Anglicismi manā dzīvē

Anglicismi manā dzīvē Anglicismi studentu dzīvē tā ir ļoti reāla lieta un es varu atzīties, ka es pats arī lietoju anglicismus, varbūt pats arī to neapzinotos. Piemēram, kad es runāju, es jau iepriekš neizdomāju, ka tagad es teikšu anglicismu, bet tas vienkārši tā notiek, jo ne visu var vienkārši pateikt skaidrā latviešu valodā bez anglicismu pielietojuma. Gatavojoties ši darba rakstīšanai, es arī vairāk piedomāju pie savas valodas un atklāju, ka anglicismus lietoju arī es pats. Es domāju, ka anglicisms sāka parādīties latviešu valodā līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, jo tad latvieši vienkārši gribēja ātrāk ieiet Eiropā un būt īsti rietumeiropieši, lietojot anglicismus, tas viss notika varbūt arī neapzināti, iespaidojoties no dažādām amerikāņu filmām, raidījumiem u.t.t. Es domāju, ka anglicismi studentu dzīvē visbiežāk tiek lietoti saistībā ar datoru tēmām, jo latviešiem vienkārši ļoti bieži nav tādu vārdu vai arī tie ir par sarežģītu latviešu valodā, lai nosauktu kādu darbību vai datora sastāvdaļu latviešu valodā. Piemēram, tas varētu būt e-pasts, es tādu vārdu nelietoju, es visbiežāk lietoju vārdu meiliņš vai arī ī-meils. Saistībā vēl ar datoriem studenti ļoti bieži lieto tādu vārdu kā folderis, bet latviešu valodā šo folderi sauc par direktoriju. Ir vēl daudzi tādi vārdiņi, kurus lieto saistībā ar datoru ... Read more...

Interneta valoda

Interneta valoda Īpatnēji latviešu valoda atspoguļojas Internetā, un pēdējā laikā esmu dzirdējusi vairākus kritiskus izteikumus attiecībā uz to. Manuprāt, šis valodas stils ir visai dabiska parādība, un iemesli tam ir vairāki. Pirmkārt, mūsdienās cilvēki arvien biežāk savā darbā un arī brīvajā laikā izmanto dažādus Internetā pieejamus pakalpojumus, kā, piemēram, elektronisko pastu, čatu, on-line saraksti, iespēju nosūtīt īsziņas uz mobilajiem telefoniem un sludinājumu dēļus. Visiem šo pakalpojumu galvenā priekšrocība ir tā, ka šādā veidā informāciju ir iespējams nodot daudz ātrāk un lētāk, nekā to var izdarīt parastā veidā. Šis ir iemesls, kādēļ daudzi vārdi tiek saīsināti, tiek lietoti vienkāršākas konstrukcijas teikumi, īpašvārdi bieži tiek rakstīti ar mazo burtu, utt. Piemēram, vārds “interesanti” tiek saīsināts uz “incanti”, “atpakaļ” – “apakaļ”, “atkal” – “akal”, “viņš” – “vish”, “paskaties” – “pasties”, u.c. Bez tam, Internetā nav iespējams lietot latviešu burtus, tāpēc garumzīmes tiek aizstātas ar atkārtotu patskani, mīkstinājuma zīmes – ar “h” vai “j”, piemēram, teikumā: “Chau, miiljaa, kaa shodien juuties?” Otrkārt, Interneta valoda ir angļu valoda, to lieto vairumā ārzemju serveru un mājas lapu. Līdz ar to nav grūti izskaidrot, kādēļ Interneta valodā sastopams tik daudz aizguvumu no angļu valodas, pat veseli vārdi vai izteicieni, kuri nav nedz tulkoti, nedz tiem pievienotas latviešu ... Read more...

krievija

Galvaspilsēta Pēterburga Valoda(s) krievu valoda Valdība Monarhija Imperators - 1721-1725 Pēteris I - 1894-1917 Nikolajs II Vēsture - Established 22. oktobris, 1721 - Februāra revolūcija 2. marts, 1917 Platība - 1897 22 400 000 km² (8 648 688 sq mi) Iedzīvotāju skaits - 1897.g. 128 200 000 Blīvums 5,7 /km² (14,8 /sq mi) Nauda rublis

