Zinātne Rīgā 800 gados Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš Referāts Otrā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa plenārsēdē Rīgā 2001.gada 14.augustā Vai Rīga ir arī zinātnes pilsēta, vai Rīgas vārds ir ierakstīts pasaules zinātnes annālēs; ja ir, tad ar ko, kā varam iepriekšējo paaudžu veikumu un slavu papildināt un spodrināt? Kuri no rīdziniekiem izpelnījušies plašu starptautisku autoritāti un palikuši zinātnes vēsturē? — Arī šādi jautājumi izraisās pilsētas 800 gadu jubilejas reizē. Uz tiem, kaut vai konspektīvi, vispārējos vilcienos, šodien jāatbild. Atbilde nav viegla un noteikušas mazāk intelektuālās, vairāk — tirdzniecību un industriju pārstāvošās aprindas, gaisotne lielā mērā bijusi merkantila. Zinātne Rīgā allaž tomēr ir bijusi pietiekami margināla nodarbe, tā mazāk attīstījusies “tīrā veidā”, vairāk — dažādu kultūras aktivitāšu ietvaros, kuru starpā minama bibliotēku, muzeju, grāmatapgādu veidošana, vai arī līdztekus tehnoloģisko inovāciju pārņemšanai no ārpasaules un, saprotams, kā nozīmīga augstskolu darbības komponente. Sava kultūrvēsturiska loģika ir apstāklī, ka Viļņas universitāti nodibināja 1579. gadā, Tērbatas (Tartu) — 1632. gadā, bet Rīgā augstskola izveidojās daudz, daudz vēlāk. Par pirmo universitātei līdzīgu veidojumu Latvijā var uzskatīt 1775. gadā dibināto Jelgavas akadēmisko ģimnāziju Academia Petrina (Pētera akadēmija). Rīgā pētniecība universitātes struktūrās ienāca, tikai dibinot Rīgas Politehnikumu (vēlāko Rīgas Politehnisko institūtu) 1862. gadā, un būtiski padziļinājās ar ... Read more...