Filozofija

Filozofija

Vai dzīvības formas vienmēr ir bijušas tādas?

pēc
Un es apņemos savā sirdī, ka es ar gudrību visu izpētīšu un izdibināšu, kas zem debess notiek: šīs grūtās un garlaicīgās pūles Dievs ir uzlicis cilvēku bērniem, lai viņi ar tām nomokās. Zālamana mācītājs, 1,13 “Vai dzīvības formas vienmēr ir bijušas tādas, kādas mēs tās novērojam šodien, vai daudzu gadsimtu garumā tās ir izgājušas garu attīstības posmu?” – tas ir jautājums, kas rodas ikvienam, kas aizdomājas par dzīvo organismu lielo sugu daudzveidību. Evolucionārā doma zinātnieku prātos sāka nobriest jau labu laiku pirms Darvina. Priekšstati par ilgo un sarežģīto saules sistēmas evolūciju, notikumiem bagāto zemeslodes vēsturi vispirms zinātnieku, bet vēlāk arī visu izglītoto cilvēku apziņā ienāca jau XVIII gadsimtā. 19. gadsimta pirmajā pusē ar šiem priekšstatiem jau bija pilnīgi sarasts. Tas, ka ilgu evolūcijas ceļu nogājusi arī Zemes dzīvība, apziņā iespiedās tikai vēlāk, kad bija publicēta Darvina “Sugu izcelšanās” un izdarīti tālāki evolucionārie pētījumi. Likumības, pēc kurām attīstās dzīvais indivīds, suga un visa Zemes organiskā pasaule (šos procesus attiecīgi sauc par ontoģenēzi, filoģenēzi un dzīvības evolūciju), ir īsta mūžības problēma. Tieši visparastākais bieži vien ir visnesaprotamākais. Fizikā ir smagumspēks. Par šī spēka īpašībām fiziķi ir uzzinājuši ļoti daudz, turpretī noskaidrot, kāpēc tas pastāv un no kurienes rodas, joprojām nav izdevies. Par ... Read more...

Indiešu filozofija

pēc
Indiešu filozofija Vai pastāv indiešu filozofijas atšķirība, piemēram, no indiešu reliģijas? Kas pieder vai nepieder pie indiešu filozofijas? Kad tā sākās? Šādi un līdzīgi jautājumi saistās ar diviem pamatjautājumiem: pirmkārt, ko mēs saprotam ar jēdzienu “filozofija”, un, otrkārt, kādas ir filozofijas attiecības ar kultūru. Runāt par filozofiju nozīmē būt skaidrībā par tās jēdzienu. Lai šim jēdzienam būtu kāda nozīme, tam ir nepieciešams savs noteikts raksturs. Runāt par indiešu filozofiju (salīdzinājumā, piemēram, ar ķīniešu, arābu, latviešu filozofijām) nozīmē būt skaidrībā par to, kā filozofija ir saistīta ar kādas tautas vai tautu (civilizācijas) kultūru. Mēs nerunājam, vismaz Jauno laiku periodā, par latviešu ķīmiju, krievu matemātiku utt. Mēs uzskatām, ka šīs zināšanu nozares ir universālas. Bet kā ar filozofiju? Ja filozofija, tāpat kā reliģija vai māksla, ir citādā situācijā, tad kādas ir attiecības ar kādu noteikto kultūru. Citiem vārdiem, kas ir tas, kas attaisno uzskatu, ka eksistē kāda īpaša “indiešu” filozofija? Nav noslēpums, ka šajā ziņā ir bijuši nopietni iebildumi tieši no vairākiem filozofiem, kas darbojas Indijā un kas uzsvēruši, ka viņi nav un arī negrib būt indiešu filozofi, bet gan filozofi vispār (līdzīgu situāciju mēs redzam arī Āfrikā). Bet tieši sakarā ar šiem pamatjautājumiem rodas nopietnas problēmas. Filozofija ir pamatos grieķu, t.i., ... Read more...

Karla Gustava Junga psiholoģisko tipu skatījums

pēc
Ievads. Psihoanalītiskajā teorijā viens no pamatjēdzieniem ir enerģija. Junga izpratnē psihiskā enerģija ir neitrāls jēdziens, tā nav piesaistīta kādai noteiktai cilvēka tieksmei vai bioloģiskam mehānismam. Ir divas psiholoģiskās virzības: uz iekšu vērstā, jeb introversija, un uz āru vērstā, jeb ekstraversija. Lai gan katram cilvēkam piemīt gan introversija, gan ekstraversija, tomēr cilvēki atšķiras pēc tā, kas viņos dominē. Jungs izšķir četrus strukturizējošos funkcionālos tipus – domāšanu, jūtas, izjūtas, intuīciju un divus ievirzes tipus – ekstraversiju un intraversiju. Speciālo tipu savdabību nosaka apstāklis, ka indivīds pielāgojas videi un orientējas tajā, galvenokārt izmantojot savu visvairāk diferencēto funkciju. Introvertās un ekstravertās ievirzes tipu Jungs uzskata par vispārīgiem, no organisma psihiskās organizācijas un ievirzes atkarīgiem tipiem, kas atšķiras viens no otra ar interešu virzības un psihiskās enerģijas plūsmu, bet speciālos tipus – par funkcionāliem tipiem. Junga teorija ir balstīta uz komplementaritātes principu, jeb savstarpēju papildināšanos. Savstarpēji viena otru papildina apziņa un bezapziņa: tas, kas nav apziņā, nav bezapziņā, bet tas, kas nav bezapziņā, ir apziņā. Apziņa un bezapziņa veido vienotu veselumu, tās viena otru papildina. Atbilstoši šim principam cilvēki, kuri sevi apzinās kā intraverti, bezapziņā ir esktraverti. Viņi reaģē uz apkārtējiem cilvēkiem, taču tas notiek neapzināti. Kā izpaužas intraverta ekstraversija? Kā negaidīts egoisms. Jungs uzskata, ... Read more...

