Vai zinātnes un tehnikas progress vienmēr nodrošina sabiedrības kvalitātes celšanu?

„Vai zinātnes un tehnikas progress vienmēr nodrošina sabiedrības kvalitātes celšanu?” Ir ļoti daudz viedokļi šajā jautājumā, tomēr es uzskatu, ka zinātnes un tehnikas progress ne vienmēr nodrošina sabiedrības kvalitātes celšanu. Nevar runāt par kvalitātes celšanu, ja tiek izgudroti līdzekļi, kas tieši pretēji – degradē cilvēku domāšanu un iznīcina dzīvo. Varētu atrast daudz argumentu, bet, kā piemērus, es minēšu vides piesārņojumu, AES (atomelektrostacijas) un ieročus. Attīstoties tehnikai, arvien vairāk pasaulē tiek celtas dažādas rūpnīcas, arvien vairāk tiek ražots, lai apmierinātu cilvēku vajadzības un ārvidē arvien vairāk nokļūst piesārņojošu vielu. Arī automobiļu izplūdes gāzes rada piesārņojumu. Protams, tiek veikti dažādi attīrīšanas pasākumi, tomēr tāpat šīs ķīmiskās vielas atstāj iespaidu uz mūsu veselību un vidi. Nedrīkst nepieminēt tādas ekoloģiskās problēmas kā skābie lieti, smogs, ozona slāņa noārdīšanās u.c. Problēmas rodas arī ar ūdens piesārņojumu un atkritumiem. Mūsu dzīve šobrīd nebūtu iedomājama bez elektroenerģijas, bet savā veidā arī tā ir nesusi milzīgus postījumus. Kā spilgtāko piemēru, var minēt AES un no tām īpaši Černobiļas AES. Protams, nerunājot par gaisa piesārņojumu, šeit var minēt daudz negatīvo seku, ko kodolenerģija atstāj uz cilvēka organismu. Pēc Černobiļas AES avārijas 1986. gadā, kas bija pasaules mēroga kodolkatastrofa un kas nesa milzīgus cilvēku upurus, nav iespējams glābt cilvēkus no ... Read more...

Ojārs Vācietis “Zibens pareizrakstība”

Lasot dzejoļu krājuma „Zibens pareizrakstība” dzejoļus, tajos sajutu tiekšanos pēc brīvības, savas būtības meklēšanu, uzdrīkstēšanos būt citādam, bezcerību....Krājuma „Zibens pareizrakstība” galvenie motīvi, manuprāt, ir mīlestība (gan pret dabu, gan cilvēku), bezcerība, sevis meklējumi, daba, brīvība, valdošā vara un esošā laika īpatnības, un dzīves gājums. Liriskais es šajā krājumā ir tiešs, skaudrs, domām un izjūtām bagāts, tajā pašā laikā romantisks. Tas nelaipo un nemeklē aplinkus ceļus, bet atklāti un bezbailīgi aizstāv labo, cēlo un skaisto, nosodot ļaunumu un gļēvulību. Vācieša dzeja ir uzticīga cilvēces labākajām domām. .

Esejas un domraksti

Senajā Romā un Senajā Grieķijā atvadas no aizsaulē aizgājušiem cilvēkiem bija ļoti līdzīgas.Gan Romā,gan Grieķijā mirušos vai nu guldīja zemē,vai sadedzināja ugunskurā.Tāpat mirušajam līdzi uz aizsauli deva priekšmetus,rotaslietas,ieročus. Senajā Romā atvadas ilga 3-7 dienas.Bēres varēja būt klusas,vienkāršas,kā arī greznas, dārgas, bagātas. Par nāvi un bēru dienu paziņoja publiski.Cilvēkus,kuriem nebija naudas,nabagos bērēja bez jebkādas ceremonijas pirmajā naktī pēc nāves iestāšanās.Līdz III gs.p.m.ē. līķis bija jāiznes no mājām vēl pirms saules lēkta.Ja ģimenei nebija līdzekļu,lai nopirktu kapa vietu,līķi vienkārši iemeta kopējā bedrē un sadedzināja ugunskurā kopā ar citiem.