cilvēks un valoda

Cilvēks un valoda Jau no pirmā momenta, kad uz zemes radās dzīvība, dzīvās būtnes mēģināja sazināties savā starpā, pastāstīt vajadzīgo informāciju. Protams, pirmatnējā valoda nebija līdzīga mūsdienu valodai. Pirmatnējie cilvēki saziņai izmantoja žestus, skaņas, vēlāk mēģināja izstāstīt ar zīmējumu palīdzību. No tā brīža pagāja daudzi gadu tūkstoši, valoda kļuva tāda, kāda tā ir tagad, ar kuras palīdzību mēs sazināmies tagad. Kāpēc valoda ir tik svarīga? Pirmkārt, tā ir vajadzīga, lai sazinātos ikdienā, izstāstīt vajadzīgo informāciju. Otrkārt, valoda ir ļoti svarīga arī cilvēces attīstībā. Ja pirmā valoda sastāvēja tikai no dažiem vārdiem, kas biji nepieciešami, lai izstāstītu tikai pašas svarīgākās, nepieciešamākās lietas, tad tagad valodā ir ļoti liels dažādu vārdu daudzums. Attīstoties cilvēcei, bija vajadzīgi arī jauni vārdi, kas raksturotu katru jaunu lietu, parādību. Tagad katrai lietai, īpašībai un parādībai ir savs nosaukums, bet attīstoties pasaulei, parādās jaunas lietas, tāpēc laiku pa laikam mūsu valodā tiek ieviesti jauni vārdi, kuri pēc laika kļūst par mūsu ikdienas valodas sastāvdaļu. Tagad mēs nepievēršam uzmanību tiem vārdiem, kurus lietojam, bet, ja iedomājamies, ka pēkšņi mūsu valodas vairs nebūtu, diez vai mūsdienu cilvēki varētu sazināties, saprast viens otru. Valoda ir ļoti svarīga dzīves sastāvdaļa, bez kuras pašlaik vairs nevaram iedomāties savu dzīvi. Varētu teikt, ka ... Read more...

Sarunvaloda internertā

Darbā aprakstīta mūsdienu jauniešu sarunvaloda internetā. Tajā izmantotie vārdi, veikta aptauja jauniešu vidū. Intervija ar latviešu valodas skolotāām par valodā ienākošajiem jaunvārdiem, žargoniem u.t.t.

