LATVIJAS UNIVERSITĀTE
EKONOMIKAS UN VADĪBAS FAKULTĀTE
FINANŠU INSTITŪTS
Aktīvu un pasīvu struktūras analīze AS Hansabankā par
2000. – 2006. gadu
DIPLOMDARBS
Autors: Profesionālo studiju programmas
Finanšu menedžments 5.kursa PLK students Mareks Pujāts
Stud. apl. Nr. EkFM 020207
Darba vadītājs: Žanete Glaudiņa
RĪGA 2007
Saturs
Anotācijas…………………………………………………………………………………………3
Ievads……………………………………………………………………………………………...6
1. Hansabankas pozīcija Latvijas komercbanku tirgū ....................................................................8
2. Hansabankas aktīvu un pasīvu struktūras izvērtējums .............................................................15
2.1. Aktīvu struktūras analīze ...........................................................................................15
2.2. Pasīvu struktūras analīze ……………........................................................................34
2.3. Hansabankas darbības rādītāju salīdzinājums ar banku sektora rādītājiem................54
Secinājumi un priekšlikumi ..........................................................................................................59
Izmantotās literatūras un avotu saraksts…………………………………………………….…...62
Galvojums .....................................................................................................................................63
Pielikumi .......................................................................................................................................64
Anotācija
Straujā ekonomikas attīstība valstī un iekšzemes pieprasījums pēc naudas resursiem ir viens no svarīgākajiem iemesliem banku sektora straujajai attīstībai pēdējo gadu laikā. 2006. gada laikā visstraujāk ir pieauguši banku nozares aktīvi.
Ņemot vērā Latvijas banku sektora straujo attīstību , par diplomdarba tēmu darba autors ir izvēlējies ”Aktīvu un pasīvu struktūras analīze AS Hansabankā par 2000. - 2006.gadu”.
Diplomdarba mērķis ir uz Hansabankas un Latvijas Komercbanku asociācijas sniegto datu analīzes pamata censties izstrādāt priekšlikumus Hansabankas darbības attīstībai.
Pētījuma rezultātā autors ir nonācis pie sekojošiem secinājumiem:
• Hansabankas aktīvu tirgus daļa sastāda 24 % no kopējiem Latvijas komercbanku aktīviem.
• 2006. gada beigās banku sektora pasīvos lielāko īpatsvaru sastādīja klientu noguldījumi, savukārt Hansabankas pasīvos lielākais īpatsvars bija saistībām pret kredītiestādēm.
• Būvniecības apjomu pieaugums un privātpersonu pieprasījums pēc naudas līdzekļiem valstī, Hansabankai nodrošināja izsniegto kredītu apjoma pieaugumu ļoti straujos tempos. Straujo pieaugumu Hansabankai nodrošināja jau esošais klientu un filiāļu skaits, kas ir viens no svarīgākajiem faktoriem Hansabankas attīstībā.
• Hansabankas darbība ir vērsta uz optimālu likviditātes nodrošināšanu un maksimālu peļņas gūšanu.
Lai Hansabankai nerastos problēmas ilgtermiņā ar optimālas likviditātes saglabāšanu, tai vairāk ir jāpievērš uzmanība izsniegto kredītu kvalitātei, jo izsniegto kredītu īpatsvars kopējos Hansabankas aktīvos sastāda 80 %.
Hansabankai nākotnē par prioritāti ir jāizvēlas ražošanas un lauksaimniecības uzņēmumu, kā arī valsts un pašvaldību projektu finansēšanu, līdz ar straujo nekustamo īpašumu tirgus attīstību un ar to saistīto risku pieaugumu ilgtermiņā.
Аннотация
Стремительное развитие экономики и внутригосударственный спрос на денежные ресурсы, являются одними из основных причин стремительного развития банковского сектора в последние года. В 2006 году стремительней всего выросли активы банковского сектора.
Беря во внимание стремительное развитие банковского сектора, автор дипломной работы выбрал тему “Анализ структуры пассивов и активов A/S Hansabanka за 2000-2006 года”.
Целью дипломной работы является разработка путей развития деятельности Hansabanka A/S на основе анализа данных A/S Hansabanka и Латвийской ассоциации комерческих банков.
В результате исследования автор пришел к следующим выводам:
• Рыночная доля активов A/S Hansabanka составляет 24% от суммы активов всех комерческих банков Латвии.
• В конце 2006 года большую часть пасивов банковского сектора составили вклады клиентов, в свою очередь основну часть пасивов Hansabanka A/S составили кредитные обязательства в других банках.
• Прирост темпов строительства и увеличение спроса на денежные средства обеспечило A/S Hansabanka стремительные темпы роста объемов кредитования.
• Деятельность A/S Hansabanka направлена на обеспечение оптимальной ликвидности и получение максимально прибыли.
Для предотвращения проблем с сохранением оптимальной ликвидности в долгосрочном периоде предприятию A/S Hansabanka необходимо привлечь внимание к качеству выдоваемых кредитов, так как удельный вес выданных кредитов составляет 80% от общих активов.
В связи со стремительным развитием рынка недвижимости и связанными с этим рисками, A/S Hansabanka должен обеспечить приоритет для проектов с финансированием отраслей производства, сельского хозяйства,а так же государственных проектов .
Ievads
Straujā Latvijas ekonomikas izaugsme sekmē banku sektora attīstību, jo bankas ir viens no ekonomikas veicinošiem faktoriem.
Straujais būvniecības apjomu pieaugums un nekustamo īpašumu cenu kāpums, kā arī privātpersonu tieksme pēc labākiem dzīves apstākļiem, rada pieprasījumu iekšzemē pēc papildus naudas resursiem. Dažādu projektu vai vajadzību apmierināšanai, trūkstošos naudas resursus privātpersonas un uzņēmumi nodrošina aizņemoties no Latvijas bankām.
Mūsdienās bankas aizdodot naudas resursus vēlas pēc iespējas gūt lielāku atdevi no aizdotajiem resursiem, peļņas veidā. Bankas peļņa vistiešākajā veidā ir saistīta ar to, cik efektīvi bankas piesaistītos resursus izvieto savos aktīvos.
Bankas ir finanšu starpnieki, kas piesaista resursus noguldījumu vai citā veidā un izvieto tos aktīvajās operācijās ar mērķi gūt peļņu.
