Izlasot šo trīs vienreizējo rakstnieču darbus, un redzot to, kā viņu uztvere pret sieviešu būtību nav mainījusies, kopš Aspazijas līdz pat mūsdienu dzejnieču darbu būtību par sievietes dabu un spējām, es sapratu, ka ir problēmas, kuras ir un paliks aktuālas visos laikos, vienīgi apstākļi var mainīties, bet problēmas paliek tās pašas. Bija ļoti interesanti pavērot atsevišķos veidus, kā rakstnieces dara zināmus savus uzskatus auditorijai, ar kādiem izteiksmes līdzekļiem viņas panāk savu darbu efektivitāti un lielo ietekmi uz lasītājiem. Bija ļoti interesanti palasīt un uzzināt visu dzejnieču biogrāfiju, visu dzejoļos risināto problēmu pirmsākumu, cēloņus un mērķus, pēc kuriem vadās dzejnieces. Katra no viņām atsevišķi ir ļoti spilgtas, es pat teiktu skandalozas, personības, katra ar saviem mērķiem un veidu, kā panākt vēlamo rezultātu. Nemainīgais motīvs visu rakstnieču dzejā bija par to, kā nosargāt sieviešu tiesības un neļaut sev nodarīt pāri. Dzejoļos tika pausti dažādu veidu problēmas, taču risinājums visam viens- saglabāt gara spēku un neļaut sevi pazemot. Mani ļoti aizrāva šis darbs, jo es varēju vairāk iepazīt un izprast šo rakstnieču dzeju un viņu motīvus. Bija iespēja uzzināt, kā radušies problemātiskie posmi viņu dzīvēs un no kurienes tik milzīga apņēmība kaut ko darīt lietas labā. Kopumā man darbs patika un sagādāja lielu prieku, jo uzzināju daudzko jaunu un nedzirdētu par šīm apbrīnojamajām sievietēm- rakstniecēm.