Pirms deviņiem gadsimtiem pāvests vērsās pie krustnešiem un aicināja atgūt svēto pilsētu Jeruzalemi, ko bija iekarojuši musulmaņi. Tūkstošiem Eiropas kristiešu – bruņinieki, prinči, svētceļotāji un zemnieki – atsaucās šim aicinājumam un no Rietumeiropas devās garā, kareivīgā svētceļojumā uz Palestīnu. Vēlāk šo pasākumu nosauca par krusta kariem. Pēc četru gadu karošanas, bada un slimībām dzīvi palikušie krustneši ieņēma Jeruzalemi un Vidusjūras piekrastē un nodibināja kristiešu karaļvalsti, kas pastāvēja gandrīz gadsimtu. Taču 1187.gadā Salāh ed Dīns atguva Jeruzālemi un līdz ar to sekoja vēl vismaz septiņi krusta kari. Lai gan neviens no tiem nebija īsti veiksmīgs, tomēr bija nodibināti labi tirdzniecības sakari starp Eiropu un Tuvajiem Austrumiem, kas turpinās arī mūsdienās.