Agrāk skolās rakstījām domrakstus, un tie sastāvēja no ievada, iztirzājuma ar vairākiem apakšpunktiem un nobeiguma, vai arī no ievada, daudz daudz ūdens liešanas un noveles cienīga nobeiguma, atskanot zvanam no stundas. Taču, šķiet, ap 2000. gadu domrakstus arvien biežāk sāka aizstāt ar rietumniecisko ienācēju – eseju, precīzāk, ar tās lietišķo pasugu – strukturēto eseju.
Kā jau liecina pats nosaukums, no parasta domraksta tā atšķiras ar visai stingri noteiktu formu. No vienas puses tas atvieglo satura izklāstu un uztveri, no otras – jau saknē apcērpj brīvu un neierobežotu domas lidojumu. Jāatzīst, ka, lai gan emocionālu vēstījumu šādā formā sarakstīt varētu būt sarežģīti, argumentēta viedokļa izklāstam tā ir vispiemērotākā.
Tātad, no kā sastāv argumentēta jeb strukturēta eseja?