Bankas, finanses

1. NAUDAS IZCELŠANĀS 2. NAUDAS FUNKCIJAS 2.1. Vispārējā maiņas līdzekļa, apgrozības un maksāšanas līdzekļa funkcija 2.2. Nauda kā samērošanas mēraukla 2.3. Nauda kā bagātību saglabāšanas un uzkrāšanas līdzeklis 2.4. Nauda kā sabiedrisks spēks 2.5. Nauda kā ekonomiskās informācijas nesēja 3. NAUDAS VEIDI 3.1. Sudraba, zelta, platīna monētu nozīme mūsdienās 3.2. Sīkā maiņas nauda 3.3. Papīra nauda IZMANOTĀ LITERATŪRA

Apskatot pasaules ekonomiku kopumā ir ievērojama virzība uz lielu, multinternacionālu uzņēmumu veidošanu, kuru gada budžeti bieži vien ir lielāki nekā dažu valstu. Tā šie uzņēmumi ieņem noteiktu pozīciju kādā noteiktā tirgū - atkarībā no vietējās ekonomiskās situācijas un likumdošanas. Šo uzņēmumu mijiedarbība ar jau uz vietas esošajiem tad arī veido šo tirgu - kāds šis tirgus, to nosaka tirgus ekonomiskie spēki (saskaņā ar A.Smitu), bet mūsdienās vairs nepastāv tirgus ekonomika tīrā veidā - to pārsvarā regulē likumdošana, tādēļ es savā darbā vēlētos apskatīt kādi saskaņā ar teoriju ir iespējami tirgus veidi.

Īss apraksts Latvijas valsts vērtspapīru izlaišanas mērķis ir nodrošināt valsts budžeta deficīta finansēšanu un valsts parāda pārfinansēšanu, kā arī valdības finanšu likviditāti. Patreiz valsts vērtspapīri ir galvenais valsts iekšējā aizņēmuma avots. Pirmā valsts vērtspapīru emisija tika veikta 1993.gada beigās. Turpmākajos gados, palielinoties valdības finansēšanas nepieciešamībai, kā arī attīstoties valsts vērtspapīru tirgum, investoriem tika piedāvāti garāka termiņa vērtspapīri. Patreiz apgrozībā ir īstermiņa parādzīmes ar sākotnējo dzēšanas termiņu seši un divpadsmit mēneši, vidēja termiņa obligācijas ar sākotnējiem dzēšanas termiņiem trīs un pieci gadi, kā arī ilgtermiņa obligācijas ar sākotnējo atmaksas termiņu desmit gadi Kopējais apgrozībā esošo valsts vērtspapīru nominālvērtību apjoms 2004.gada beigās bija 426 miljoni latu, no kuriem 18% veidoja īstermiņa parādzīmes, 52% vidēja termiņa obligācijas un 30% ilgtermiņa obligācijas.

Šajā darbā tēma tiks risināta par to, kā var veikt naudas norēķinus ar maksājumu karšu palīdzību. Naudas kartes visā pasaulē sākuši izplatīt un pielietot jau samērā sen, aptuveni ap piecdesmitajiem gadiem, bet līdz mūsu Latvijai šī atskārsme ir nonākusi visai nesen, jo uz pašreizējo laiku Latvijā izdotas pāris simti tūkstoši karšu. Pašlaik Latvijā debeta un kredītkaršu lietderība tiek atzīta arvien vairāk, jo tās vairs nav tikai elektronisks norēķināšanās veids un naudas uzglabāšana. Tās izmanto dažādu rēķinu maksāšanai kā arī ar šīm kartēm ir sasniedzami starptautiskie Interneta veikali. Patstāvīgā darba mērķis : ir apspriest maksājumu karšu pielietošanas ērtības sadzīvē, to priekšrocības un to trūkumi.

ir labs

Akreditīvs jeb kredīta vēstule ir pēc pircēja lūguma dots bankas galvojums samaksāt eksportētājam noteiktu naudas summu pret kredīta vēstules noteikumiem atbilstošiem dokumentiem

Vērtspapīru tirgus dalībniekus, kuri vienlaicīgi ir gan emitenti, gan tirgotāji, var iedalīt sekojošās pamatgrupās: 1. Vērtspapīru tirgus galvenie dalībnieki, t.i., valsts, municipalitātes, lielākās nacionālās un starptautiskās kompānijas. Šiem dalībniekiem ir augsta reputācija, tāpēc viņu vērtspapīru emitēšana un realizācija nesastāda grūtības, proti, tirgus vienmēr ir gatavs pieņemt tos lielos apjomos. Šie vērtspapīri, sevišķi valsts un municipalitāšu, nevienmēr garantē lielus ienākumus. Bet šie vērtspapīri ir visdrošākie, un tāpēc ir tādi iedzīvotāju slāņi (piemēram, pensionāri, vientuļi, ģimenes bez apgādnieka un citi), kuri, nevēloties riskēt, iegulda savus līdzekļus tieši tādos vērtspapīros. ASV šos vērtspapīrus dēvē par " blue chips ". Kas ir blue-chip akcijas?

Referāts Vērtspapīru darījumos Vekseļtiesības Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības nodaļas 3. kursa studente SOLVEIGA RŪPLE Ventspils 2000 SATURS VEKSEĻTIESĪBU VĒSTURE 3 VEKSEĻA JĒDZIENS, TĀ BŪTĪBA UN CIVILTIESISKĀ DABA 5 VEKSEĻU LIETISKĀS ĪPATNĪBAS 7 VEKSELIS KĀ LIETA 7 VEKSEĻA TURĒTĀJS 7 VEKSEĻU FUNKCIJAS 8 VEKSEĻSPĒJA 9 VEKSEĻU FORMA UN SATURS 10 VEKSEĻU FORMA 10 VEKSEĻU SATURS 10 Apzīmējums, kas izteic, ka akts ir trata (vienkāršais vekselis) 11 Beznosacījuma solījums maksāt noteiktu naudas summu 11 Maksātāja (trasāta) vārds – tikai trasātam 11 Maksāšanas termiņa apzīmējums 12 Maksāšanas vietas apzīmējums 12 Personas vārds, kurai vai kuras orderim izdarāma samaksa 12 Izrakstīšanas laika un vietas apzīmējums 13 Tratas devēja (trasanta) paraksts – tratām vai vekseļa devēja paraksts – vienkāršajiem vekseļiem 13 VEKSEĻU APGROZĪBA 13 CESIJA 13 INDOSAMENTS 14 VEKSEĻA SAMAKSA 15 SAMAKSAS TERMIŅU VEIDI 15 SAMAKSAS KĀRTĪBA 15 TRATAS AKCEPTS 16 VEKSEĻA NESAMAKSA 17 PROTESTS 17 REGRESA TIESĪBA 18 VEKSEĻTIESISKĀ ATBILDĪBA 19 IZMANTOTĀ LITERATŪRA 21 1992. gada 1. oktobrī spēkā stājās 1938. gada 27. septembrī pieņemtais Vekseļu likums. Līdz ar to tika atjaunota viena no svarīgākajiem vērtspapīriem – vekseļa darbība. Vekseļtiesības ir radījušas samērā lielu interesi, jo to principi un vekseļu iespējas vairumam cilvēku ir pilnīgi svešas. Vekseļtiesības salīdzinājumā ar likumdošanu, kas regulē citus vērtspapīrus, ir sarežģītas un stipri formalizētas, tāpēc, lai varētu pilnīgi izmantot vekseļa darbības iespējas, ir labi jāiepazīstas ar vekseļtiesību niansēm.