Pēdējos gados Latvijas komercbanku sektorā ir bijis lielākais aktīvu kāpums Latvijas banku sistēmas pastāvēšanas vēsturē. Straujais aktīvu kāpums ir saistīts ar lielo pieprasījumu iekšzemē pēc resursiem.
Lai nodrošinātu nepieciešamos resursus bankām tie ir jāpiesaista. Viens no populārākajiem resursu piesaistīšanas veidiem bankām ir klientu noguldījumi.
Ņemot vērā Latvijas banku sektora straujo attīstību , par diplomdarba tēmu darba autors ir izvēlējies ”Aktīvu un pasīvu struktūras analīze AS Hansabankā par 2000. – 2006. gadu”.
Diplomdarba mērķis ir uz Hansabankas un Latvijas Komercbanku asociācijas sniegto datu analīzes pamata censties izstrādāt priekšlikumus Hansabankas darbības attīstībai.
Lai sasniegtu diplomdarba izvirzīto mērķi, veikti sekojoši uzdevumi:
• noteikt Hansabankas pozīciju Latvijas komercbanku tirgū un salīdzināt ar lielākajiem nozares konkurentiem;
• salīdzināt Hansabankas bilances aktīvu posteņus pēc apjoma un izmaiņām ar banku sektora aktīviem;
• analizēt bilances aktīvu posteņu izmaiņas un īpatsvaru Hansabankā;
• salīdzināt Hansabankas bilances pasīvu posteņus pēc apjoma un izmaiņām ar banku sektora bilances pasīviem;
• analizēt bilances pasīvu struktūru pēc īpatsvara un izmaiņām Hansabankā;
• salīdzināt Hansabankas darbības rādītājus ar banku sektora vidējiem rādītājiem;
• uz analīzes pamata izstrādāt priekšlikumus Hansabankas darbības attīstībai.
Analizējot Hansabankas aktīvu un pasīvu struktūru ir svarīgi to salīdzināt ar banku nozares aktīvu un pasīvu dinamiku, jo ir iespēja salīdzināt Hansabankas un banku sektora attīstības tendences. Bankas bilances aktīvu un pasīvu posteņu īpatsvars atspoguļo bankas veikto pasākumu gala rezultātu, tāpēc ir svarīgi veikt aktīvu un pasīvu struktūras analīzi. Salīdzinot Hansabankas darbības rādītājus ar banku vidējiem rādītājiem ir iespējams noteikt, cik efektīvi banka strādā salīdzinot ar konkurentiem.
Lai īstenotu izvirzītos uzdevumus un nosakot Hansabankas attīstības tendences, autors darbā izmanto statistiskās, salīdzinošās, analītiskās un grafiskās metodes, ar kuru palīdzību sniedz savu vērtējumu, salīdzinājumu.
Diplomdarba analīze veikta, galvenokārt izmantojot Hansabankas gada pārskatus un Latvijas Komercbanku asociācijas sniegtos datus, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, materiālus, kas atspoguļo banku darbību. Līdztekus tam diplomdarba analīzē autors izmantojis personīgo darba pieredzi, kas saistīta ar banku darbību.
Darbs sastāv no ievada, divām daļām, kā arī secinājumiem un priekšlikumiem. Pirmajā daļā autors ir noteicis Hansabankas pozīciju Latvijas komercbanku tirgū. Hansabankas pozīciju autors ir noteicis pēc kopējiem aktīviem, izsniegtajiem kredītiem un piesaistītajiem noguldījumiem. Nodaļas beigās autors ir salīdzinājis Hansabankas attīstības tendences ar lielākajiem banku sektora konkurentiem.
Otrajā nodaļā autors ir veicis Hansabankas bilances aktīvu un pasīvu posteņu salīdzināšanu ar banku sektora bilances posteņiem, padziļināti analizējis Hansabankas aktīvu un pasīvu struktūru pēc īpatsvara un izmaiņām, kā arī salīdzinājis Hansabankas darbības rādītājus ar vidējiem banku darbības rādītājiem nozarē.
Diplomdarbs aptver Hansabankas aktīvu un pasīvu struktūras analīzi 2000. – 2006. gados.
1. Hansabankas pozīcija Latvijas komercbanku tirgū
Hansabanka ir universāla banka, kura apkalpo visas klientu grupas, īpaši fokusējoties uz vidēja lieluma uzņēmumiem un privātpersonām ar vidējiem un augstiem ienākumiem.
2006. gada laikā Hansabanka ir nostiprinājusi Latvijas vadošās finanšu institūcijas pozīcijas banku sektorā gan pēc aktīvu apjoma, gan izsniegto kredītu, gan piesaistīto noguldījumu apjoma. Straujš biznesa apjomu pieaugums (finansēšanas portfeļa pieaugums, maksājumu un karšu skaits) vienlaikus ar efektīvu pamatdarbības izdevumu vadību un kredītportfeļa augsto kvalitāti ļāva sasniegt vēl nebijušu un lielāko peļņas rādītāju Latvijas banku sektorā. Pasaules praksē lielākā daļa no komercbanku aktīvajām operācijām ir kredīta operācijas,
to īpatsvars svārstās no 19 % līdz 83 % no banku aktīviem. Otro vietu banku aktīvos ieņem investīcijas vērtspapīros, apmēram no 2 % līdz 24 %. Trešajā vietā ir kases aktīvi – no 0 līdz 13 % no visiem kopējiem aktīviem. Citu aktīvu īpatsvaru nosaka banku uzskaites īpatnības un tie var ietvert sevī plašu operāciju loku – no ieguldījumiem pamatlīdzekļos līdz bankas norēķinu operācijām. Citu aktīvu īpatsvars svārstās no 2 % līdz 78 %, bet parasti tas nav lielāks par 10 %.
Šajā sadaļā tiks apskatīti un salīdzināti Hansabankas sniegtie finanšu pārskatu dati par darbības rezultātiem ar Latvijas banku sektora kopējiem darbības rādītājiem. Izpētes periods ir 2000 – 2006. gadi. Galveno uzmanību šajā nodaļā autors ir vērsis uz kopējo aktīvu pieaugumu, izsniegto kredītu apjomu, piesaistīto noguldījumu apjomu.
Aktīvi Latvijas banku bilancē ir izvietoti, ievērojot to likviditātes samazinājuma principu. Aktīvās operācijas ir operācijas, ar kuru palīdzību bankas izvieto to rīcībā esošos resursus, lai saņemtu peļņu un uzturētu likviditātes līmeni.
