Cilvēktiesības pārkapumi

Cilvēktiesības piemīt ikvienai personai neatkarīgi no tās rases, tautības, ādas krāsas, valodas, dzimuma, vecuma, veselības stāvokļa, sociālās izcelsmes, ticības, politiskās pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.

Normatīvo aktu hierarhija un tās nozīme

Ievads Latvija ir ceļā uz tiesisku valsti – valsti, kurā jāpastāv tiesiskumam, sociālajam taisnīgumam, jāievēro cilvēktiesības. Šajā sakarā tiesību avotiem un tiesību avotu teorijai jāatbilst tiesiskas valsts pamatvērtībām un principiem. Tiesiskas valsts principu realizācija ietver sevī ne tikai formālu likumību, bet arī taisnīgumu. Tiesībām piemīt divas puses – likumiskā (formālā) un tiesiskā (saturiskā). Tiesiskā valstī abas šīs vērtības apvienojas. Likumam ir jābūt tiesiskam. Ja tiek respektēta tikai viena no šīm vērtībām, tad var tikt apgrūtināta tiesību realizācija vai arī var tikt provocēta likuma izmantošana nehumānu mērķu sasniegšanai. Latvijā tiesību avotu teorijas izmaiņām ir jābūt vērstām uz lielāku elastību taisnīguma sasniegšanā

Privāttiesību elementi.

Privāttiesību elementi. Katra tiesība satur divus elementus: personīgu un sabiedrisku vai subjektīvo un objektīvo elementu. 1. Subjektīvās tiesības, • Relatīvās tiesības • Absolūtās tiesības 2. Objektīvās tiesības. 1. Subjektīvās tiesības – konkrētas tiesības, kas ir subjektam (cilvēkam, valstij, organizācijai). Piem: tiesības uz darbu, īpašumu. Saskaņā ar dabisko tiesību teorijas atziņām, cilvēkam tiesības ir dotas no dabas un tāpēc visiem, it sevišķi valstij tās ir jāatzīst. Subjektīvajām tiesībām ir jābūt paredzētām tiesību normās. Tas nozīmē, ka atsevišķai personai noteiktā tiesiskā kārtībā, var tikt piešķirtas pilnvaras pēc personas izvēles panākt noteiktu izturēšanos, izmantojot valsts piespiedu varu, tas nozīmē, ka subjektīvo tiesību īstenošana ir atkarīga no pilnvarotā gribas. Absolūtās tiesības – subjektīvās tiesības, kuru nesējiem pretī stāv nenoteikts personu loks un to pienākums ir atturēties no jebkuras darbības, kas ierobežo absolūtās tiesības. Tā kā absolūto tiesību pārkāpēja var būt jebkura persona, tad likums aizsargā absolūtās tiesības no jebkura un katra. Pie absolūtajām tiesībām pieskaita dažas mantiskās tiesības. Piem: pilnvarotais drīkst prasīt savu tiesību respektēšanu. Absolūtās tiesības izpaužas valdījuma tiesībās, tas ir visās lietu tiesībās un ar tām saistītajos jautājumos, (īpašuma tiesības, ķīlas tiesības, celtniecības tiesības) tās attiecas uz ķermeniskām lietām. Valdījuma tiesības var aptvert arī nemateriālās tiesības (preču zīme, paraugs, patentu tiesības). Relatīvās ... Read more...

Konstitucionālās tiesības

1. Konstitucionālo tiesību jēdziens, objekts un priekšmets. Konstitucionālo tiesību jēdzienam ir 3 izpratnes veidi - konstitucionālās tiesības kā: 1) tiesību nozare; 2) zinātne; 3) mācību disciplīna.

Starptautiskās jūras tiesības

Starptautiskās tiesības un attiecības, starptautisko tiesību veidi, dažāda veidu robežas, vēsture, Rodas kodekss, Mare clausum Mare liberium, jūras teritorija, iekšējie ūdeņi, osta, Teritoriālā jūra un pieguļošā zona, Teriotoriālās jūras statuss, valsts suverinitāte, Kontinentālais šelfs, Starptautisko organizāciju darbība, Ekskluzīvā ekonomiskā zona, Zemūdens kabeļu un cauruļvadu likšana, Piesārņojuma kontrole, atklātā jūra, Jūras tiesību avoti un normas, .