Amata nosaukums Darbin. skaits Bruto 9% 27.09% 25% Neto alga Kopā neto Bruto+27.09%nod. (gadā par amatiem)
Viesnīcas izpilddirektors 1 300.00 25.11 81.27 63.47 211.42 211.4175 4575.24
Uzņemšanas nodaļas darbinieki 4 160.00 12.51 43.34 31.62 115.87 463.47 9760.51
Istabenes 3 150.00 11.61 40.64 29.35 109.04 327.1275 6862.86
Grāmatvedis, lietvedis 1 200.00 16.11 54.18 40.72 143.17 143.1675 3050.16
Viesmīļi 3 130.00 9.81 35.22 24.80 95.39 286.1775 5947.81
Bārmeņi 3 130.00 9.81 35.22 24.80 95.39 286.1775 5947.81
Virtuves pavāri 3 140.00 10.71 37.93 27.07 102.22 306.6525 6405.34
Šefpavārs 1 250.00 20.61 67.73 52.10 177.29 177.2925 3812.70
Kopā mēnesī 19 1460.00 116.28 395.51 293.93 1049.79 2201.48
Kopā gadā 17520.00 1395.36 4746.17 3527.16 12597.48 26417.79
Bruto darba alga + darba dev.soc.nod.(gadā) 46362.43
Izmantotā literatūra
1. A. Grūbe, A. Lielmane u.c., “Alūksnes rajona attīstības programma”, Alūksnes rajona padome, attīstības un finansu nodaļa, 1999., 16. lpp.
2. M. Platace, “Viesu uzņemšanas dienesta darbības pamatprincipi”, “Biznesa augstskola Turība” SIA, 2000., 176. lpp.
3. V. Praude, J. Beļčikovs, “Mārketings”, “Vaidelote”, 1999., 558. lpp.
4. M. Rurāne, “Uzņēmuma finansu vadība”, SIA “Turības mācību centrs”, 1997., 254. lpp.
5. Ž. Ilmete, “Projektu vadīšana”, Latvijas Nacionālā projektu vadīšanas asociācija, 2000., 44. lpp.
6. G. Patzak, G. Rattay, “Projekt Management”, Wien, Linde Verlag, 1998., 9. lpp.