Diezgan nejēdzīgi ir iedomāties, ka Bībele ir tik „plakana”, ka tur rakstītos teikumus, pavēles, aizrādījumus vai pamudinājumus varētu tieši pārcelt mūsdienās un lietot kā tikumības vai morāles normas. Tie, kas tā dara un, izraudami pantus no kopsatura, ar tiem mēģina pamatot savas bailes, savu agresiju vai savu naidu, parasti nenovērtē Bībeles dziļumu un pieraksta Dievam paši savus netikumus. Bauslis mūs brīdina no tā: „Tev nebūs Kunga, sava Dieva, vārdu veltīgi valkāt.” Šķiet, ka grāmatas, kas ir pārdzīvojušas laika pārbaudi un ir bijušas veselas Rietumu civilizācijas veidotājas, ir daudzslāņainas un daudzšķautņainas. Ne visu uzreiz var pamanīt - paviršs lasītājs tur viegli „ielasa” savu aizspriedumu un iekšēji nedrošāks cilvēks pieķeras kādam pantam, kas parasti it kā nosoda citus, un spītīgi neredz kādu citu, kas viņa paša lomu spēlēšanu šajā dzīvē atklāj pavisam nepatīkamā gaismā. Mēs katrs varam iekrist šādā tendenciozā Bībeles uzlūkojumā