Veļas pulveri

iztrādāts pētnieciskais darbs par veļas pulveriem, siiks izsklaasts par to sastāvu, ieekmi uz vidi, kā arī praktisks darbs kā veļas pulveri darboioja suz dažādiem traipiem.

Nākotnes enerģijas avots – Ūdeņradis.

S A T U R S IEVADS…………………………………………………………………………..3 Ūdeņraža vēsture…………………………………………………………………4 Ūdeņradis dabā. Ūdeņraža iegūšana………………………………………..5 Alternatīvais enerģijas veids-Ūdeņraža šūnas izmantošana…………….6 Ūdeņraža šūna……………………………………………………………………………6 Ražošana un izmantošana……………………………………………………………7 Izmaksas……………………………………………………………………………………8 Vai ūdeņradis ir drošs?………………………………………………………………..8 Ūdeņraža loma Latvijas zinātnes attīstībā……………………………………..10 Vispārīgās ziņas par ūdeņradi……………………………………………………….11 Ievads. Cilvēku pasaule attīstās, pieaug arī Zemes iedzīvotāju skaits. Jau šodien vajadzētu sākt domāt gan par pārtikas trūkumu nākotnē, gan par nākotnes enerģētiku un transportu. Kļūst baisi, jau iedomājoties vien par naftas, akmeņogļu un dabasgāzes apjomiem, kas nepārtraukti tiek ņemti no Zemes. Fosilo kurināmo ietekme uz vidi neapšaubāmi ir negatīva, turklāt to resursi ir ierobežoti. Cita ceļa nav, enerģijas ieguvei ir jāmeklē avoti, kuru izmantošana nenodarītu tik būtisku kaitējumu videi un neizsmeltu to. 3Ūdeņraža vēsture. Nav precīzi zināms,kurš ir pirmais,kas ieguvis ūdeņradi,iedarbojoties ar sērskābi uz dzelzi.Iespējams,ka tie ir bijušie ķīnieši,iespējams,ka Eiropā to pirmais ieguvisParacelzs.Tā kā udeņradis vaidojas,dzelzij iedarbojoties ar skābēm,tad tā izdalīšanos vajadzēja novērot jau senatnē.Bet ta laika eksperimentetāji naizprata notiekošo būtību.Vēl 17.gs.beigās Francijas galma ārstsu un pazīstamās grāmatas „ Ķīmijas kurss” autors Nikola Lemerī (1645.-1715.) rakstīja; „Ievietot 3 unces (85.g-aut.piez.) vitriola eļļas (sērskābes-aut.piez.) vidēja lieluma kolbā ar garu kaklu,pieliet 12 unces ūdens; kad maisījums sasalis,iemest tajā pa porcijām 1-1,5 unces sīku dzelzs skaidiņu: notiek uzvārīšanās un delzs izšķīsana,veidojot baltus tvaikus,kas paseļas un ... Read more...

Nafta (2)

Nafta ir eļļains šķidrums ar īpatnēju smaku, gaiši līdz tumši brūns, arī gandrīz melns. Nafta ir derīgais izraktenis, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā. Tas ir sarežģīts ogļūdeņražu maisījums, kura galvenā sastāvdaļa ir alkāni, alicikliskie savienojumi (naftēni) un to atvasinājumi. Nafta satur arī arēnus un dažādu piemaisījumu - skābekli saturošus atvasinājumus, sēra atvasinājumus, slāpekļa atvasinājumus, kā arī naftā izšķīdušās naftas pavadgāzes, ūdeni, minerālsāļus. Blīvums 650-1050 kg/m3, pēc blīvuma izšķir vieglo, vidējo un smago naftu. Viršanas temperatūra >28oC; sacietēšanas temperatūra no 26o līdz -60o; sadedzes siltums 43,7-46,2 MJ/kg. Nafta šķīst organiskajos šķīdinātājos, nešķīst ūdenī, bet veido ar to emulsijas.

skābekļa raksturojums

Savienojumos skābeklis parasti ir divvērtīgs. Skābekļa blīvums (p=1,429 gl-1) ir nedaudz lielāks par gaisa blīvumu. Skābeklis ir bezkrāsaina gāze bez smakas un garšas. Tas slikti šķīst ūdenī, nedeg, taču tas uztur degšanu un reaģē ar degošo vielu (oksidēšanās). Skābeklis ir ļoti reaģētspējīga viela. Skābeklis ir visizplatītākais ķīmiskais elements.