Japāņu tējas ceremonija un dārzs

Kā ir zināms, pirmo reizi tējas dzērienu sāka lietot Ķīnā , vēl Tan ( VII – IX) laikmetā. Pirmsākumos tējas lapu uzlējumu izmantoja medicīnas vajadzībās, bet ar budisma Čanj ( japāņu val. – Dzen) sektas izplatīšanos (kura par patiesības atklāšanas pamatmetodi uzskatīja garas meditācija), šīs sektas adepti sāka dzert tēju kā stimulējošo līdzekli. Ķiniešu dzeinieks Lu Juj 760. gadā uzrakstīja “Tējas grāmatu”( Ča czin), kurā izklāstīja tējas dzēriena pagatavošanas paņēmienu sistēmu , aplejot tējas lapiņas ar verdošo ūdeni.

R.Sutas daiļrade

R.Suta darbojies vairākās radošas nozarēs. Visu mūžu viņš uzcītīgi kopis divas grafiskās tehnikas – tušas otas zīmējumu un akvareli, ka arī zīmējis dizaina projektus mēbelēm un interjeru iekārtojumam, izstāžu noformējumam, ilustrējies grāmatas, darinājis skatuviskus ietērpus teātru izrādēm, operām , baletam, bijis mākslinieks inscenētājs filmās un pedagogs – vadījis zīmēšanas un gleznošanas studiju Rīgas tautas augstskolā) 1929 – 1934).1939.gadā R.Suta sāk strādāt Rīgas kinostudijā par mākslinieku inscenētāju aktierfilmām „Kaugurieši”( 1941) un „Melanholiskais valsis”.1941.gada vasarā kopā ar Rīgas kinostudijas vadību viņš tiek evakuēts uz Padomju Savienību, kur turpina darboties filmu nozarē kā vairāku aktierfilmu mākslinieks inscenētājs „Gruzfiļm” studijā Tbilisi. Šo darbu pārtrauc arests uz apmelojumu pamata. Pēc nāves saņemta reabilitācija.