Latvijas banku sistēma attīstās līdz ar straujo ekonomikas attīstību valstī. Kopējie banku aktīvi uz 2006. gada 31. decembri sastādīja turpat 16 miljardi latu, kas salīdzinot ar 2000. gadu ir pieauguši gandrīz astoņas reizes. Visstraujākais banku aktīvu kāpums ir vērojams pēdējo gadu laikā, līdz ar straujo iekšzemes pieprasījumu pēc banku aizdevumiem. Hansabankas aktīvu kāpumu šajā periodā salīdzinot ar kopējo banku sektoru, var teikt, ka Hansabankas kopējie aktīvi uz 2006. gada beigām sastādīja ceturto daļu no kopējiem banku sektora aktīviem un veidoja turpat 4 miljardi Ls ( 25 % kopējos banku aktīvos).
1.1.attēls. Hansabankas un banku sektora aktīvu apjoms tūkst. Ls 2000-2006. gados
Lai precīzāk noteiktu Hansabankas pozīciju Latvijas banku sektorā kopējos aktīvos, autors ir izveidojis tabulu, kurā ir atspoguļota Hansabankas pozīcija komercbanku sektorā pēc aktīvu apjoma, izteikta procentos. Tabulā 1.1. ir redzams, ka Hansabankas pozīcija pēc aktīvu apjoma 2006.gadā ir pieaugusi līdz 24 %, salīdzinot ar 2005. gadu, kopējie aktīvi ir pieauguši par 3,5 %, absolūtu skaitļu izteiksmē pieaugums sastāda 1 597 931 tūkst. Ls pret 2005. gadu, kas ir lielākais aktīvu pieaugums Hansabankas vēsturē.
1.1 tabula
Hansabankas pozīcija Latvijas banku tirgū pēc aktīvu apjoma tūkst.Ls
Gads Hansabankas
aktīvi Kopējie banku
sektora aktīvi Tirgus daļa %
2000 360 116 2 698 516 13,3 %
2001 556 673 3 458 495 16,1 %
2002 676 051 4 422 513 15,3 %
2003 950 956 5 716 687 12,1 %
2004 1 294 353 7 850 123 16,5 %
2005 2 245 497 10 942 873 20,5 %
2006 3 843 428 1 5907 300 24,0%
2006. gada beigās banku aktīvu struktūrā lielākais īpatsvars bija kredītiem – 68.4%, banku prasībām pret monetārajām finanšu institūcijām (MFI) – 12.9% un ieguldījumiem vērtspapīros – 7.6% (2005. gada 31. decembrī – 63.6%, 17.6% un 9.9%) , tāpēc tālāk tiks apskatīta Hansabankas pozīcija banku sektorā pēc izsniegto kredītu apjoma.
Hansabanka 2006. gadā turpināja aktīvi piedāvāt finansēšanas produktus, un kopējais finansēšanas portfelis 2006. gada beigās sasniedza 3 090 556 tūkst.Ls, kas ir par 1 402 217 tūkst. Ls vairāk nekā 2005. gada beigās. Salīdzinot Hansabankas kredītportfeli ar kopējo banku sektora kredītportfeli ir redzams, ka Hansabankas kredītportfelis visvairāk ir pieaudzis pēdējo divu gadu laikā. Hansabankas izsniegto kredītu īpatsvars uz 2006. gadu sastāda 28,6 % no kopējiem izsniegtajiem kredītiem banku sektorā, kas liecina par to, ka Hansabanka par primāro darbības uzdevumu ir noteikusi kredītu izsniegšanu gan privātpersonām, gan uzņēmumiem.(skat.att.1.2.). Detalizētāk Hansabankas aktīvu struktūru un posteņu īpatsvaru autors analizēs 2. nodaļā.
1.2. attēls Hansabankas izsniegto kredītu neto īpatsvars kopējā banku sektora kredītportfelī (tūkst. Ls)
No makroekonomikas viedokļa, komercbankas ir patstāvīgi ekonomiskie subjekti, kas vadoties no uzstādītajiem mērķiem ( peļņas gūšana un citi), pērk ( aizņemas ) finansu resursus ( noguldījumus, starpbanku kredītus u.tml.) un pārdod ( aizdod ) aktīvus ( kredītus, starpbanku kredītus, investīcijas u.tml.), ietekmējot ekonomisko vidi. Bankas kā finansu starpnieki izpilda svarīgu funkciju, nodrošinot naudas kapitāla pārdali starp nozarēm un reģioniem, ne tikai nacionālajā, bet arī starptautiskajā līmenī.
Komercbankas piedalās naudas kapitāla plūsmas regulēšanas procesā kā starpnieki, apkalpojot sektorus gan ar naudas resursu pārpalikumu, gan ar naudas resursu trūkumu. Piesaistot naudas līdzekļus no dažādiem avotiem, komercbankas rada kapitāla piedāvājumu, ko pieprasa sektori, kas jūt naudas resursu trūkumu, tādējādi regulējot naudas kapitāla plūsmu.
Gan Latvijā, gan visā pasaulē bankas darbojas kā universālas komercbankas, piedāvājot tradicionālo pakalpojumu klāstu – kredītu un noguldījumu operācijas, kontu atvēršanu, maksājumu norēķinus u.c.
Komercbanku resursu lielākā daļa ir piesaistītie jeb aizņemtie naudas līdzekļi. Naudas resursu piesaistīšana bankās notiek:
• piesaistot noguldījumus no privātpersonām un uzņēmumiem (klientiem),
• aizņemoties naudu no citām bankām,
• emitējot parādsaistību vērtspapīrus.
Tā banka veido savu resursu bāzi. Banka piesaistītos resursus novirza uzņēmumu, organizāciju un privātpersonu vajadzību apmierināšanai pēc papildus naudas līdzekļiem. Banku resursu piesaistīšana un to izvietošana aktīvajās operācijās ir banku biznesa pamats. Latvijas komercbanku galvenais resursu avots ( 65 % no kopējiem pasīviem ) ir klientu noguldījumi.
Procenti, kurus banka maksā par piesaistītajiem resursiem, ir mazāki par tiem procentiem, kurus banka saņem, izvietojot savus līdzekļus aktīvajās operācijās.
