TIESĪBU AVOTI LATVIJĀ UN TO KLASIFIKĀCIJA

TIESĪBU AVOTI LATVIJĀ UN TO KLASIFIKĀCIJA Jēkabpils Valsts ģimnāzijas skolnieka Dāvja Baltiņa referāts Līdz ar Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu Latvijā sākās pakāpeniska atteikšanās no sociālistiskās tiesību sistēmas. Kopš 1995.gada, kad Latvija parakstīja līgumu ar Eiropas Savienību , Latvija orientējas uz iestāšanos Eiropas Savienībā. Tiesību jomā tas uzliek par pienākumu Latvijas tiesību normas piemērot konkrētām Eiropas Savienības prasībām un radīt savietojamību starp Eiropas Savienību tiesību sistēmu un Latvijas nacionālo tiesību sistēmu. Desmit Latvijas neatkarības gados praktiski visas svarīgākās sākotnēji pārmantotās padomju tiesību normas ir nomainītas ar jaunām. Pāreja uz demokrātiskas valsts atzītiem tiesību principiem notiek pamazām, veidojot jaunu normatīvo bāzi. Vajadzīgs laiks gan uzskatu pārvērtēšanai, gan jaunu patiesību nostiprināšanai.

Termiņš “tiesību avoti“

Termiņš “tiesību avoti“ plašu izplatību guva XIX gadsimtā. Tā izcelsme gan tiek saistīta ar daudz senākiem laikiem. Pirmo reizi šo terminu esot lietojis romiešu vēsturnieks Tits Līvijs, nosaucot XII tabulu likumu par fons omnis publici et privatique iuris (avotu visām publiskajam un privātām tiesībām). Nereti tiek atzīmēts, ka termins “tiesību avots” nav īpaši sekmīgs un tā vietā tiesību teorētiķi piedāvā lietot terminu – “tiesību forma”. Tomēr es uzskatu, ka termins “tiesību avoti” ir saprotamāks un ir “dziļāk iegājies”. Tāpēc arī turpmāk es izmantošu tieši šo terminu.

Tiesisks darījums.

1Tiesisks darījums (juridisks akts lat. Actus legitimus, negotium iuris; vāc. Rechtsgeschaft) Jēdziens. Teorijas: 1. T.d ir atļauts gribas izteikums, kas tieši vērsts uz tiesiskām sekām (tiesību nodibināšanu, pārgrozīšanu un izbeigšanu) tas ir tiesisko darījumu noteic cilvēka griba, kas rada tiesiskās sekas (gribas teorija vāc. Willenstheorie) tāpēc tiesiskam darījumam nav spēka, ja griba un tās izteikums nesaskan.

GALVOJUMS

Galvojums, kā viens no saistību pastiprināšanas veidiem ir pieminēts jau romiešu civiltiesībās. Tas norāda, ka šī tiesību institūta attīstības vēsture ir attiecināma jau uz aptuveni tūkstoš gadu ilgu laika periodu. Senajā Romā pie verbālkontraktiem, uz kuru pamata savukārt izveidojās speciālie līgumi, tika pieskaitīts arī galvojums. Pie kam galvojumam izšķir trīs dažādu izcelšanās veidus, trīs atsevišķus tiesību institūtus: “fideiussio, mandatum qualificatum, constitutum debiti alieni"

Tiesību avoti

Termiņš “tiesību avoti“ plašu izplatību guva XIX gadsimtā. Tā izcelsme gan tiek saistīta ar daudz senākiem laikiem. Pirmo reizi šo terminu esot lietojis romiešu vēsturnieks Tits Līvijs, nosaucot XII tabululikumu par fons omnis publici et privatique iuris (avotu visām publiskajam un privātām tiesībām). Vispārpieņemtas tiesību avota izpratnes nepastāv. Tiesību avota jēdziens tiek lietots vairākās nozīmēs. Piemērām, Latviešu konversācijas vārdnīcā ir minētas veselas piecas tiesību avota nozīmes.

LĒŅU TIESĪBAS

Lēņu tiesību izveidošanās un attīstība viduslaiku Eiropā. 4 – 19. 1. Lēņu tiesību izveidošanās. 4 – 9. 2. Lēņu tipi. 9 – 10. 3. Lēņu spēja. 10 – 11. 4. Lēņu tiesības. 12 – 17. 5. Lēņu tiesību avoti. 18 – 19. II Lēņu tiesības ārpus kontinentālās viduslaiku Eiropas – Anglijā. 20 – 25. 1. Īpašuma tiesības viduslaiku Anglijā. 20 – 22. 2. Lēņsistēmas izpausmes Lielā brīvību hartā. 23 – 25. Nobeigums.