Privāttiesību elementi. Katra tiesība satur divus elementus: personīgu un sabiedrisku vai subjektīvo un objektīvo elementu. 1. Subjektīvās tiesības, • Relatīvās tiesības • Absolūtās tiesības 2. Objektīvās tiesības. 1. Subjektīvās tiesības – konkrētas tiesības, kas ir subjektam (cilvēkam, valstij, organizācijai). Piem: tiesības uz darbu, īpašumu. Saskaņā ar dabisko tiesību teorijas atziņām, cilvēkam tiesības ir dotas no dabas un tāpēc visiem, it sevišķi valstij tās ir jāatzīst. Subjektīvajām tiesībām ir jābūt paredzētām tiesību normās. Tas nozīmē, ka atsevišķai personai noteiktā tiesiskā kārtībā, var tikt piešķirtas pilnvaras pēc personas izvēles panākt noteiktu izturēšanos, izmantojot valsts piespiedu varu, tas nozīmē, ka subjektīvo tiesību īstenošana ir atkarīga no pilnvarotā gribas. Absolūtās tiesības – subjektīvās tiesības, kuru nesējiem pretī stāv nenoteikts personu loks un to pienākums ir atturēties no jebkuras darbības, kas ierobežo absolūtās tiesības. Tā kā absolūto tiesību pārkāpēja var būt jebkura persona, tad likums aizsargā absolūtās tiesības no jebkura un katra. Pie absolūtajām tiesībām pieskaita dažas mantiskās tiesības. Piem: pilnvarotais drīkst prasīt savu tiesību respektēšanu. Absolūtās tiesības izpaužas valdījuma tiesībās, tas ir visās lietu tiesībās un ar tām saistītajos jautājumos, (īpašuma tiesības, ķīlas tiesības, celtniecības tiesības) tās attiecas uz ķermeniskām lietām. Valdījuma tiesības var aptvert arī nemateriālās tiesības (preču zīme, paraugs, patentu tiesības). Relatīvās ... Read more...