Telainās izteiksmes Līdzekļi

Visi Tēlainās izteiksmes Līdzekļi Tēlainās izteiksmes līdzekļi Alegorija Atpazīstama, pārnestas nozīmes tēla lietojums kāda cita tēla vietā. Kalējs kala debesīs, ogles bira Daugavā. (Pērkons un zibens) Anafora Vārda vai sintaktiskas konstrukcijas atkārtojums teikumu, rindu vai pantu sākumā. Visu nakti lietus lija, Visu nakti klausījos. (Rainis) Antitēze Viena otrai pretī nostatītas parādības vai norises. Lielā jūras bezgalībā Sīkā čaulā izbrauc dvēsele.(Rainis) Divkāršojums, daudzkāršojums Blakus stāvošu vārdu vai teicienu atkārtojums tajā pašā posmā. Lēni, lēni, Klusi, klusi Mežā nakts ir ienākusi. (J.Jaunsudrabiņš) Eifēmisms Vārds vai teiciens, ko lieto cita (nevēlama vai nepieklājīga) vārda vai teiciena vietā. „Nāves” vietā „šķiršanās no dzīves’. Elipse No konteksta izsecināmu vārdu izlaidums teikumā. Skaties! Šī var divas ņemt! Kad es tad: ujā! Kas tad tu par lielmāti! (R.Blaumanis) Epifora Atkārtojums teikumu rindu vai pantu beigās. Kam tā tāda daiļa pļava Kam tie daiļi pļāvējiņi? Mana tēva daiļa pļava, Tautu dēli pļāvējiņi! (latviešu tautasdziesma) Epitets Sevišķi spilgts un svarīgs apzīmējums. Es skaļā dienā kaunos tev to teikt. (Rainis) Gradācija Ar kāpinājuma palīdzību katrs nākamais vārds (vai vārdu kopa) pakāpeniski spēcina to iespaidu, ko jau radījis iepriekšējais. Uzplauka, atvērās, ziedēja, mira, Vai tas bij mirklis vai mūžs? (I. Ziedonis) Gredzens Vienāda posma atkārtojums panta vai dzejoļa sākumā. Ko man ar sevi padarīt? Ko vien ņem rokā, tas zemē krīt. Lausku tik daudz, ka nesalasīt. Ko man ar sevi padarīt? (O.Vācietis) Hiasms Dažādi izteiksmes līdzekļi tiek lietoti krusteniski. Vai ir ievas sarmā birušas, Vai ir sarma ievās sabirusi? (O.Vācietis) Hiperbola Spēcīgs pārspīlējums. Sāka tie nu abi lauzties, Tā ka zeme līgojās. (A.Pumpurs) Inversija Atkāpšanās no ierastās vārdu secības teikumā. Dūc skumji samta kamenes. (J.Akuraters) Ironija Katrs apslēpts izsmiekls. Pozitīvas nozīmes vārdu izlietojumu apgrieztā, negatīvā nozīme, kas atskārstama pēc konteksta intonācijas. Bagāts viņš, bet mīkstu sirdi: Dzird pa grūtdienīšu raudām. Tūdaļ kabatā bāž roku, Izvelk savu...nēzdodziņu. (Rainis) Litota Pārspīlēts samazinājums. Zirgs zaķa lielumā. Metafora Vārds, kas lietots cita vārda vietā uz priekšstatu un nozīmju līdzības pamata. Aizver tās mēness acis. (L.Līvena) Metonīmija Tēlains atgādinājums, kurā uz abpusējas sakarības pamata viens jēdziens aizstāj citu. Tā it baltā virsvalka Laimīgā būtība – glābt. (O.Vācietis) Oksimorons Epitets, kas nostājas jēdzieniski loģiskā pretstatā iepretī apzīmējamam vārdam Vissaldākās mokas. (K.Skalbe) Pakare Teikuma daļa, ko atkārto, sākot jaunu teikumu. Dvēs’ļu koklēs lejies, skani, Skani, tautas brīvā dziesma! (A.Brigadere) Paradokss Jēdzienu saistījumi, kas ārēji šķietami ir nesavienojami. Lēnāk brauksi, tālāk tiksi. Paralēlisms Parādību salīdzinājums bez salīdzinātājvārda palīdzības. Garām aizskrēja vilciens- Tālumu laipa. (M.Čaklais) Perifrāze Netiešs, aprakstošs apzīmējums, izteikums ar citiem vārdiem. „Raiņa” vietā – „Uguns un nakts autors”. Personifikācija Cilvēka īpašību vai spēju piedēvējums priekšmetiem, dzīvām būtnēm vai parādībām. Saule aizklāj vaigu, tecēt stājas diena, Zeme gaidās netrīc, elpu aiztur mežs. (J.Vanags) Retoriskais jautājums Sava veida apgalvojums, izteikts jautājums formā. Kur man iet? Kas mani žēlos? (V. Virza) Salīdzinājums Divu parādību saistījums, satuvinājums, balstoties uz to līdzību. Kā gulbji balti padebeši iet. (E.Veidenbaums) Simbols Vienots, daudznozīmīgs tēls, kas nosacīti pauž ideju. Lāčplēsis kā varonības un drosmes simbols. Sinekdoha Tēlains pazīmējums, kurā atsevišķais aizstāj veselo vai veselais - atsevišķo skaita, apjoma vai daudzuma ziņā. Tā zeme ir mūsu. To nedos vairs svešiem. Ne zemgls, ne latgals, ne sēlis, ne kūrs. (V.Plūdons) Sinestēzija Dažādu juteklisku uztvērumu saplūšana, krustošanās. Rozes, rozes – pazudinoši tvīksmīgs smaržu koris. Krāsu ērģeles. (M.Bendrupe) Uzskaitījums jeb sablīvējums Tiek minēta dažādu parādību virkne. Vārdi nav vienādi, bet vienāda to funkcionālā loma. Bailes no vardēm, pelēm, ķirzakām, čūskām...(O.Vācietis) Zeugma Divi teicieni vai vārdu savienojumi, kas balstās uz kādu viena vārda lietojumu dažādās nozīmēs. Viņa aizcirta durvis un sirdi.