Daoisms jeb taoisms ir reliģiski filozofiska uzskatu sistēma, kuras pamatā ir Laodzi darbs “Daodedzin”. Otrs svarīgākais daoisma darbs ir Džuandzi “Džuandzi”. Nozīmīgs daoisma teksts ir arī “Idzin” (“Pārvērtību grāmata”) ko izmanto zīlēšanai. Uzskata, ka daoisms izveidojās IV-III gs. p.m.ē. Līdzās konfūcismam daoisms ir viena no divām lielajām Ķīnas tautas filozofiskajām tradīcijām. Daoisma pamatjēdziens ir “dao”, ko bieži tulko kā “ceļš”, lai arī šis jēdziens principā ir nedefinējams un netulkojams. Daoismā dao ir kosmiskās kārtības avots un princips, dzīvības spēka plūdums. Daoisma pamatjēdzieni • Dao, burtiski tulkojot, nozīmē “ceļš”. tā ir augstākā realitāte; Visuma kārtību noteicošais princips un veids kā dzīvot harmonijā ar visumu. • De. Tikums, spēks, cilvēka personas garīgā pievilcība. • Vuvei. Darbība bez darbības, pasivitāte. Daoisma morālo mācību pamatā ir dabas nepiespiestība, vieglums, tas jāatdarina arī cilvēkiem. • Valdīšana neiejaucoties. Politiskajā sfērā pielietota darbība bez darbības. • Iņ un jan. Senie aktivitātes un pasivitātes principi. Jan apzīmē aktīvo un vīrišķo enerģiju, bet iņ – pasīvo un sievišķo. Debesis ir aktīvas, zeme – pasīva. Daodedzin “Daodedzin” (Dào dé jīng) ir sens ķīniešu manuskripts. Par tā autoru uzskata Laodzi. Pašreizējais teksta variants ir no mūsu ēras III gs. Tiek uzskatīts, ka teksta oriģināls ticis uzrakstīts apmēram 600. g. p.m.ē. “Daodedzin” ... Read more...