Vēsture LATVIJAS

Vēsture LATVIJAS

Pirma Pasaules kara posms

pēc
Pašas pirmās kara darbības notika tālu no Eiropas – Āfrikā un Klusajā okeānā. Franču un Britu impērijas (šajās cīņās aktīvi piedalījās arī Jaunzēlande un Austrālija) jau dažu mēnešu laikā okupēja visas Vācijas teritorijas Klusajā okeānā. Āfrikas teritorijā neliela mēroga cīņas turpinājās visa kara laikā. Nesaprašanās starp Vāciju un Austroungāriju lika Austroungārijai neplānoti sadalīt savu militāro spēku divās daļās, lai satiktu Krievijas armiju no ziemeļiem. Serbu armija, kas nāca no valsts dienvidiem, satika Austrijas armiju Ceras cīņā 1914. gada 12. augstā. Serbi ātri ieņēma aizsardzības pozīcijas pret Austroungāriju. Pirmais uzbrukums notika 16. augustā un ilga līdz 21. augustam. Smagās nakts cīņās serbu vadonis Stepa Stepanovičs noturēja serbu aizsardzības līniju. Austrieši atkāpās pāri Danubes upei, ciešot 21’000 cilvēku lielus zaudējumus pret 16’000 serbu zaudējumiem. Šī bija pirmā lielā Antantes uzvara. Austroungārija nespēja veikt savu galveno kara mērķi – Serbijas iznīcināšanu, un kļuva skaidrs, ka Vācijai vajadzēs sadalīt savus spēkus karam divās frontēs. Vācija mēģināja īstenot Šlīfena plānu, kurš paredzēja ātri likvidēt Francijas pretošanos un tad apgriezties, lai cīnīties ar lēni mobilizējošos Krievijas armiju. Vācijas plāni paredzēja uzbrukt Francijai no ziemeļiem. Šādam nolūkam vajadzētu virzīties caur Beļģiju. Sākumā Vācija prasīja šķērsošanas tiesības, lai Beļģija ļauj militārajam spēkam iziet caur tās teritoriju. Par to ... Read more...

Pirmais Pasaules Karš (2)

pēc
Pirmais pasaules karš, arī pazīstams kā “I Pasaules karš”, “Lielais Karš”, “Nāciju karš” un “Karš, kas beigs visus karus”, bija vispasaules konflikts, kas ilga no 1914. līdz 1919. gadam.Karš notika starp Sabiedrotajiem Antantes vadībā vienā pusē un Trejsavienību – Vācijas bloku otrā pusē. Neviens cits iepriekšējais konflikts nebija mobilizējis tik daudz karavīru, vai ir saturējis tik daudz cīņu uz karalauka. Kad karš beidzās, tas kļuva par otru asiņaināko cīņu cilvēces vēsturē (aiz Taipingu sacelšanās), kaut arī tas tika pārspēts jau pēc vienas paaudzes – Otrajā pasaules karā. Pirmais pasaules karš kļuva bēdīgi slavens ar pozīciju karu rietumu frontē, kur karavīri tika ieslodzīti ierakumos, aizsardzības taktiku dēļ. Vairāk nekā 9 miljoni mira uz karalauka un gandrīz tik pat mājas frontēs aiz nepietiekamās barības, genocīda un slimībām. Starp citiem vērā ņemamiem notikumiem, tika uzsākta pirmā masīva bumbu izmešana no gaisa un viena no gadsimta pirmajām liela apmēra civiliedzīvotāju masveida slepkavošanām kā viens no modernās karošanas aspektiem. Strauji attīstījās jaunu un iznīcinošu ieroču izmantošana – sāka lietot tankus, lidmašīnas, ložmetējus un ķīmiskos ieročus Pirmo pasaules karu izraisīja sarežģīti notikumu pavērsienu kopums (skat. zemāk – Cēloņi). Tas kļuva par izšķirošu rāvienu prom no vecās pasaules kārtības, par absolūtās monarhijas galu Eiropā. Sabruka četras impērijas: ... Read more...

