,,DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA” 14. gs. Dante savu darbu nosaucis vienkārši par komēdiju, bet 16.gs. vidū sajūsminātie lasītāji sāka lietot epitetu ,,dievišķā”, un tā uz visiem laikiem – ,,Dievišķā komēdija”. Tas ir darbs, uz kā ir balstīta Dantes pasaules slava. Poēma iedalīta 3 lielās daļās, kas atbilstoši katoļu baznīcas mācībai attēlo 3 viņpasaules daļas”: ELLE, ŠĶĪSTĪTAVA, PARADĪZE. Katru no šīm daļām veido 33 dziedājumi un prologs darba sākumā, kopā – 100 dziedājumi, katra daļa beidzas ar vienu un to pašu vārdu – ,,zvaigznes”. Katrai daļai ir savs raksturīgais krāsu tonis: ELLE – sabiezinātas, draudīgas krāsas (sarkanā un melnā), ŠĶĪSTĪTAVA – maigākas, bālākas (pelēkzilas, zaļganas, dzeltenas), PARADĪZE – apžilbinošs spožums un dzidrums (gaišas krāsas). Poēmas pamatā ir viduslaiku literatūrā populārais ,,sāpju ceļa” žanrs, tas ir, stāsti par to, kā cilvēkam izdevies ielūkoties viņpasaules noslēpumos. Dante ved cilvēku pazemē, lai spriestu tiesu par cilvēku noziegumiem un netikumiem, lai piespiestu tos dzīvot, kā pienākas. ELLE – tēlodams elli, Dante parāda dzīvu cilvēku galeriju, kam piemīt dažādas kaislības, tie cits no cita stipri atšķiras, parasti šie tēli ir cilvēkiem pazīstamas personas. Ellē liesmo politiskas kaislības, tāpat kā zemes virsū. Grēcinieki ar Danti sarunājas un strīdas par sava laika politiskajām tēmām. Nav nejaušība, ka ellē atrodas daudzi ... Read more...