Termas
Īss aprakts par romiešu termām
Vēsture PASAULES
Vēsture PASAULES
Francija Eiropas savienībā
īsi par Francijas vēturi,ES vēsturi un par to,kāda kļuvusi Francijas iekšējā struktūra ES
VIDUSLAIKU likumu attīstība anglijā
VIDUSLAIKU likumu ATTÎSTÎBA ANGLIJÂ Ievads Temats ir ïoti plaðs un liels, tâpçc apskatîðu galvenos notikumus un materiâlus, kas ietekmçja un attîstîja Anglijas tiesu iekârtu viduslaikos. Anglija ir viena no vecâkajâm valstîm Eiropâ un arî pasaulç. Visiem arî ir labi zinâms, ka angïi ir viena no kulturâlâkajâm tautâm- ieturîgi, apdomîgi un punktuâli, varçtu pat teikt par angïiem- tauta ar senâm tradîcijâm. Par tradîcijâm var uzskatît daudzâs angïu uzvedîbas etiíetes, kas bija un ir izkoptas vçl ðodien. Laikâ kad rakstîti likumi vçl nebija, vai arî tie bija diezgan vâji, pastâvçja paraþas, var saukt arî par tradîcijâm, kas tika lietoti kâ likumi. Paraþâm salîdzinâjumâ ar likumiem bija sliktâ puse tâ, ka tâs bija pârâk stabilas un tâs nevarçja mainît atbilstoði laikam, kâ likumus ðodien. Paraþu mçs varçtu saukt arî par cilvçka ieradumu, jo tâs ieiet dziïi cilvçka, varbût pat viòa gçnos. Lai kâ tas arî bûtu, Anglijâ viduslaikos, kad uz likumiem tâ nopietni sâka skatîties, daudzi no tiem tika veidoti par pamatu òemot ðîs paraþas. # # # # # Kâ labu viduslaiku Anglijas tiesu iekârtas attîstîbas attainotâju var uzskatît Henrija Braktona traktâtu: “Par Anglijas likumiem un paraþâm” Ðis traktâts ir viens no visinteresantâkajiem viduslaiku Anglijas “vispârçjo tiesîbu” un valsts vçstures avotiem. Henrija ... Read more...
Vikingu laikmets
Rīga 2006 Saturs. Ievads 3 Vikingu laikmets 4-12 Testi 13-18 Atbildes 19 Izmantotās literatūras analīze 20 Secinājumi 21 Izmantotās literatūras saraksts 22 Es rakstu referātu par vikingiem, jo mani jau sen ir aizrāvusi viņu darbība: dzīvesveids, paražas, arī reliģija un karagājieni, kuros vikingi guva neticami augstus sasniegumus, pat neizstrādājot stratēģiskus plānus, lai vieglāk būtu realizēt savus uzbrukumus – tie bija spontāni. Varētu teikt, ka vikingi bija sava veida eksotiska parādība gan sava dzīvesveida, gan izskata dēļ, jo, piemēram, tādas ķiveres ar buļļu ragiem bija raksturīgas vienīgi vikingiem, kas arī kļuva par sava veida vikingu atpazīšanas zīmi. Mana darba mērķis sagatavot mācību materiālus par vikingiem – sakopot visus materiālus kopā, jo mācību grāmatās ir tikai pamati, kas jāzina katram skolēnam, taču par vikingiem ir daudz vairāk interesantu materiālu nekā to mums var dot mācību grāmatas, bat tas viss ir izmētāts pa neskaitāmām enciklopēdijām. Tad nu es visu to centos savākt kopā, taču atzīstos, ka visi pieejamie materiāli šeit nav. Mans darbs sastāv no vairākām nodaļām, kurās es centos no visās grāmatās sniegtās informācijas atrast kopējo un to apkopot: par vikingu laikmetu, sabiedrību, dzīvesveidu, kultūru, kā arī apkopot hronoloģiskos datus. Nodaļā “vikingu laikmets” esmu sakopojusi galveno informāciju par vikingiem, to izcelšanos un ... Read more...
Vai zinātnes un tehnikas progress vienmēr nodrošina sabiedrības kvalitātes celšanu?
„Vai zinātnes un tehnikas progress vienmēr nodrošina sabiedrības kvalitātes celšanu?” Ir ļoti daudz viedokļi šajā jautājumā, tomēr es uzskatu, ka zinātnes un tehnikas progress ne vienmēr nodrošina sabiedrības kvalitātes celšanu. Nevar runāt par kvalitātes celšanu, ja tiek izgudroti līdzekļi, kas tieši pretēji – degradē cilvēku domāšanu un iznīcina dzīvo. Varētu atrast daudz argumentu, bet, kā piemērus, es minēšu vides piesārņojumu, AES (atomelektrostacijas) un ieročus. Attīstoties tehnikai, arvien vairāk pasaulē tiek celtas dažādas rūpnīcas, arvien vairāk tiek ražots, lai apmierinātu cilvēku vajadzības un ārvidē arvien vairāk nokļūst piesārņojošu vielu. Arī automobiļu izplūdes gāzes rada piesārņojumu. Protams, tiek veikti dažādi attīrīšanas pasākumi, tomēr tāpat šīs ķīmiskās vielas atstāj iespaidu uz mūsu veselību un vidi. Nedrīkst nepieminēt tādas ekoloģiskās problēmas kā skābie lieti, smogs, ozona slāņa noārdīšanās u.c. Problēmas rodas arī ar ūdens piesārņojumu un atkritumiem. Mūsu dzīve šobrīd nebūtu iedomājama bez elektroenerģijas, bet savā veidā arī tā ir nesusi milzīgus postījumus. Kā spilgtāko piemēru, var minēt AES un no tām īpaši Černobiļas AES. Protams, nerunājot par gaisa piesārņojumu, šeit var minēt daudz negatīvo seku, ko kodolenerģija atstāj uz cilvēka organismu. Pēc Černobiļas AES avārijas 1986. gadā, kas bija pasaules mēroga kodolkatastrofa un kas nesa milzīgus cilvēku upurus, nav iespējams glābt cilvēkus no ... Read more...