Alternatīvā pedagoģija

Saturs Ievads………………………………………………………………………………………………2.lpp 1.Alternatīvās pedagoģijas jēdziens un teorijas XX gadsimtā………………….3.lpp 1.1Marijas Montessori pedagoģiskie uzskati un darbība……………….3.lpp 1.2. Selestina Frenē pedagoģiskie uzskati……………………………………5.lpp 1.3. Rūdolfa Šteinera filozofiskie uzskati……………………………………6.lpp 2. Valdorfskolas pedagoģiskā koncepcija un tās būtība……………………….. .8.lpp 3.Nobeigums…………………………………………………………………………………..13.lpp 4.Izmantotā literatūra……………………………………………………………………….14.lpp Ievads Skatoties TV pārraides, klausoties raidījumus dažādās radio stacijās un skatoties interneta lapas, bieži brīnos par pusaudžu informētības līmeni mūsdienās. Jau 10 gadīgi jaunieši brīvi izsaka savu viedokli gan ar NATO, gan ES saistītiem jautājumiem, gan par citām, ar politiku nesaistītām jomā. Salīdzinu sevi ar šiem jauniešiem, viņu informētības līmeni šajā vecumā un secinu, ka mans zināšanu līmenis stipri atpalika no mūsdienu jauniešu informētības. Protams, ka tā tam vajadzēt jābūt, jo ir mainījušās izglītības programmas skolās, ir pieejams internets un bērni vairāk skatās TV. Tiek iegūts vairāk informācijas. Bet vai priekš bērna svarīgākais ir informācija vai spēja šo informāciju apstrādāt savā galvā, izdarīt vajadzīgos secinājumus un vajadzības gadījumā par attiecīgo tēmu brīvi izteikties? Domāju, ka otrais. Tieši to vajadzētu iemācīt skolās. Bet vai visi bērni to apgūst tikai parastajās, tradicionālajās skolās? Esmu dzirdējusi par Valdorfskolas īpašo, netradicionālo pieeju zināšanu apguvē, kas atšķiras no parastām, vispārizglītojošām skolām, taču kas bija par pamatu tam, kāpēc izvēlējos referāta tematu tieši par alternatīvajām skolām. Tā kā darba apjoms ... Read more...

saskarsme

“Saskarsme – savstarpējo attiecību realizācija uzvedībā. Ar jēdzienu „saskarsme” vienlaicīgi apzīmē gan komunikāciju, gan mijiedarbību, gan sociālo percepciju”. Saskarsme ir svarīgākais vienojošais elements pedagoģiskajā darbībā.

PEDAGOĢIJAS PĒTNIECĪBAS METODES

Pedagoģija ir zinātne, pētījumi ir tās neatņemama sastāvdaļa. Kā zinātne tā attīstās, veidojās jaunas idejas, mainās sabiedrības prasības, notiek izmaiņas mācību procesā, mācību formās, mācību saturā utt. Lai ienestu kaut ko jaunu, tā nepieciešamību vispirms vajag pierādīt. Tas ir pirmais iemesls kāpēc tiek veikti pedagoģiskie pētījumi. Šajā gadījumā pētījums palīdz noteikt atsevišķu pedagoģisku paņēmienu iedarbības efektivitāti. Pētījums tiek izmantots, lai novērtētu skolēnu individuālās attīstības īpatnības, noskaidrotu viņu attiecības un statusu grupā.