Piesaistot resursus no fiziskām un juridiskām personām, banka iegūst vislētākos resursus, jo norēķinu kontu apkalpošanas izmaksas ir minimālas. Ja klienti nogulda naudu uz laiku, izmaksas bankai pieaug, toties uzlabojas pasīvu termiņstruktūra.
Ievērojams piesaistīto resursu daudzums rada bankai līdzekļus, kurus tā ar izdevīgiem noteikumiem var izvietot aktīvajās operācijās. Tas veido pamatu bankas sekmīgai darbībai un attīstībai.
Noguldījumu apmērs banku sektorā 2006. gadā palielinājās par 1 556 500 tūkst. Ls jeb par 25.1% un gada beigās sasniedza 7 761 800 tūkst. Ls.
Hansabankas noguldījumu portfelis 2006.gadā sasniedza 1 541 752 tūkst.Ls (skat.1.3.att).
Lai arī banku sektorā noguldījumu apjomi pieaug katru gadu, tomēr noguldījumu īpatsvars kopējos pasīvos samazinās. Tas izskaidrojams ar to, ka noguldījumi privātpersonām nav pievilcīgi ar zemām noguldījumu procentu likmēm, cilvēki sāk izmantot alternatīvus ieguldījumu veidus (ieguldījumu fondi, uzkrājošā apdrošināšana). 1.3. attēlā straujāks noguldījumu kāpums gan banku sektorā, gan Hansabankai ir vērojams pēdējos divos gados. Salīdzinot Hansabankas noguldījumu pieaugumu ar noguldījumu pieaugumu banku sektorā, var secināt, ka banku sektorā noguldījumu apjoma pieaugumi ir straujāki.
1.3.attēls Hansabankas noguldījumu apjoms kopējā banku sektorā (tūkst. Ls) 2000.-2006.gados
Analizējot Hansabankas tirgus daļu periodā no 2000. gada līdz 2006. gada beigām, tabulā nr. 1.2. ir redzams, ka Hansabankas noguldījumu tirgus daļa ir palielinājusies pēdējos divos gados (2005. gadā līdz 19,2 % un 2006. gadā līdz 19, 9 %). Noguldījumu kāpumu var izskaidrot ar to, ka 2005 un 2006. gadā Hansabanka lika uzsvaru uz klientu skaita palielināšanos, tas ir, jaunu klientu piesaistīšana. Klientu apjoma pieaugumu ir sekmējis tas, ka Hansabanka pēdējos divos gados ir atvērusi daudz jaunu filiāļu un norēķinu grupu, kas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ir sekmējis noguldījumu un klientu pieaugumu bankā.
1.2. tabula
Hansabankas noguldījumu tirgus daļa Latvijas komercbanku kopējos noguldījumos milj.
Ls 2000. – 2006. gados
Gads Noguldījumi
banku sektorā milj. Ls Noguldījumi
Hansabankā
milj. Ls Tirgus daļa % Gads Noguldījumi
banku sektorā milj. Ls Noguldījumi
Hansabankā milj. Ls Tirgus daļa %
2000 1887,1 285,7 15,1 2004 5099,6 785,6 15,4
2001 2351,0 424,0 18,0 2005 6205,3 1193,2 19,2
2002 3090,3 475,4 15,4 2006 7761,8 1541,0 19,9
2003 3737,3 592,8 15,9
Lai pilnīgāk novērtētu Hansabankas pozīciju banku sektorā, tad ir jāsalīdzina Hansabankas kopējie aktīvi, izsniegtie kredīti un klientu noguldījumi ar lielākajiem konkurentiem banku sektorā.
2006. gada beigās Hansabankas aktīvi sastādīja 3 825 637,2 tūkst. Ls jeb 24 % no kopējiem banku sektora aktīviem. Aiz Hansabankas sekoja SEB Latvijas Unibanka un kā trešā lielākā banka pēc aktīvu apjoma bija Parex banka.
SEB Latvijas Unibanka kopējie aktīvi uz 2006. gada beigām sastādīja 2 537 359,7 tūkst. Ls jeb 16 % no kopējiem banku sektora aktīviem, attiecīgi Parex bankas kopējie aktīvi uz 2006. gada beigām sastādīja 2 376 481,3 tūkst. Ls jeb 14,9 % no kopējiem banku sektora aktīviem.
2006. gada kopējo aktīvu izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo gadu Hansabankai sastādīja 71,1 %, SEB Latvijas Unibankai 33,6 % un Parex bankai 33,2 %.
Hansabankas bruto kredītportfelis 2006. gada beigās sastādīja 3 111 372,0 tūkst. Ls jeb 28,6 % no izsniegtajiem kredītiem banku sektorā. SEB Latvijas Unibanka tirgus daļa pēc izsniegtajiem kredītiem sastādīja 18,3 % un attiecīgi Parex bankas tirgus daļa sastādīja 12,2 %. 2006. gada izmaiņas attiecībā pret 2005. gadu Hansabankai sastādīja 82,2 %; SEB Latvijas Unibankai 26,3 % un Parex bankai 59,6 %.
Klientu noguldījumu pieaugums 2006. gadā banku sektorā nebija tik straujš kā izsniegto kredītu apjomu pieaugums. Hansabankas klientu noguldījumi uz gada beigām sastādīja 1 545 709,2 tūkst. Ls jeb 19,9 % no noguldījumiem banku sektorā. Parex bankas tirgus daļa 2006. gada beigās sastādīja 18,3 % un SEB Latvijas Unibanka 14,5 % kopējos noguldījumos banku sektorā. Pieaugums attiecībā pret iepriekšējo gadu Hansabankai bija 29,2 %, Parex bankai 16 % un SEB Latvijas Unibankai 36,6 %.
Izvērtējot Hansabankas pozīciju Latvijas komercbanku sektorā var secināt, ka Hansabanka ir viena no lielākajām bankām Latvijas komercbanku sektorā. Hansabankas aktīvu tirgus daļa sastāda 24 % no kopējiem komercbanku aktīviem, kas ir augstākais bankas pastāvēšanas vēsturē.
Salīdzinājumā ar konkurentiem Hansabankas aktīvi 2006. gadā ir auguši daudz straujāk, kas liecina par to, ka Hansabanka ir absolūts līderis banku sektorā pēc aktīviem.
Pēc izsniegto kredītu apjoma Hansabanka ir līderis banku sektorā un pieauguma tempi ir straujāki attiecībā pret 2005. gadu, ko apliecina Latvijas Komercbanku asociācijas sniegtie dati (1.pielikums).