Kas ir filozofija

pēc
1 Jēdzienu definējums. philo- gudrība sophia- mīlestība aretē- tikumība skopei- uzturēt distanci enkrateia- paðvara eph hēmin- ir cilvēka varā ūk eph hēmin- nav cilvēka varā 2 Filozofijas meklējumi Filozofija ir pietiekami veca, lai par to būtu izteikts daudz vārdu. Stāsta, ka filozofiju nevar iemācīties tā pat kā matemātiku vai dzejoli par sauli. Iemācītas atbildes nekad nevar būt patiesas, jo filozofijas izprašana ir dziļi intīms un personīgs process. Katram pašam jāmeklē filozofiskās atbildes, nevis jāatkārto tas ko saka citi. Merabs Mamardašvili, gruzīnu filozofs, raksta:” Filozofija nevienam un nekam nekalpo, nepakalpo, tā neder, lai izskaidrotos, ar to var vienīgi dzīvot, mēģinot filozofijas terminos un jēdzienos apvienot kādus savus likteņa nogriežņus (citādi neaptveramus un nepārskatāmus). Riskējot nezināmā un jaunā, iespējamā priekšā un ciešā vienībā ar pēdējo. Visbiežāk filozofija ir tava paša seja. Tikai spoguļattēlā. Tādēļ filozofs – tas ir sevis lasītājs, kuram vienādas tiesības ar tālo, negaidīto sarunu biedru. “ (M. Mamardašvili – Domātprieks. –R.,1994. – 171. Lpp) . Mūs no senajiem domātājiem šķir gadu tūkstoši, tādēļ dažreiz ir grūti saprast viņu domas stāvokli. Viena filozofijas nozīmīgākajām īpatnībām ir tā, ka pagātne vienmēr ir klātesoša. Filozofija ir veids kā iekļauties mūžīgajā tagadnē. Taču filozofijā nevajag baidīties no nesaprašanas. Atzīties neizpratnē ir ļoti svarīgi, ... Read more...

Viduslaiku filozofijas galvenās problēmas un pamatorientācijas.

pēc
Laikmeti ir mainījušies, kultūra attīstījusies un ar to visu ir mainījies un attīstījies pats cilvēks, viņa vērtību sistēma, domas, bet nemainīga ir palikusi vēlme nesaprastās un neizskaidrojamās lietas ”pārtulkot” sava laikmeta raksturīgajai pasaules uztverei, zināšanām un attīstībai. Katram no mums ir kādi priekšstati par viduslaikiem. Tie veidojušies literatūras, mākslas, kā arī vēstures zināšanu ietekmē. Lietas, kuras izskaidroja viduslaiku cilvēki bija ikdienā sastopamas, tikai ne katrs par tā bija aizdomājies. Mūsdienās tādas problēmas kā esamība, laiks un telpa, apziņa ir sastopama bieži, tomēr tā laikmeta cilvēkiem tās ir īpatnējas un neparastas. Manuprāt, šie viduslaiku cilvēki izskaidroja visu dīvaini, tomēr mums jāapzinās tas, ka tieši viņu vēlme izskaidrot šīs lietas, ir attīstījusi cilvēku tādu, kāds viņš ir šodien. Viduslaiku cilvēku interesēja tādi jautājumi kā: „Kas es esmu?”, „Kas ir mani radījis?” u.c. Tas visa tika apvienots zem viena vārda- esamība. Izskaidrojums uz šiem jautājumiem bija iespaidojies no tā laika varas un liela nozīme bija reliģijai.. Kristietības rašanās iezīmēja jaunas pasaules atnākšanu, jaunas kultūras rašanos un arī jaunu cilvēka izpratni. Manuprāt, liela nozīme viduslaiku cilvēka pasaules uztveres veidošanā bija mūkiem, teologiem un baznīctēviem. Cilvēkiem, kas visu izskaidroja sakarā ar Dievu. Tomēr viņi spēja tikai iemācīt un izziņot to, kas bija rakstīts Svētajos rakstos; ... Read more...

Gribu draudzeties

pēc
Zvirbulis plivina savus spārnus. Lēni un izteiksmīgi. Apsēžas koka zarā un raugās debesīs. Zvirbuļiem patīk raudzīties debesīs. Debesīs ir mākoņi. Tie daudz var iemācīt. Tie ir mans iekšējais spēks – mākoņi. Maigi, spēcīgi un pilni ar nebeidzamu sajūsmu par pasauli.