DELFI

APOLLONA TEMPLIS UN SVĒTAIS ORĀKULS PARNĀSA KALNA PAKĀJĒ, leģendārajā mūzu mājvietā, skarbi un askētiski stāv Delfi. Senie grieķi šo vietu uzskatīja par pasaules omfalu jeb pasaules nabu. Zevs esot palaidis divus ērgļus, katru no savas pasaules malas, lai tie satiktos vietā, ko iezīmē omfala akmens. Lielā tempļa svētnīca bija veltīta Apollonam, ar kura muti runāja orākuls. Sākumā Delfos atradās zemes dievietes Gajas svētnīca. Antīkajā pasaulē katrs cilvēks, kam bija kādas raizes, devās svētceļojumā uz Delfiem. Priesteriene sēdēja virs zemes plaisas, no kuras pacēlās garaiņi; viņa iegāja transā un izteica nesaprotamas skaņas, pasludinot spriedumu, ko priesteris vēlāk „pārtulkoja” cilvēkiem saprotamā valodā. TEMPĻA APKĀRTNE Apollona tempļa apkārtnē pacēlās arī dažādas citas svētnīcas. Te atradās stadions, kas liecina, ka Delfos, tāpat kā Olimpijā, notikušas spēles. Pītiskās spēles par godu Pītona uzvarētājiem Apollonam notika ik pēc četriem gadiem. ORĀKULS Grieķu leģenda vēsta, ka savulaik zemi pārklāja milzīgi plūdi. Kad plūdi norima, milzīga čūska Pitons, kas bija zemes dievietes Gajas bērns, apmetās Parnāsa kalna alā un aprija tuvējo ciemu iedzīvotājus. Tad uz Pīto, kā tolaik sauca Delfus, devās saules dievs Apollons. Viņš čūsku nogalināja un tās milzīgo ķermeni iemeta zemes plaisā, no kuras tad pacēlās puvekļu smaka. Šo vietu nosauca par Delfiem, Apollona mājokli, un Gaja tika izraidīta. Delfos tika uzcelts Apollona templis, bet pats dievs regulāri iemiesojās priesterienēs, ko sauca par pītijām, lai viņas varētu atbildēt uz cilvēku jautājumiem. APOLLONA TEMPLIS Līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai Apollona tempļa pamati, tomēr arī tie ir ļoti iespaidīgi. Tempļa celtniecība tika sākta 370. gadā p.m.ē., un tā ilga 30 gadus. Varenākās Grieķijas poliskas dedzīgi piedalījās tempļa celtniecībā, jo katra no tām vēlējās te nostiprināt savu ietekmi. OMFALA AKMENS Delfos uz atrastā akmens ir attēlotas ģeommantiskas zīmes, kas, iespējams, ir savdabīga Zemes garuma un platuma grādu norādes forma.

Japāna (2)

darbs ir veidots par Japānas ģeogrāfiju un tās kultūru.Tradīcijām un rituāliem.Nozīmīgākām kultūras īpatnībām.Stāstīts ir par tās reliģiju un tās ietekmi uz cilvēkiem.

Madagaskara

Vispārīgās ziņas par Madagaskaru Madagaskara; Madagaskaras Republika Galvaspilsēta: Antananarivu Valsts iekārta: federatīva republika Platība: 587 041 km2 Iedzīvotāju skaits: 15 983 000 (2001) Valodas: malgašu; franču Ticīgie: animisti (>50%), katoļi (25%), protestanti (20%) Naudas vienība: Madagaskaras franks (MKF) IKP (IKP/PP) $ uz 1 iedzīvotāju: 250 (766; 99) Apdzīvojuma blīvums: 25 cilvēki/ km2 Madagaskara ir republika. Šīs salas galvaspilsēta ir Antananarivu. Madagaskaras valsts iekārta ir federatīvā republika. Šī valsts ir mājvieta gandrīz 16 milj. cilvēku (2001). Galvenokārt Madagaskarā runā malgašu valodā, taču viņiem nav sveša arī franču valoda. Vairāk kā 50% cilvēki pēc ticības ir animisti, taču tikai 25% no visiem valsts iedzīvotājiem ir katoļi, bet vēl mazāk tikai 20% ir protestanti. Madagaskaras iedzīvotāji norēķinās ar Madagaskaras frankiem. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir 250 $. Vienā kvadrātkilometrā dzīvo 25 cilvēki. Madagaskaras ģeogrāfiskais stāvoklis Madagaskara, kuras platība aptver 590,000 kv. km ir pēc lieluma ceturtā sala uz zemeslodes: lielākas par Madagaskaru vēl ir tikai Grenlande, Jaungvineja un Borneo. Madagaskara ir vairāk kā 8 reizes lielāka par Latviju. Viņas garums sniedzas gandrīz pie 1600 km un apmēram līdzinās Skandināvijas pussalas garumam. No Āfrikas austrumu krasta Madagaskaru šķir Mozambikas jūras šaurums. Daudz kas liek uzskatīt Madagaskaru par mazu kontinentu. Madagaskara ir bijusi aizvēsturiskā ... Read more...