Pēc klientu noguldījumiem absolūtos skaitļos Hansabanka ir līderis, tomēr Parex banka pēc tirgus daļas ir turpat līdzās Hansabankai, ko apliecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati (2.pielikums).
Bankas ir starpnieki, kas cenšas aizņemties līdzekļus par zemākām procentu likmēm, tālāk līdzekļus aizdodot par augstākām procentu likmēm. Galvenie komercbanku resursu avoti ir noguldījumi, kurus bankas izmanto, lai izsniegtu kredītus un gūtu peļņu.
Nākošajā nodaļā autors salīdzinās Hansabankas bilances aktīvu un pasīvu posteņus ar banku sektora bilances posteņiem un veiks Hansabankas bilances lielāko pēc īpatsvara aktīvu un pasīvu posteņu padziļinātu analīzi.
2. Hansabankas aktīvu un pasīvu struktūras izvērtējums
Komercbanku finansu darbības analīze uzskata bankas aktīvus par analīzes objektu un bilances aktīvu par informācijas bāzi. Var atzīmēt, ka literatūrā var sastapt dažādas aktīvu definīcijas, kuras vienkārši atspoguļo aktīvu sastāvu, nerunājot par kritērijiem, pēc kuriem posteņi tiek atzīti par aktīviem. Vispilnīgāk kategoriju – aktīvi - definē grāmatvedības uzskaite. Tas ir saistīts ar to, ka grāmatvedības uzskaites jeb bankas uzskaites uzdevums ir konsekventi atspoguļot visas izmaiņas vai nu bilances aktīvajos un pasīvajos kontos, vai nu operāciju kontos, kuros tiek grāmatoti ieņēmumi un izdevumi.
Uzskatīsim, ka bilance ir informācijas bāze gan bankas aktīvu stāvokļa analīzei, kura katru dienu atspoguļo visas notikušās izmaiņas, gan lēmumu pieņemšanai par to struktūras pilnveidošanu. Bilances informācijas lietderība ir atkarīga no tā, cik kvalitatīvi un secīgi tajā ir attēloti dati. Tas padara iespējamu veikt ilglaicīgu salīdzinošo analīzi un adekvāti salīdzināt dažādus datu rādītājus. Piemēram, viens no bankas darbības pamatrādītājiem ir tās aktīvu apjoms. Bankai, kas dinamiski un pozitīvi attīstās, ir raksturīga aktīvu vidējā apjomu palielināšanās. Straujas, lēcienveidīgas aktīvu kopējā lieluma izmaiņas liecina par lielu klientu esamību, vai lielu operāciju veikšanu, kas var būtiski ietekmēt bankas kopējo risku līmeni. Savukārt , vidējo aktīvu apjoma samazināšanās var liecināt par bankas klientu bāzes zudumu.
Šajā nodaļā autors salīdzinās Hansabankas nozīmīgākos pēc apjoma bilances aktīvu un pasīvu posteņus ar banku sektora bilances aktīvu un pasīvu posteņiem un veiks padziļinātu Hansabankas aktīvu un pasīvu analīzi. Analīze tiks veikta laika periodam no 2000 līdz 2006. gadam, ieskaitot. Aktīvu un pasīvu posteņu analīzi autors veiks, pielietojot vertikālo un horizontālo analīzes metodi.
2.1. Aktīvu struktūras analīze
2006. gadā Latvijas banku aktīvi attiecībā pret 2005. gadu pieauga par 45,37 %, kas liecina par banku sektora straujo attīstību.
Nozīmīgākais bilances aktīvu postenis kopējos banku aktīvos ir izsniegtie kredīti. Izsniegto kredītu īpatsvars kopējos banku aktīvos uz 2006. gada beigām sastādīja 68,35 %. Salīdzinot ar 2005. gadu izsniegto kredītu īpatsvars banku sektorā ir pieaudzis par 4,74 procentu punktiem.
2.1. tabula
Banku sektora aktīvi milj. Ls un to īpatsvars kopējos aktīvos 2005. – 2006. gados
Nosaukums 2005. gada aktīvi milj.Ls 2006. gada aktīvi milj.Ls Izmaiņas pret 2005, % Īpatsvars % 2005. gadā Īpatsvars
% 2006.
gadā
Nauda kasē un noguldījumi Latvijas Bankā 659,6 1 382,7 109,63% 6,03 8,69
Prasības pret kredītiestādēm 1 930,0 2 052,4 6,34% 17,64 12,90
Kredīti 6 960,3 10 872,9 56,21% 63,61 68,35
Parāda vērtspapīri 1 048,8 1 151,6 9,80% 9,58 7,24
Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 37,7 61,5 63,13% 0,34 0,39
Līdzdalība uzņēmumu pamatkapitālā 59,6 77,3 29,70% 0,54 0,49
Pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi 157,7 153,7 -2,54% 1,44 0,97
Pārējie aktīvi 48,0 91,0 89,58% 0,44 0,57
Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ieņēmumi 41,1 64,3 56,45% 0,38 0,40
Aktīvi kopā 10 942,9 15 907,30 45,37% 100,00 100,00
Kā otrais nozīmīgākais banku aktīvu postenis ir prasības pret kredītiestādēm, kura īpatsvars uz 2006. gada beigām kopējos banku aktīvos bija 12,9 %. Attiecībā pret 2005. gadu prasību pret kredītiestādēm īpatsvars kopējos aktīvos ir samazinājies par 4,74 procentu punktiem.
Kā trešais nozīmīgākais aktīvu postenis banku sektorā seko nauda kasē un noguldījumi Latvijas Bankā, kuru īpatsvars kopējos aktīvos sastādīja 8,69 % 2006. gada beigās. Parāda vērtspapīru postenim ir līdzīga nozīme banku sektora aktīvos ar posteni nauda kasē un noguldījumi Latvijas Bankā. Parāda vērtspapīru īpatsvars uz 2006. gada beigām sastādīja 7,24 %. Salīdzinot šo divu aktīvu posteņu īpatsvaru ar 2005. gada beigām, tad parāda vērtspapīru īpatsvars ir samazinājies kopējos banku aktīvos.
