Biologija

Biologija

kaķi (2)

pēc
Pēc Lionas (Francija) universitātes datiem, pasaulē ir ap 400 miljoniem mājas kaķu. Godpilnajā pirmajā vietā kaķu skaita ziņā ir Austrālija, tur uz katriem 10 iedzīvotājiem ir 9 kaķi. Āzijā pirmajā vietā ir Indonēzija, te ir vairāk par 30 miljoniem pūkaino zvēriņu, Eiropā – Francija, tās iedzīvotāji aprūpē 8 miljonus kaķu. Bet tajā pašā laikā ir valstis, kā Peru, Gabona, kur mājas kaķi tikpat kā nav sastopami. Kaķa sirds pulsācija ātruma ziņā divreiz pārsniedz cilvēka (no 110 līdz 140 sitieniem minūtē). Ja kaķis ir blakus jums un viņa aste vibrē – tā ir vislielākā mīlestības sajūta, uz kādu vien viņš ir spējīgs. Ja aste sāk nolaisties, tas nozīmē, ka garastāvoklis mainījies – varat paiet malā, kaķis to neņems ļaunā.

Piparmētra

pēc
Piparmētra Vēsture: Senos laikos uzskatīja, ka piparmētras smarža rada labu garastāvokli. Senās Romas greznās dzīrēs augstos viesus sagaidīja patīkamais piparmētras aromāts. Zāles speciāli izsmidzināja ar piparmētras ūdeni, bet galdus rūpīgi noberza ar svaigām piparmētrām. Piparmētra (Mentha x piperita) ir daudzgadīgs, kultivēts Lūpziežu dzimtas (Labiatae) un mētru ģints (Mentha) ārstniecības augs, kas jau kopš senseniem laikiem plaši pazīstams visā pasaulē. Kaut arī ārstnieciski piparmētra ir ļoti vērtīgs augs, kas palīdz pret daudz un dažādām kaitēm, to izmanto ne tikai medicīnā un farmācijā. Piparmētras sastāvā esošā ēteriskā eļļa satur mentolu (~50%). Tieši savas atsvaidzinošās iedarbības un patīkamās, svaigās garšas dēļ šo augu izmanto arī pārtikas un parfimērijas rūpniecībā. Piemēram – zobu pastu, košļājamo gumiju un sūkājamo ledeņu ražošanā. Sugas apraksts: Piparmētra ir stāvā, zarainā. Zaļā stublāja garums sasniedz 30-80 cm, iegareno, smailo, panātrēm līdzīgo lapu garums — 3-8 cm, bet platums — līdz 2,5 cm. Piparmētras ziedi — gaiši violeti, cilindriski, vārpveidīgas ziedkopas stublāja un zaru galā. Piparmētra zied no jūlija līdz augustam. Auglis — brūns riekstiņš skaldauglī. Piparmētra izceļas ar spēcīgu mētru smaržu. Piparmētrai raksturīgi gari, ložņājoši sakneņi un stīgas, ar kurām augu viegli pavairot. Piparmētru pavairošana: piparmētras var pavairot, sadalot ieauguša auga sakneni, ložņājošiem dzinumiem, kurus sagriež daļās. Dažreiz piparmētras ... Read more...

vide

pēc
SATURA RĀDĪTĀJS 1.IEVADS Jau kopš dzīvības izcelšanās dzīvās būtnes sāka ietekmēt dabā noritošos procesus, iespaidojot gan vielu, gan enerģijas plūsmas. Visu šo procesu rezultātā dzīvība uz Zemes aktīvi piedalās savas dzīves vides veidošanā. Par īpaši nozīmīgu uzskatāma dzīvo organismu ietekme uz gaisa vidi- atmosfēru. Dzīvo organismu darbības rezultātā (vispirms fotosintēzes rezultātā) ir izveidojies pašreizējais atmosfēras sastāvs, kas no otras puses nosaka Zemes klimatu, dzīvības pastāvēšanu tās esošajās formās. Vienlaikus atzīmējams tas, ka tad, kad kādu faktoru ietekmē apkārtējā vide kļuva nelabvēlīga dzīvo organismu attīstībai, tie nenovēršami tika nolemti bojāejai vai arī izmainījās to kopienu struktūra. Vides piesārņojums, kas spēj apdraudēt mūsu planētu, un cilvēces pastāvēšanai vitāli nepieciešamo resursu milzīgie patēriņa apjomi ir kļuvuši par vienu no nozīmīgām problēmām, ar kurām cilvēce saskaras mūsdienās. Līdz ar to rodas nepieciešamība sabalansēt sociālās vides un ekonomikas attīstību, nodrošinot vides aizsardzību tā, lai novērstu ekoloģiskās katastrofas draudus cilvēces pastāvēšanai. To, kā tas sasniedzams, aplūko ilgtspējīgas attīstības koncepcija. Vides aizsardzības nepieciešamības apzināšanās, globālās, reģionālās un lokālās vides problēmas, kā arī esošo resursu (neatjaunojamo, vispirms enerģētisko) izsmelšanas draudi radīja nepieciešamību pārvērtēt vēlmi nodrošināt augstus ekonomiskās attīstības tempus, esošos patēriņa modeļus ar acīmredzamo nepieciešamību pasargāt vidi. Kaut arī nepastāv vienotas izpratnes par ilgtspējīgas attīstības kritērijiem, lielākā daļa ... Read more...

Zinātniski pētnieciskais darbs bioloģijā. ZIRGI.

pēc
1. Zirgu vēsture 2 2. Tālie senči 2 3. Svētais Baltais zirgs 2 4. Austrālijas Brambiji 3 5. Zirgu domestikācija 4 6. Zirgu dzimta 4 7. Ķermeņa uzbūve un orgānu funkcijas 5 8. Zirgu iedalījums pēc vilcējspēka un izturības 6 9. Kā izmērīt zirga augstumu 7 10. Zirga mērīšana 8 11. Zirgu vecuma noteikšana 8 12. Zirga mūža ilgums un to pēcnācēji 8 13. Ģimenes un teritorijas aizsardzība 9 14. „Labākie draugi” 9 15. „Sardzē” 10 16. Zirgu turēšana mūsdienās 10 17. Zirgu apkalšana 10 18. Drošības noteikumi jājot ar zirgu 11 19. Jāšanas sporta veidi 12 20. Izmantotā literatūra 13

Vide un veselība Latvijā.

pēc
Vide un veselība Latvijā. Vides ietekmes (slodzes) izvērtējums uz Latvijas iedzīvotāju veselību saistībā ar Eiropas Savienības Vides un veselības stratēģijas un Pasaules Veselības organizācijas Bērnu vides un veselības stratēģijas pamatmērķiem