Pētniecisks darbs

Iekļauta arī J. Poruka biogrāfija. fragments-1. Jāņa Poruka biogrāfija Jānis Poruks dzimis 1871. gada 13.oktobrī. Dzejnieka tēvs ir Druvienas tiesasvīrs un vēlāk pagasta vecākais – „Prēdeļu” saimnieks Jēkabs Poruks, māte – Līze, dzimtajā uzvārdā Krastiņa. Jānis saviem vecākiem ir pirmdzimtais. Jaunāki par viņu: brāļi Kārlis, Jūlijs, Jēkabs un māsas Anna un Emīlija. [2., 9.] 1881. gada rudenī Poruks iestājas Druvienas pagastskolā un mācās tur četrus gadus – līdz 1885. gada pavasarim. Par savu pirmo skolu Jānis Poruks uzrakstījis tikai vienu vienīgu darbu „Kauja pie Knipskas”. [2., 14.] No 1885. līdz 1887. gadam Poruks mācās Liezēres draudzes skolā. Skolas laikā dzejnieks aizraujas ar zīmēšanu, kaut gan novērtējums šai priekšmetā viņam, tāpat kā dziedāšanā, tikai labs, nevis ļoti labs. Rakstu darbi vienmēr ļoti labi. Porukam te rodas pirmie dzejoļi, arī pirmais stāsta „Pērļu zvejnieks” variants. [2., 15.] Uz gadu Porukam ir jāpamet mācības finansiālo apstākļu dēļ, taču 1888./89. gadā viņš ir Cēsu pilsētas skolas abitūrijas klases audzēknis. Ap šo laiku Poruks sāk publicēties laukrakstos. Pirmā publikācija – stāsts „Purvaiņos” laikrakstā „dienas lapa” literatūras pielikumā 1888.gadā. Pēc tam publicējas „Mājas Viesa Mēnešrakstā”, ap kuru P.Zālīte pulcinājis eiropeiski izglītotus jaunus talantus. [2., 16.]

Vārds dzīvo tik ilgi, kamēr to lieto. Valodas vārdu krājumā noris nepārtraukta attīstība. Daļa vārdu pamazām kļūst nevajadzīgi un zūd, daļa nāk klāt. Notiekot šīm pārmaiņām, rodas vecvārdi un jaunvārdi. Vecvārdi ir samērā seni vārdi, kurus mūsdienas lieto reti vai arī nelieto nemaz, jo laika gaitā daži vārdi noveco, savukārt citiem – parādās jaunas nozīmes.