Hansabankas bilances aktīvos nozīmīgākais postenis tāpat kā banku aktīvos ir izsniegtie kredīti, kura īpatsvars uz 2006. gada beigām sastādīja 80,41 %. Salīdzinot ar 2005. gadu Hansabankas izsniegto kredītu īpatsvars kopējs aktīvos ir pieaudzis par 5,23 procentu punktiem. Kā otrs nozīmīgākais aktīvu postenis Hansabankas bilancē seko nauda kasē un noguldījumi Latvijas Bankā.
2.2. tabula
Hansabankas aktīvi tūks. Ls un to īpatsvars kopējos aktīvos 2005. – 2006. gados
Nosaukums 2005. gada aktīvi tūkst. Ls 2006. gada aktīvi tūkst. Ls Izmaiņas pret 2005, % Īpatsvars % 2005. gadā Īpatsvars % 2006. gadā
Nauda kasē un noguldījumi Latvijas Bankā 133 506,0 367 313,0 175 5,95 9,56
Prasības pret kredītiestādēm 193 840,0 171 203,0 -12 8,63 4,45
Kredīti 1 688 399,0 3 090 556,0 83 75,19 80,41
Parāda vērtspapīri 170 852,0 140 764,0 -18 7,61 3,66
Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 157,0 236,0 50 0,01 0,01
Līdzdalība uzņēmumu pamatkapitālā 0,0 0,0 0 0,00 0,00
Pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi 30 134,0 30 973,0 3 1,34 0,81
Pārējie aktīvi 5 502,0 7 882,0 43 0,25 0,21
Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ieņēmumi 23 167,0 34 501,0 49 1,03 0,90
Aktīvi kopā 2 245 497,0 3 843 428,0 71 100,00 100,00
Aiz noguldījumiem Latvijas Bankā seko prasības pret kredītiestādēm un parāda vērtspapīri.
Salīdzinot Hansabankas bilances aktīvu nozīmīgākos posteņus ar banku sektora bilances aktīvu posteņiem var secināt, ka Hansabankas izsniegto kredītu posteņa īpatsvars kopējos aktīvos ir augstāks nekā banku aktīvos.
Noguldījumi Latvijas Bankā posteņa īpatsvaram ir tendence pieaugt gan Hansabankas, gan banku sektora aktīvos, kas izskaidrojams ar Latvijas Bankas obligāto rezervju palielināšanu.
Parāda vērtspapīru un prasību pret kredītiestādēm posteņu īpatsvaram ir tendence samazināties gan Hansabankas, gan banku sektora aktīvos. Hansabankai parāda vērtspapīru un prasību pret kredītiestādēm posteņu īpatsvars kopējos aktīvos ir krietni zemāks nekā banku sektora aktīvos. Tas izskaidrojams ar to, ka Hansabankas darbība ir vērsta uz optimālas likviditātes uzturēšanu, jo obligāto rezervju palielināšana no Latvijas Bankas puses sekmē to, ka Hansabanka samazina prasības pret kredītiestādēm un parāda vērtspapīru īpatsvaru kopējos aktīvos.
Turpmāk autors analizēs Hansabankas kopējos aktīvus un lielākos aktīvu posteņus pēc to īpatsvara.
Hansabankas aktīvi
Gada laikā Hansabankas aktīvi pieauga par 71 %, kas bija viens no labākajiem banku nozares rādītājiem. Absolūtos skaitļos 2006. gada beigās Hansabankas kopējie aktīvi sastādīja 3,8 miljardus latu (skat.2.1.att.). Galvenokārt kas sekmēja Hansabankas kopējo aktīvu pieaugumu bija tas, ka Hansabanka 2006. gadā turpināja aktīvi izsniegt aizdevumus saviem klientiem. Jaunu filiāļu atvēršana un jaunu klientu piesaiste, bija viens no faktoriem, kas sekmēja kopējo aktīvu pieaugumu.
2.1. attēls. Hansabankas kopējo aktīvu apjomi tūkst. Ls perioda beigās 2000 – 2006. gados
Lai pārskatāmāk varētu redzēt kopējo aktīvu apjoma izmaiņas, autors ir izveidojis tabulu, kurā ir skaidri redzams, ka lielākais aktīvu pieaugums ir bijis 2005 un 2006. gadā attiecībā pret iepriekšējo periodu (skat.tab.2.3.). Laika periodā no 2000. gada līdz 2006. gada beigām, Hansabankas kopējie aktīvi pret 2000. gada beigām ir pieauguši 10 reizes, kas norāda uz to, ka banku sektors šajā periodā ir ļoti strauji attīstījies. Galvenais banku peļņas avots šajā laika periodā ir izsniegtie kredīti. Banku sektoram attīstoties, bankas vēlas piesaistīt arvien jaunus klientus, kas nodrošinātu banku ar papildus peļņu. Attīstoties kreditēšanai valstī, lai piesaistītu papildus klientus, bankas ievieš arvien jaunus produktus, maina produktu nosaukumus, kas sekmētu kredītu izsniegšanu. Pēc 1998. gada Krievijas krīzes bankas vairāk uzmanību sāka pievērst tieši vietējam tirgum, kas sekmēja banku likviditātes paaugstināšanos, privātpersonām un uzņēmumiem izsniegto kredītu apjomu.
2.3. tabula
Hansabankas kopējo aktīvu izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo pārskata periodu
(izteikts %)
Gads 2001/2000 2002/2001 2003/2002 2004/2003 2005/2004 2006/2005
Izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo periodu. % 55% 21% 41% 36% 73% 71%
Aktīvu apjomu pieaugums ir izskaidrojams ar ļoti straujo kreditēšanas attīstību valstī. Attēlā nr. 2.2. ir redzams izsniegto kredītu apjoms absolūtos skaitļos kopējā aktīvu apjomā. 2006. pārskata gada beigās izsniegto kredītu īpatsvars kopējos aktīvos sastādīja 80,41 %, 2005. gada beigās 75.19 % un 2004. gada beigās 73,03 %.
2004. gadā Hansabanka prognozēja, ka 2005. gadā viens no galvenajiem attīstību veicinošajiem faktoriem būs kreditēšana. Hansabankas stratēģiskie mērķi bija skaidri izteikti un Hansabanka turpināja veiksmīgi kreditēt privātpersonas un uzņēmumus.
Viens no Hansabankas 2005. gada mērķiem bija saglabāt līderpozīcijas privātpersonu un uzņēmumu apkalpošanā un būt labākais sadarbības partneris Latvijas klientiem. Vienu no svarīgākajiem darbības virzieniem Hansabanka noteica privātpersonu kreditēšanu , kas tika arī darīts. 2006. gada beigās Hansabanka bija līdere privātpersonu kreditēšanas jomā (skat.att.2.2.).
