Arhitektūra

Par gotikas stilu arhitektūrā

Barbaru tautas, iznīcinot antīko kultūru, tās vietā ienesa daudzas pirmatnējas pasaules
Uztveres formas. Rietumeiropas māksla 5.-8. gs. bija visai savdabīga. Notika it kā
atgrišanās bronzas laikmetā, un vietējās tradīcijas sajaucās ar dažādu tautu mākslas
pieredzi. Nozīmīgas ietekmes ienāca arī no Sīrijas, Ēģiptes u. c. Austrumu tautām.
Šajā laikā galvenā uzmanība tika veltīta ornamentam, kas iegūla viduslaiku mākslas
pamatā. Pārsteidz tālaika dekoratīvi ornamentālo formu bagātība, izstrādājumu augstais
tehniskais un mākslinieciskais līmenis. Tika darinātas skaistas saktas. Daudzas rotāja krāsaina stikla inkrustācijas un dārgakmeņi. Barbari pievērsās zvēru stilam – zvēru
formu izmantojumam izstrādājumu rotāšanā. Zvēru stila attīstības sākumā (6. gs.)
dzīvnieku galvas vai ķepas brīvi izvietoja pa visu priekšmeta virsmu.
Barbaru tautām eksistēja lielākoties koka būvju celtniecības tradīcijas. Šāda veida
pieminekļi gan nav saglabājušies. Akmens celtniecība šis tautas cītīgi sekoja romiešu
būvniecību paraugiem – vēlīnās Romas kristiešu kulta celtņu formām, pielāgojot tās
savām vajadzībām. Austrumgoti, piemēram, pārņēma bazikālo ēkas tipu, kas vislabāk
atbilda kriestiešu tempļa vajadzībām.

krievu val.

Citēts no: Stīvensons N. Arhitektūra. – R.: Zvaigzne ABC, 1999. Florences katedrāle (Santa Maria del Fiore) tika iesākta 1296. gadā kā gotiska celtne ar Toskānas romānikai raksturīgo inkrustēta marmora apšuvumu. Itālijas pilsētu sāncensības gars deva ierosmi tik varena kupola celtniecībai, kurš būtu pats augstākais visā Toskānā. Līdz 1418. gadam ēkas garenjoma izbūve jau bija noteikusi …

Filipo Brunelleski Read More »

izcilā arhitekta filipo brunelleski ieguldījums arhitektūrā, nozīmīgākās celtnes, īpaši aplūkota Florences katedrāle un tās īpatnības.