Arhitektūra

Par gotikas stilu arhitektūrā

Barbaru tautas, iznīcinot antīko kultūru, tās vietā ienesa daudzas pirmatnējas pasaules Uztveres formas. Rietumeiropas māksla 5.-8. gs. bija visai savdabīga. Notika it kā atgrišanās bronzas laikmetā, un vietējās tradīcijas sajaucās ar dažādu tautu mākslas pieredzi. Nozīmīgas ietekmes ienāca arī no Sīrijas, Ēģiptes u. c. Austrumu tautām. Šajā laikā galvenā uzmanība tika veltīta ornamentam, kas iegūla viduslaiku mākslas pamatā. Pārsteidz tālaika dekoratīvi ornamentālo formu bagātība, izstrādājumu augstais tehniskais un mākslinieciskais līmenis. Tika darinātas skaistas saktas. Daudzas rotāja krāsaina stikla inkrustācijas un dārgakmeņi. Barbari pievērsās zvēru stilam – zvēru formu izmantojumam izstrādājumu rotāšanā. Zvēru stila attīstības sākumā (6. gs.) dzīvnieku galvas vai ķepas brīvi izvietoja pa visu priekšmeta virsmu. Barbaru tautām eksistēja lielākoties koka būvju celtniecības tradīcijas. Šāda veida pieminekļi gan nav saglabājušies. Akmens celtniecība šis tautas cītīgi sekoja romiešu būvniecību paraugiem – vēlīnās Romas kristiešu kulta celtņu formām, pielāgojot tās savām vajadzībām. Austrumgoti, piemēram, pārņēma bazikālo ēkas tipu, kas vislabāk atbilda kriestiešu tempļa vajadzībām.

krievu val.

Citēts no: Stīvensons N. Arhitektūra. – R.: Zvaigzne ABC, 1999. Florences katedrāle (Santa Maria del Fiore) tika iesākta 1296. gadā kā gotiska celtne ar Toskānas romānikai raksturīgo inkrustēta marmora apšuvumu. Itālijas pilsētu sāncensības gars deva ierosmi tik varena kupola celtniecībai, kurš būtu pats augstākais visā Toskānā. Līdz 1418. gadam ēkas garenjoma izbūve jau bija noteikusi balstu oktagonālo izvietojumu un augstā tambura formu, taču paša kupola konstruktīvais risinājums vēl nebija atrasts. Tad Filipo Brunelleski nāca klajā ar praktisku un mērķtiecīgu priekšlikumu, kurā gotiskās velvju būvniecības tradīcijas apvienojās ar Senās Romas inženiertehnisko pieredzi. Katedrāle iezīmēja pāreju no gotikas uz laikmetu, kurā valdīja novatorisks zinātnisku un estētisku meklējumu gars. F. Brunelleski sasniegumi lika pamatus itāļu renesansei, kuras laikā Apenīnu pussala kļuva par jaunas kultūras centru. BRUNELLESKI Filipo Brunelleski (1377-1446) bija viens no izcilākajiem renesanses arhitektiem. Pētīdams seno romiešu celtnes, viņš iepazina antīkās arhitektūras proporciju sistēmu un konstruktīvos principus. Šī pieredze viņam palīdzēja īstenot tehniskas novitātes, vienlaikus pilnveidojot kompozīcijas un proporciju harmoniju. SMAILAIS KUPOLS F. Brunelleski savā strukturāli un tehniski sarežģītajā projektā apvienoja konstruktīvi patstāvīga kupola priekšrocības un astoņdaļu velves izveidi. Kupola konstrukciju atvieglo kesonu posms, bet skujiņas sējumā celtais ķieģeļu mūris un koncentriskās akmens bloku joslas ievadīja novatorisku darba metodi, kas ļāva lielā ... Read more...

izcilā arhitekta filipo brunelleski ieguldījums arhitektūrā, nozīmīgākās celtnes, īpaši aplūkota Florences katedrāle un tās īpatnības.