2.2. attēls Izsniegto kredītu apjoms kopējos aktīvos Hansabankā(tūkst. Ls)
Kase un noguldījumi Latvijas Bankā.
Nauda kasē ietver nacionālās un ārvalstu valūtu banknotes un monētas, tostarp naudas zīmes bankomātos.
Noguldījumi Latvijas Bankā ir prasības pret Latvijas Banku. Tie var būt :
• pieprasījuma noguldījumi;
• termiņnoguldījumi Latvijas Bankā;
• prasības, kas radušās reverso repo darījumos ar Latvijas Banku.
Kases operācijas ir saistības ar skaidrās naudas saņemšanu un izsniegšanu. Kases operācijas ir operācijas, kuras saistītas ar skaidrās naudas līdzekļu kustību, kā arī ar naudas līdzekļu formēšanu, izlietošanu un izvietošanu dažādos bankas aktīvu kontos, ieskaitot kasi un korespondentkontus citās bankās, un komercbankas klientu kontos.
Prasības pret kredītiestādēm ir prasības, kas radušās darījumos ar kredītiestādēm un ārvalstu centrālajām bankām, tostarp aizdevumi, avansi, noguldījumi, prasības, kuras radušās reverso repo darījumu rezultātā, drošības iemaksas, kuras saskaņā ar līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt, neapgrozāmie kredītiestāžu un ārvalstu centrālo banku emitētie parāda vērtspapīri.
Minētās aktīva pozīcijas (nauda kasē un noguldījumi Latvijas Bankā, kā arī prasības pret kredītiestādēm un ārvalstu centrālajām bankām) ietilpst banku primārajās rezervēs. Primārajā rezervē tiek iekļauti tie aktīvi, kurus var nekavējoties izmantot, lai izmaksātu noguldījumus un apmierinātu pieprasījumus pēc kredītiem.
Naudas līdzekļi ir absolūti likvīdi aktīvi, jo ar šiem līdzekļiem var nekavējoties segt tekošās un īstermiņa saistības pret klientiem, kā arī mobilizēt šos līdzekļus kā maksāšanas līdzekli radušos parādu segšanai. Krīzes situācijās, kad īstermiņa likviditāte ir izjaukta , banka veic visus pasākumus ātrākai naudas līdzekļu mobilizācijai un tādas situācijas novēršanai, kad tā nespēj nokārtot saistības. Tāpēc gan skaidrās, gan bezskaidrās naudas līdzekļi ir komercbankas primārās rezerves. Nepieciešamības gadījumā primārās rezerves tiek papildinātas, izmantojot citu banku vai Centrālās bankas kredītus, aktīvu pārvešanu uz pirmo grupu no citām grupām ar zemāku likviditāti.
2006. gadā Latvijas Banka izmainīja obligāto rezervju prasību bāzi un, lai izpildītu šīs prasības, Hansabanka bija spiesta ievērojami palielināt prasību pret centrālo banku apjomu. 2006. gada beigās kopējās prasības pret Latvijas Banku sastādīja 326 798 tūkst. Ls, kas salīdzinot ar 2005. gadu (95 798 tūkst. Ls) bija pieaugušas gandrīz par 3,5 reizēm (skat.att.2.3.).
2.3. attēls HB Prasību pret Latvijas banku izmaiņas 2000. – 2006. gados (tūkst. Ls)
Noguldījumu pieaugums Latvijas Bankā izskaidrojams ar to, ka bankas kase un noguldījumi Latvijas Bankā, kā arī prasības pret kredītiestādēm un ārvalstu centrālajām bankām ietilpst banku primārajās rezervēs. Primārajās rezervēs tiek iekļauti tie aktīvi, kurus banka var nekavējoties izmantot, lai izmaksātu noguldījumus un apmierinātu pieprasījumu pēc kredītiem.
2005. gada beigās Latvijas Banka palielināja obligāto rezervju normu līdz 8 %, līdz ar to uz gada beigām Hansabanka bija spiesta palielināt šo aktīvu posteni atbilstoši Latvijas Bankas prasībām. Uz 2005. gada beigām prasības pret Latvijas Banku sastādīja 95 798 tūkst. Ls.
Autors uzskata, ka viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē to, ka palielinās prasības pret Latvijas Banku ir tas, ka Hansabankai katru gadu paplašinās filiāļu skaits, tiek uzstādīti jauni bankomāti( gan izmaksu, gan iemaksu ), klientu pieaugums bankā. Iepriekš uzskaitītie faktori rada nepieciešamību pēc skaidras naudas, kas bankai rada papildus pienākumus nodrošināt likvīdus līdzekļus.
Kases atlikumi Hansabankā uz 2006. pārskata gada beigām sastādīja 40 515 tūkst. Ls, kas bija arī lielākais 2000 – 2006. gadu laikā. Kases atlikumiem ir tendence palielināties Ls izteiksmē (skat.att.2.4). 2006. pārskata gada kases atlikumi ir tikai divas reizes lielāki attiecībā pret 2000. gada beigām, tas nozīmē, ka banka nepievērš īpašu uzmanību atlikumiem kasē (skat.att.2.4.).
2.4. attēls Kases atlikumi uz perioda beigām 2000. – 2006. gados(tūkst. Ls)
Kā ir redzams tabulā nr. 2.4. kases atlikumu īpatsvars kopējos aktīvos uz 2006. gada beigām ir 1,5 %. Salīdzinot ar 2000. gadu, īpatsvars uz 2006. gadu kopējos aktīvos ir samazinājies par 5 %. Kopējo aktīvu pieaugums ir pašsaprotams pie tik straujas kreditēšanas attīstības valstī. Autors prognozē, ka arī turpmāk iespējams būs kases posteņa pieaugums Hansabankā un īpatsvara kopējos aktīvos pakāpenisku samazinājumu. Šāda tendence ir acīmredzama un autors uzskata, ka tuvākajos gados šāda tendence saglabāsies.
2.4. tabula
Hansabankas kases atlikumu īpatsvars kopējos aktīvos tūkst. Ls 2000.-2006. gados
Gads 31.12.00. 31.12.01. 31.12.02. 31.12.03. 31.12.04. 31.12.05. 31.12.06.
