Ieskaites darbs

Andrejs Upīts. „Zelts”. Šajā Andreja Upīša daiļdarbā „Zelts”, manuprāt, galvenā tēma ir: nesaskaņas ģimenē, ko rada nauda, tās iegūšanas veids. To pierāda Augusta nicinošā attieksme pret ģimenes pret ģimenes locekļiem: „Augusts aizsmacis iesmējās[…] Viņš saņēmās un nicinoši pagrieza tēvam muguru”. Augusta tēvs Sveilis nespēj pieņemt veidu, kā viņa dēls ir ieguvis mantu, tādēļ izraisās strīds, kas, manuprāt, ir šā fragmenta galvenā tēma. Manuprāt, šā fragmenta galvenā problēma ir: vai jāpalaiž garām iespēja kļūt bagātam, dzīvot kā cilvēkam arī tad, ja ir jāpārkāpj kādas morāles normas? Manuprāt, daudz kas ir atkarīgs no paša cilvēka, kā viņš izvēlas iegūt bagātību. Tomēr ir jāatzīst, ka negodīgā ceļā naudu var iegūt vairāk un ātrāk, nekā strādājot tādu smagu, neizdevīgu darbu kā Sveilis. Manuprāt, Augusts izvēlējās vieglāko, bet ne pareizāko naudas iegūšanas veidu. Tas ir atbilstoši viņa negatīvajam raksturam, tomēr jāatzīst, ka tā ir arī Augusta tēva Sveiļa vaina. „Pateicoties” Sveiļa smagajam un iespējams ilgajam darbam, dēlam bērnībā netika iemācītas pamatvērtības. Iespējams, Augusts bērnībā saprata to, ka godīgs, bet smags darbs materiālā izteiksmē nav izdevīgs un izvēlējās vieglāko ceļu. Arī slimās mātes izsmiešana liecina par Augusta nelāgo dabu. Iespējamais problēmas risinājums – tēva un dēla salīgšana, Augusta kļūdu atzīšana. Situāciju ģimenē varētu uzlabot dēla algota ... Read more...

Noveles: "Tornis", "Mērkaķis", "Pusdienas ar mūziku", "Šaha partija", "Apstarotā Galva", "Cilvēks mārkā", "Miga", "Kaprači" ( Problēmas un to risinājums, Anekdotiskais elements, Mans viedoklis par izlasīto )

Pēc pludmalē sauļojoties pavadītas dienas sievietes atgriežas mājās un atklāj, ka atslēga nav somiņā. Laiski laimīgā. Hmm, kur gan tā varēja palikt? Ak tā, droši vien izkrita, liekot mantas jaunajā, košajā pludmales somā, kamēr smaidīju un piemiedzu ar aci tam pievilcīgajam vīrietim pāris metrus tālāk. Es taču šodien tik labi atpūtos un ieguvu lielisku iedegumu. Ak jā, atslēga! Būs jāaiziet pie mammas pēc dublikāta. Pa ceļam citi redzēs, cik skaisti brūna esmu. Bet varbūt tomēr atgriezties pludmalē? Vēlreiz satikšu viņu. Viņš droši vien būs atradis manu atslēgu, tai taču klāt ir mana bilde. Nē, lai labāk viņš to patur piemiņai līdz rītdienai. Šis burvīgais iedegums tagad dosies pie mammas. Ak, šie negaidītie piedzīvojumi. Ak, skaistā dzīve… Pesimiste. Tā, kārtējā neveiksme… to atslēgu noteikti vajadzēja pazaudēt tieši šodien, kad vēl tik daudz nepadarītā mājās. Saulē arī esmu apdedzinājusies. Acī joprojām grauž smilts grauds, un ezerā ūdens bija pārāk auksts, un tie man veltītie skatieni bija nepārprotami-vairs nekad neiešu uz pludmali, nevilkšu peldkostīmu. Ko lai es tagad daru? Nav neviena, pie kā palikt, dublikāta arī nav. Iet atpakaļ nav jēgas, tāpat es to neatradīšu. Kāpēc liktens pret mani ir tik ļauns? Nosvērti analītiskā. Atslēga. Nevar būt, ka esmu to pazaudējusi, bet tomēr. ... Read more...

"Lauztās priedes " Vējš augstākās priedes nolauza, Kas kāpās pie jūrmalas stāvēja - Pēc tālēm tās skatieniem gribēja sniegt, Ne slēpties tās spēja, ne muguru liekt: ”Tu lauzi mūs, naidīgā pretvara, - Vēl cīņa pret tevi nav nobeigta. Vēl ilgās pēc tāles dveš pēdējais vaids, Ik zarā pret varu šņāc nerimstošs naids!...” Un augstākās priedes pēc lūzuma Par kuģiem no ūdeņiem iznira, - Pret vētru lepni cilājās krūts, Pret vētru cīņa no jauna dūc: ” Brāz bangas tu, naidīgā pretvara, - Mēs tāles sniegsim, kur laimība. Tu vari mūs šķelt, tu vari mūs lauzt, - Mēs sniegsim tāles, kur saule aust!...”