Cits

LApsa

pēc
Lapsa pieder pie suņu dzimtas plēsējiem. Lapsa ir kažokzvērs. Ķermenis slaids (gar. 85 – 60 cm). Apmatojums biezs, ar atīstītiem akotmatiem un biezu pavilnu. Mugura, sānu un aste gaiši ruda līdz sarkanbrūna. Pakakle, krūtis, arī astes gals balts, vēders pelēk balts (reizēm ar melnu joslu). Melni laukumi arī uz kājām, melna ausu mugurpuse. Lapsas pēdas līdzīgas neliela suņa pēdām, to nospiedumi veido pilnīgi taisnu līniju. Ekskrementi parasti spirīski savērpti (gar. apm. 10 cm), ar vienu stipri nosmaiļotu galu. Lapsas ir sastopamas gandrīz visā Eirāzijā. Latvijā parādījusies vēlajā pēcledus laikmetā un bijusi vienmēr plaši izplatīta. Lapsu skaits Latvijā ik gadus svārstās no 10000 – 12000. Galvenie iemesli, kas nosaka Lapsas skaita svārstības, ir parazīti un slimības (kašķis, trakumsērga), lielie plēsēji (galvenokārt vilki) un barības trūkums. Peļveidīgo grauzēju pārpilnība veicina lapsas savairošanos. Ekoloģiski ļoti plastisks dzīvnieks, kas tikpat labi uzturas gan meža masīvos, gan kultūrainavā, arī apdzīvotu vietu tuvumā. Bieži sastopama mežmalās, purvmalās, ūdenstilpju piekrastēs, birztalās un krūmu saaudzēs lauka vidū. Lapsas izvairās no lieliem, vienveidīgiem priežu mežu masīviem un stipri pārpurvotām mežaudzēm. Barībā dominē peļveidīgie grauzēji; ja to ir maz, tad lapsas ķer arī lielos zīdītāajdzīvniekus, piemēram, zaķus, stirnas un cūku mazuļus, kā arī putnus. Biežāk nekā vilks, lapsas biežāk barībā ... Read more...

piedoshana

pēc
Sis tas par piedoshanu. Ka pareizi prasiit piedoshanu. Kaa atvainoties draugam.

Latviešu tautas tērpi

pēc
LATVIEŠU TAUTASTĒRPI Latviešu tautas kultūrā liela nozīme ir ne tikai tautasdziesmām, dejām, teikām, pasakām, paražām un amatniecībai, bet arī tautastērpam. Tautas kultūra rodas no īpatnējiem dabas, klimatiskajiem un vēsturiskajiem apstākļiem, kādos tauta dzīvo. Tautas kultūra ir tā, kas tautu saista un vieno, tā attīsta tautas nacionālo pašapziņu. Kultūras veidošanā liela loma bijusi arī tautastērpam. Tautastērpu attīstība ir cieši saistīta ar tautas vēsturi. Tajos atspoguļojas tautas vēsture, sākot no mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem, kad tagadējā Latvijas teritorijā veidojās baltu un somugru ciltis, līdz pat 19.gs. 2.pusei, kad tautas tērpus pārstāja valkāt. Tautastērpos visspilgtāk atspoguļojas dažādu tautu, arī dažādu novadu atšķirības. Tautastērpi ataino ne tikai etniskās īpatnības, bet arī to valkātāju sociālās un ģimenes attiecības, vecumu, turīgumu, gadsimtu gaitā izveidojušās tradīcijas, kultūras sakarus un mijiedarbību ar kaimiņu tautām. Latviešu tautastērpi veidojās kā lauku ļaužu apģērbs, kas piemērots attiecīgajam nodarbošanās veidam, kā arī attiecīgajam gadalaikam, ikdienai un svētkiem. Feodālisma laikmetā tautastērpi maz mainījās. Apģērbi tika darināti uz vietas saimniecībā no pašu ražotās vilnas un liniem. Pirktas tika vienīgi rotaslietas, dažkārt arī galvassegas un apavi. Straujākas pārmaiņas apģērba attīstībā radās reizē ar kapitālisma un rūpniecības uzplaukumu un pārvietošanās brīvību. 19.gs. otrajā pusē lauku sētās palielinājās pilsētas kultūras ietekme un tautastērpus pakāpeniski nomainīja pilsētas tipa ... Read more...

mežsaimniecība Latvijā

pēc
Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis Latvija atrodas Eiropas daļā, tās robežvalstis ir Lietuva, Baltkrievija, Krievija, Igaunija un valsti apskalo Baltijas jūra. Kas ir arī labs sakaru līdzeklis ar valstīm otrpus jūras. Latvijas reljefs ir samērā līdzens, augstākais kalns ir Gaiziņkalns. Latvijas klimatu ietekmē šādi faktori : 1. ģeogrāfiskais stāvoklis 2. līdzenais reljefs, kurā brīvi pārvietojas gaisa masas 3. valdošie rietumu vēji 4. ciklons un anticiklons Latvijas garākā upe ir Gauja un ūdeņiem bagātākā ir Daugava, šīs upes ir labs tūrismu un apskates objekts. Latvijā ir daudz derīgo izrakteņu atradnes –kvartāra smilts un grants, stikla smilts, dolomīta, devona mālu, kvartāra mālu, kaļķakmens, saldūdens kaļķieži jeb šūnakmens, ģipšakmens, laukakmens, kūdras, ārstnieciskās dūņas, minerālūdens, dzintara Šie izrakteņi ietekmē Latvijas attīstību, jo ir labs tirdzniecības produkts un ietekmē cilvēces saimniecisko dzīvi. Samēra liela ekonomiskā problēma ir tā, ka valsts teritorija ir ļoti piesārņota. Šī problēma ir visās valstīs, bet es uzskatu, ka Latvijā tā ir liela, jo neviens tam nepievērš īpaši lielu nozīmi. Demogrāfiskās problēmas pēdējos gados ir lielas, jo ar katru brīdi ar vien vairāk mirst un bojā iet jauni cilvēki, bet jaundzimušie nespēj to skaitu kompensēt. Jo jāņem vērā arī tas,ka veci cilvlēki mirst. Līdz ar to Latvijā iedzīvtaju skaits sarūk.

mana Jelgava

pēc
telojums par manu dzimto pilsētu - Jelgavu. tās skaistumu un tās slikto pusi

pasaule 20.gadsimta sākumā

pēc
Latvija Krievijas impērijas sastāvā, Manaseina revīzija, Versaļas sitēma, 1005.g revolūcija Latvijā, Pirmais pasaules karš, Pasaule starpkaru periodā, Veimāras republika Vācijā....