Biologija

Saturs Ievads 3.lpp. 1. Atmiņas vispārējs raksturojums 3.lpp. 2. Atmiņas procesi 6.lpp. 2.1. Iegaumēšana un uzglabāšana 6.lpp. 2.2. Reprodukcija 10.lpp. 2.3. Aizmiršana 12.lpp. 3. Atmiņas 14.lpp. Secinājumi 18.lpp. Literatūras saraksts 19.lpp. Ievads Atmiņa ir psihisks izziņas process, kurā cilvēks iegūst konkrētu pieredzi un var to izmantot savā turpmākajā darbībā. [2] Atmiņai ir ļoti nozīmīga loma gan cilvēka personīgajā, gan profesionālajā darbībā. Atmiņa ir gan informācijas kopums, kas ir uzkrājies cilvēka atmiņā, gan tas, kas vada cilvēka uzvedību. Un tā kā atmiņai ir tik ļoti liela nozīme cilvēka dzīvē, tad ļoti svarīgi ir lai cilvēks saprastu atmiņas procesu darbības īpatnības, lai pēc tam varētu tās izmantot savu atmiņu spēju uzlabošanai. Mana referāta mērķis ir izpētīt, izanalizēt un aprakstīt atmiņas procesus, atmiņas attīstības likumsakarības un iespējas, kā arī atmiņas attīstību gan atkarībā no vecuma, gan atkarībā no atmiņas trenētības pakāpes. Atmiņa ir process, kurā cilvēks iegaumē, uzglabā, reproducē un aizmirst kādu materiālu, domas, kustības, tēlus, t.i., savu dzīves pieredzi. Tātad atmiņas procesi ir materiāla iegaumēšana, uzglabāšana un reprodukcija nepieciešamajā brīdī, kā arī aizmiršana. Bieži vien cilvēki runājot par atmiņu neuzskata aizmiršanu par atmiņas procesu vai arī to uzskata par nelietderīgu un nevajadzīgu. Tomēr ir jāatzīst, ka arī aizmiršana ir ļoti noderīgs un ... Read more...

Iemesli, cēloņi, sekas...

Veltņtārpu tips. Tipā apvienoti dzīvnieki, kuriem ir veltņveidīgs ķermenis, primārs ķermeņa dobums un cauruļveidīgs zarnu kanāls, kas sākas ar muti un beidzas ar ānusu. Cilvēka cērme. Ārējā uzbūve. Starp parazītiskajiem tārpiem, kas invdē cilvēku, sevišķi plaši ir izplatīta cilvēka cērme, kas dzīvo tievajās zarnās. Visbiežāk tā sastopama bērniem. Cērmes ķermeņa garums ir līdz 20cm. Tas ir stipri izstiepts, pakāpeniski sašaurinās virzienā us abiem galiem, šķērsgriezumā tas ir apaļš. Cērmes baltais vai gaiši dzeltenais ķermenis klāts ar blīvu apvalku. Muskulatūra un kustības. Zem apvalka atrodas garenisko muskuļu slānis. Cērme spēj locīt savu ķermeni, bet nevar izstiepties vai sarauties. Tā dzīvo saimnieka zarnās, pakāpeniski virzīdamās pretim tur iekļūstošajām barības masām. Atšķirībā no parazītiskajiem plakantārpiem cērmei nav piestiprināšanās orgānu. Ķermeņa dobums. Cērmes ķermenis ir veltņveidīgs. Tā siena sastāv no biezas kutikulas epitēlijšūnu slāņa un muskulatūras, bet iekšpusē atrodas ķermeņa dobums. Tur ir gremošanas un vairošanās orgāni. Barošanās. Cērmes priekšgalā atrodas ar trīs lūpām apņemta mute. No mutes pa īsu, muskuļainu rīkla un barības vadu barība nokļūst tievā, taisnā cauruļveidīgā viduszarnā. Nesagremotās barības paliekas cērme izvada caur ānusu, kas atrodas tārpa ķermeņa pakaļgalā. Vairošanās un attīstība. Cērme ir šķirtdzimumu dzīvnieki. Mātītei ir 2 olnīcas, tēviņam- viens sēklinieks. Dzimumdziedzeriem ir tievu, garu, izlocītu caurulīšu veids. ... Read more...