Ulmaņlaiki

pēc
Es izvēlējos rakstīt par Kārļa Ulmaņa laikiem zalta laikiem. Uzskatu, ka tiešam šie bija zelta laiki, jo viss mainījās un uzlabojās. Sājā posmā, kad valdīja K. Ulmanis, Latvijā bija nepieciešama vienotība un sapratne cilvēku vidū un Ulmanis bija cilvēks, kas spēja to sarīkot un noturēt. Kārlis Ulmanis bija plaši pazīstms, tāpēc ka no 18 pirmskara Latvijas valdībām viņs līdzdarbojās 12, septiņās būdams Ministru prezidens, bet piecās ministrs. Vienmēr mūsdienu cilvēkiem ir bijis grūti saprast, kāpēc Kārlis Ulmanis ir tik populārs starp trimdas latviešiem, kas baudījuši demokrātisko sistēmu labumus. Varbūt tas norāda uz to, cik veiksmīgs bijis Ulmaņa personības kults. Valstī viss mainījas un tapa pavisam citāds nekā bija līdz šim. Valsts ekonomika bija sagrauta, bet Ulmanis centās panākt, lai Latvija atkal būtu ekonomiski augstākā līmeni, nevis pedējas vietās. Kārlis Ulmanis uzskatīja, ka valstī ir nepieciešamas kameras un tika izveidotas jaunas. Kā pirmo 1934.gada 21.decembrī nodibinja Tirzneicības un rūpniecības kameru, kuras uzdevums bija pārstāvēt šīs nozares. Nedaudz vēlāk 1935.gada 29.martā dibināja Lauksaimniecības kameru, bet darba kameru dibināja 1935.gada 30.decembrī. Kultūras un brīvo profesiju nozarēs nodibināja divas kameras Rakstu un mākslas kameru un Profesiju kameru 1938.gada 5.maijā. Šīs kameras darbojās likumprojektu izstrādāšanā un tām pakļauto nozaru darba regulēšanā. Īpašu nozīmi K.Ulmanis pievērsa ... Read more...

Lugas fragmenta analīze – L. Stumbre “Sarkanmatainais kalps”

pēc
Noderēs tieši tev, ja vēlies analizēt lugu. Tiek analizēts Leldes Stumbres fragments no lugas "Sarkanmatianais kalps", kas iekļauts kopā ar analīzi, tā kā, ja vēlies vienkārši uzzināt pēc kādas sistēmas ir jāanalizē luga, tad vari ņemt šo darbu kā paraugu. Lugas analīzes nosacījuma jautājumi ir tādi paši, kādi bija 2005. gada eksāmenā latviešu valodā un literatūrā 12. klasei - tātad standarts pēc kā analizē lugu. .

Arhitektūras stili un to iezīmes

pēc
Koka Rīga!. Rīga sastopamie arhitektūras stili, to rašanās secība: romanika; gotika; Renesanse / Manierisms; baroks; klasicisms; dzīvojamās ēkas Vecrīgā; Historisms / Konkrētā vēsturiskā stila atdarinājumi; eklektisms / dažādu vēsturisko stilu elementu atdarinājums, tos apvienojot; jūgendstils; nacionālais romantisms; Art Deco / Art Deko. Ieverojamākās koka celtnes Rīgā: Baroks / 18. gs. 2. puse /; klasicisms / 19. gs. 1. puse /; historisms koka arhitektūrā; eklektisms koka arhitektūrā; sveiciešu stils; jūgendstils koka arhitektūrā. Nacionālais romantisms koka arhitektūrā: vēsturisko koka ēku rajoni Rīgā. Arhitektūras stilu izveidošanās: romānika (XI. - XII. gs.); gotika (XIII. - XV. gs.). Renesanse: baroks (XVI - XVIII gs.); klasicisms. Eklektisms (Vairāku vēsturisko stilu elementu atdarinājums, tos apvienojot). Jūgendstils: nacionālais romantisms. Informācija par dažādām celtnēm un to arhitektoniskajiem stiliem. Doma baznīca, Sv. Jēkaba baznīca. Sv. Jana luteriešu baznīcas komplekss ar viduslaiku celtņu un dominikāņu klostera paliekām. Reformātu baznīcas un dzivojamo ēku komplekss. Dannenšterna nams.