cilvēks un valoda

Cilvēks un valoda Jau no pirmā momenta, kad uz zemes radās dzīvība, dzīvās būtnes mēģināja sazināties savā starpā, pastāstīt vajadzīgo informāciju. Protams, pirmatnējā valoda nebija līdzīga mūsdienu valodai. Pirmatnējie cilvēki saziņai izmantoja žestus, skaņas, vēlāk mēģināja izstāstīt ar zīmējumu palīdzību. No tā brīža pagāja daudzi gadu tūkstoši, valoda kļuva tāda, kāda tā ir tagad, ar … Read more cilvēks un valoda

Telainās izteiksmes Līdzekļi

Visi Tēlainās izteiksmes Līdzekļi
Tēlainās izteiksmes līdzekļi

Alegorija
Atpazīstama, pārnestas nozīmes tēla lietojums kāda cita tēla vietā.

Kalējs kala debesīs, ogles bira Daugavā. (Pērkons un zibens)
Anafora
Vārda vai sintaktiskas konstrukcijas atkārtojums teikumu, rindu vai pantu sākumā.

Visu nakti lietus lija,
Visu nakti klausījos. (Rainis)
Antitēze
Viena otrai pretī nostatītas parādības vai norises.

Lielā jūras bezgalībā
Sīkā čaulā izbrauc dvēsele.(Rainis)
Divkāršojums,
daudzkāršojums
Blakus stāvošu vārdu vai teicienu atkārtojums tajā pašā posmā.
Lēni, lēni,
Klusi, klusi
Mežā nakts ir ienākusi.
(J.Jaunsudrabiņš)

Eifēmisms
Vārds vai teiciens, ko lieto cita (nevēlama vai nepieklājīga) vārda vai teiciena vietā.

„Nāves” vietā „šķiršanās no dzīves’.
Elipse
No konteksta izsecināmu vārdu izlaidums teikumā.
Skaties! Šī var divas ņemt! Kad es tad: ujā!
Kas tad tu par lielmāti!
(R.Blaumanis)

Epifora
Atkārtojums teikumu rindu vai pantu beigās.
Kam tā tāda daiļa pļava
Kam tie daiļi pļāvējiņi?
Mana tēva daiļa pļava,
Tautu dēli pļāvējiņi!
(latviešu tautasdziesma)

Epitets
Sevišķi spilgts un svarīgs apzīmējums.

Es skaļā dienā kaunos tev to teikt. (Rainis)

Gradācija
Ar kāpinājuma palīdzību katrs nākamais vārds (vai vārdu kopa) pakāpeniski spēcina to iespaidu, ko jau radījis iepriekšējais.

Uzplauka, atvērās, ziedēja, mira,
Vai tas bij mirklis vai mūžs?
(I. Ziedonis)
Gredzens
Vienāda posma atkārtojums panta vai dzejoļa sākumā.
Ko man ar sevi padarīt?
Ko vien ņem rokā, tas zemē krīt.
Lausku tik daudz, ka nesalasīt.
Ko man ar sevi padarīt?
(O.Vācietis)

Hiasms
Dažādi izteiksmes līdzekļi tiek lietoti krusteniski.
Vai ir ievas sarmā birušas,
Vai ir sarma ievās sabirusi?
(O.Vācietis)

Hiperbola
Spēcīgs pārspīlējums.
Sāka tie nu abi lauzties,
Tā ka zeme līgojās.
(A.Pumpurs)

Inversija
Atkāpšanās no ierastās vārdu secības teikumā.

Dūc skumji samta kamenes.
(J.Akuraters)
Ironija
Katrs apslēpts izsmiekls. Pozitīvas nozīmes vārdu izlietojumu apgrieztā, negatīvā nozīme, kas atskārstama pēc konteksta intonācijas.

Bagāts viņš, bet mīkstu sirdi:
Dzird pa grūtdienīšu raudām.
Tūdaļ kabatā bāž roku,
Izvelk savu…nēzdodziņu.
(Rainis)
Litota
Pārspīlēts samazinājums.

Zirgs zaķa lielumā.

Metafora
Vārds, kas lietots cita vārda vietā uz priekšstatu un nozīmju līdzības pamata.

Aizver tās mēness acis.
(L.Līvena)
Metonīmija
Tēlains atgādinājums, kurā uz abpusējas sakarības pamata viens jēdziens aizstāj citu.

Tā it baltā virsvalka
Laimīgā būtība – glābt.
(O.Vācietis)
Oksimorons
Epitets, kas nostājas jēdzieniski loģiskā pretstatā iepretī apzīmējamam vārdam

Vissaldākās mokas.
(K.Skalbe)
Pakare
Teikuma daļa, ko atkārto, sākot jaunu teikumu.

Dvēs’ļu koklēs lejies, skani,
Skani, tautas brīvā dziesma!
(A.Brigadere)

Paradokss
Jēdzienu saistījumi, kas ārēji šķietami ir nesavienojami.

Lēnāk brauksi, tālāk tiksi.
Paralēlisms
Parādību salīdzinājums bez salīdzinātājvārda palīdzības.

Garām aizskrēja vilciens-
Tālumu laipa.
(M.Čaklais)

Perifrāze
Netiešs, aprakstošs apzīmējums, izteikums ar citiem vārdiem.

„Raiņa” vietā – „Uguns un nakts autors”.

Personifikācija
Cilvēka īpašību vai spēju piedēvējums priekšmetiem, dzīvām būtnēm vai parādībām.

Saule aizklāj vaigu, tecēt stājas diena,
Zeme gaidās netrīc, elpu aiztur mežs.
(J.Vanags)

Retoriskais jautājums
Sava veida apgalvojums, izteikts jautājums formā.

Kur man iet? Kas mani žēlos?
(V. Virza)
Salīdzinājums
Divu parādību saistījums, satuvinājums, balstoties uz to līdzību.

Kā gulbji balti padebeši iet.
(E.Veidenbaums)
Simbols
Vienots, daudznozīmīgs tēls, kas nosacīti pauž ideju.

Lāčplēsis kā varonības un drosmes simbols.
Sinekdoha
Tēlains pazīmējums, kurā atsevišķais aizstāj veselo vai veselais – atsevišķo skaita, apjoma vai daudzuma ziņā.

Tā zeme ir mūsu. To nedos vairs svešiem.
Ne zemgls, ne latgals, ne sēlis, ne kūrs.
(V.Plūdons)

Sinestēzija
Dažādu juteklisku uztvērumu saplūšana, krustošanās.

Rozes, rozes – pazudinoši tvīksmīgs smaržu koris. Krāsu ērģeles.
(M.Bendrupe)

Uzskaitījums jeb sablīvējums
Tiek minēta dažādu parādību virkne. Vārdi nav vienādi, bet vienāda to funkcionālā loma.

Bailes no vardēm, pelēm, ķirzakām, čūskām…(O.Vācietis)
Zeugma
Divi teicieni vai vārdu savienojumi, kas balstās uz kādu viena vārda lietojumu dažādās nozīmēs.
Viņa aizcirta durvis un sirdi.