Аrstniecības rozes (rozes – rosa L. ) Drogas: Rožu ziedi – Flores Rosae (Flores Rosae albae, Flores Rosae rubrae) Rožu augļi – Fructus Rosae (Fructus Cynosbati) Rožu sēklas – Samen Cynosbati Vasarszaļi, dzeloņaini krūmi. Lapas pamīšus, nepāra plūksnaini saliktas, ar pielapēm, kas daļēji saaugušas ar lapas kātu. Ziedi divdzimuma, aktinomorfi, īsā kātā pa vienam (reti pa 2 vai 3) zaru galos. Ziedgultne dziļi iedobta, pokalveidīga. Kauslapas 5, kauslapu zobiņi garāki par ziedgultni, smaili. Vainaglapas 5. Putekšņlapas daudz, putekšnīcas dzeltenas. Augļlapu daudz, sēklotnes brīvas, ar matiņiem, atrodas ziedgultnes dobumā, kauslapas putekšņlapas un vainaglapas – pie ziedgultnes malas. Drīksnas garas, paceļas pāri ziedgultnei. Auglis – cinarodijs (riekstiņu kopauglis), riekstiņi attīstās pokālveidīgajā ziedgultnē, kas līdz augļu gatavībai kļūst sulīga un veido papildaugļapvalku. Аbolsmaržas roze – Rosa eglanteria L. Stumbri 0.6 – 1.5 m augsti, ļoti zaraini, starp līkajiem dzeloņiem ir mazāki, taisni un pat sarveidīgi dzeloņi. Lapiņas 5 vai 7 (reti 3 vai 9) ovālas vai eliptiskas, 1.5 – 3 cm garas, 1 – 1.5 cm plata, tās ļoti stiprismaržo pēc āboliem; lapiņu virspuse kaila vai ar retiem matiņiem, apakšpuse ar matiņiem vai dziedzermatiņiem tāpat kā divkārt zobainā mala, pielapes lielas, ar dziedzermatiņiem. Ziedi sārti rožaini, 2.5 – 3 (5) cm diametrā, ziedu ... Read more...

Egle 1. Egles 1.1. Egles (picea) – mūžzaļi vienmāju priežu dzimuma skuju koki. Latvijā 1 suga – parastā egle (P.abies). Tā sastopama bieži visā republikā – veido tīraudzes vai mistraudzes un aizņem 17,6% mežu kopplatības. Parastās egles mūža ilgums ir 200-300 gadu. Tā sasniedz 40 m augstumu, 3,8 m apkārtmēru (Latvijā 8 egles ir valsts aizsargājamas). Garumā aug līdz 80-120 gadu vecumam. Parastajai eglei ir konusveida vainags ar atstāvošiem vai mazliet nokareniem zariem. Miza sarkanbrūna vai pelēka, atlobās sarkanbrūni līdz sarkandzelteni. Skujas pa 1, tumšzaļas, četršķautņainas, ar kātiņu, pie koka paliek 5-7, reizēm pat 10 gadus. (skujai nobirstot, kātiņš paliek pie dzinuma). Parastā egle sāk ziedēt 25-30 gadu vecumā. Eglei ir sekla sakņu sistēma, novietota virsējā augsnes slānī. Ja egļu audze nav aizsargāta no valdošā vēja puses ar citu audzi vai mežmalas kokiem, tās bieži izgāž vējš. Egles zied maijā, un čiekuri ienākas tā paša gada oktobrī. Sēklas izbirst pavasarī – martā, aprīlī, tās ir tikpat lielas kā priedei, bet, kopā sabērtas, ir brūnā krāsā. Egles aug barības vielām bagātākās augsnēs nekā priedes, bet slikti pārnes pārpurvošanos. Egle ir izteikti ēncietīga suga. Ilgi var augt zem citām koku sugām. Egļu dīgsti un jaunie dzimumi atklātās vietās bieži apsalst pavasara salnās. ... Read more...

Dzīvā daba. Sīpolu diedzēšana.