Gustavs Zemgalis

Gustavs Zemgals (*1871. gada 12. augustā, †1939. gada 6. janvārī) bija Latvijas Valsts otrais prezidents. Gustavs Zemgals dzimis 1871.gada 12.augustā Džūkstes pagastā Odiņu mājās amatnieka ģimenē. Drīz Zemgala vecāki pārcēlās uz Aizputes Upesmuižu, kur viņš sāka mācīties Sakas pagasta skolā. Izglītību Zemgals turpināja Rīgas Nikolaja ģimnāzijā, bet pēc tam beidza Maskavas universitātes juridisko fakultāti. Pirms valsts eksāmeniem viņš kā savvaļnieks iestājās militārajā dienestā. Pēc pusotra gada dienesta armijā viņš tika ieskaitīts rezervē kā rezerves leitnants (praporščiks). 1899. viņš pabeidza universitāti, iegūdams cand. iur. grādu, un Rīgā uzsāka darbu kā zvērināta advokāta palīgs pie advokāta V.Beķera. Zemgals darbojās arī amatnieku un strādnieku biedrībās Jonatāns (1901.gadā viņš kļuva par tās priekšnieku), Ziemelis un Torņakalns, kā arī Latviešu amatnieku palīdzības biedrībā un skatuves biedrībā Jaunais teātris u.c. Sākoties krievu-japāņu karam, Zemgalu 1904.gadā mobilizēja un kā rezerves leitnantu nosūtīja uz fronti Tālajos austrumos, kur viņš pavadīja pusotru gadu un tika paaugstināts par kapteini. Pēc demobilizācijas 1905.gadā Zemgals piedalījās jauna liberāla un sociālistiska laikraksta Jaunā Dienas Lapa izveidē un kļuva par šī laikraksta atbildīgo redaktoru. Redaktora amatu viņš ieņēma arī Jaunās Dienas Lapas pēctecī – laikrakstā Mūsu Laiki. 1907.gada 31.jūlijā Rīgas apgabaltiesa Zemgalam par viņa darbību Mūsu Laikos piesprieda trīs mēnešus aresta jeb 300 rubļu ... Read more...

Gatavošanās eksāmenam.

Mācību materiāls latviešu valodā 9. klasei. (gatavošanās eksāmenam) Šis mācību materiāls domāts 9. klašu skolēniem, atkārtojot un sistematizējot iepriekšējos mācību gados apgūto mācību saturu, sistemātiski un savlaicīgi gatavojoties valsts pārbaudes darbam. Uzdevumi un vingrinājumi sniedz skolēniem iespēju vingrināties sintaksē un interpunkcijā, ortogrāfijā, leksikoloģijā un tekstveidē. Lielākā daļa uzdevumu ir kompleksi, un to izmantošanas iespējas ļoti daudzveidīgas. Mācību materiāls ir izmantojams gan skolēnu patstāvīgam darbam (tāpēc ir dotas atbildes, diktāti ar pieturzīmēm), gan darbam klasē skolotāja vadībā. Tie var būt arī kā diagnosticējošie vai pārbaudes darbi. Mācību materiāls sastāv no 1. Diktāti ar uzdevumiem 2. Darba lapas teorijas atkārtošanai 3. Kombinēti darbi 4. Skolotājam (arī skolēnam paškontrolei)

Jānis Čakste (2)

Latvijas Valsts prezidents 1922-1927 * Dzimis 1859.gada 14.septembrī Jelgavas apriņķa Lielsesavas pagastā Čakstu-Zirņu mājās. * Pamatizglītību iegūst Annas elementārskolā, izglītību turpina Kurzemes guberņas ģimnāzijā Jelgavā, kuru pabeidz 1882.gadā. Tajā pašā gadā iestājas Maskavas Universitātes Juridiskajā nodaļā, kuru pabeidz 1886.gadā. Studiju laikā dibina Maskavas latviešu studentu biedrību, organizē Maskavas latviešu vakarus. * Strādājis par sekretāru Kurzemes guberņas prokuratūrā, 1888.gadā – par advokātu Jelgavā. 1887.gadā kļūst par Jelgavas latviešu biedrības priekšnieku, aktīvi darbojas arī Jelgavas lauksaimniecības, Kurzemes biškopju biedrības un Latviešu Sarkanā Krusta komitejā, kā jurists gatavo jauno biedrību statūtus. Kopš 1889.gada Kurzemē vislasītākā nedēļas laikraksta “Tēvija” redaktors. * 1895.gadā viens no galvenajiem IV Latviešu Vispārējo Dziesmu svētku organizētājiem Jelgavā. Daļēji finansē šo pasākumu. * 1905.gadā piedalās Latvijas autonomijas projekta izstrādāšanā. * 1906.gadā tiek ievēlēts Krievijas Domē. Pēc tās atlaišanas J.Čakste kopā ar citiem 166 deputātiem paraksta t.s. Viborgas deklarāciju Somijā, aicinot pilsoņus nemaksāt nodokļus un ignorēt pastāvošo karaklausības kārtību līdz Domes sasaukšanai, par ko viņam tiek piespriests trīs mēnešu cietumsods. * 1915.gadā J.Čakste pārceļas uz Tērbatu, kur piedalās Latviešu bēgļu centrālkomitejas dibināšanā, 1917.gadā kļūst par tās priekšsēdētāju. 1917.gadā dodas uz ASV, lai propagandētu Latvijas neatkarības ideju, Stokholmā saraksta brošūru “Die Letten und ihre Latvia: Eine lettische Stimme” (“Latvieši un viņu Latvija: ... Read more...