Kase tūkst. Ls 21 773 29 400 30 378 30 594 28 920 37 708 40 515
Aktīvi tūkst. Ls
360 116
556 673
676 051
950 956
1 294 353
2 245 497
3 843 428
Kases atlikumu īpatsvars kopējos aktīvos % 6,05 5,28 4,49 3,22 2,23 1,68 1,05
Prasības pret kredītiestādēm.
Šīs aktīvu pozīcijas straujš kāpums ir vērojams 2005. gada beigās, kad Hansabankas Grupas prasības pret kredītiestādēm sastādīja 193 840 tūkst. Ls (skat. att. 2.5.).
2.5. attēls Prasības pret kredītiestādēm neto 2000 – 2006. gadi(tūkst. Ls)
Uz 2006. gada beigām noguldījumi kredītiestādēs sastādīja 171 203 tūkst. Ls, kas salīdzinot ar 2005. gada beigām bija par 11,6 % mazāk. 2005. gadu salīdzinot ar 2004. gada beigām, tad prasības pret kredītiestādēm bija pieaugušas gandrīz piecas reizes.
Lielākā daļa no prasībām pret kredītiestādēm sastāda korespondējošie konti citās bankās, kas nozīmē, ka Hansabankas uzmanība ir pievērsta likviditātei. Ja bankai rodas likviditātes problēmas, tās rīcībā ir sekojoši likviditātes avoti:
• skaidrā nauda bankas kasē;
• nauda Hansabankas korespondentkontos maksātspējīgās bankās.
Korespondējošos kontos bankas glabā savas valūtas rezerves, lai pēc nepieciešamības varētu segt savas saistības attiecībā pret klientiem. 2006. gada beigās prasības pret kredītiestādēm korespondējošos kontos sastādīja 120 700 tūkst. Ls, 2005. gada beigās Hansabankas atlikumi komercbanku korespondējošos kontos sastādīja 121 300 tūkst. Ls. Atlikumi kredītiestāžu korespondējošos kontos sastāda lielāko īpatsvaru prasībās pret kredītiestādēm (2006. gada beigās 70 %; 2005. gada beigās 62 %; 2004. gadā 48 %).
Prasību pret kredītiestādēm īpatsvars kopējos aktīvos 2006. gada beigās ir samazinājies līdz 4,45 %. Sākot no 2000. gada prasību pret kredītiestādēm īpatsvars kopējos aktīvos ir svārstījies robežās no 8,1 % 2000. gadā līdz 12,28 % 2001. gadā un attiecīgi pēc 2001. gada sekojis prasību pret kredītiestādēm samazinājums, līdz 4,45 % 2006. gada beigās. (skat. att. 2.6).
2.6. attēls Hansabankas prasību pret kredītiestādēm īpatsvars kopējos aktīvos (izteikts %)
2005. un 2006. gadā Hansabankas aktīvi ir strauji pieauguši, kases, prasību pret kredītiestādēm īpatsvars kopējos aktīvos ir samazinājies, attiecīgi izsniegto kredītu īpatsvars kopējos aktīvos pēdējos gados ir strauji pieaudzis, tas izskaidrojams ar to, ka Hansabankas Grupa efektīvi spēj pārvaldīt savu likviditāti, nodrošinot nepieciešamos resursus, lai segtu saistības pret klientiem
Likviditātes riska pārvaldē banka ievēro piesardzības principu. Savus aktīvus banka izvieto tā, lai jebkurā brīdī, bez lieliem izdevumiem varētu tikt apmierinātas tās kreditoru pamatotas prasības. Banka pārvalda likviditāti sekojošos veidos:
• turot pietiekošu daudzumu ātri pieejamas skaidras naudas vai augstas likviditātes aktīvu;
• izmantojot dažādas metodes (piemēram, sadalot naudas plūsmu pa termiņiem, veicot dažādu scenāriju analīzi utt.), prognozējot nākotnes naudas plūsmu un ar dažādu finanšu instrumentu palīdzību harmonizējot termiņus nākotnes prasībām un saistībām;
• uzturot labas attiecības ar citām finanšu institūcijām un nodrošinot pietiekošas kredītlīnijas no tām, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams uzturēt likviditāti, aizņemoties resursus no šīm institūcijām.
Autors uzskata, ka kopējo aktīvu pieaugumu galvenokārt ir sekmējis pieprasījums pēc kredītiem. Kases un prasību pret kredītiestādēm posteņi absolūtos skaitļos ir pieauguši, bet to īpatsvars kopējos aktīvos perioda laikā no 2000. – 2006. gadam ir samazinājies, tas izskaidrojams ar to, ka banka ar katru gadu gūst lielāku pieredzi likviditātes pārvaldē, izstrādā un pielieto kritērijus likviditātes pārvaldē. Prasību pret Latvijas Banku pieaugums ir izskaidrojams ar Latvijas Bankas obligāto prasību palielināšanu pēdējo gadu laikā.
Vērtspapīri.
Investīciju operācijas ir saistītas ar bankas pašas līdzekļu investēšanu vērtspapīros, lai veiktu kopējo saimniecisko finansiālo un komerciālo darbību, kā arī komerciālo līdzekļu izvietošanu citās kredītiestādēs noguldījumu veidā. Investīciju operācijas atšķiras no kredīta operācijām ar darbības iniciatoru, jo investīciju operāciju veikšanas iniciatore ir banka, bet kredīta saņemšanā ir ieinteresēti tās klienti, un banka tikai apmierina esošo pieprasījumu pēc tiem.
Vērtspapīri ir privāttiesību dokumenti, kas apliecina emitenta saistību pret dokumenta turētāju. Komercbankas iesaistās vērtspapīru operācijās dažādu mērķu sasniegšanai :
• pirmkārt, vērtspapīri ir pelnošs aktīvs. Tā tirgus vērtība dažādu faktoru ietekmē mainās, tādēļ bankas iesaistās vērtspapīru darījumos ar mērķi palielināt ieņēmumus no to turēšanas vai tirdzniecības ar tiem;
• otrkārt, augsta reitinga vērtspapīri ir likvīdi aktīvi, tādēļ bankas tos tur likviditātes uzturēšanas vajadzībām;
• treškārt, vērtspapīri ir procentu instrumenti, tādēļ banka tos var izmantot procentu pozīcijas regulēšanai;
• ceturtkārt, iegādājoties citu kompāniju daļas, bankas kļūst par šo kompāniju līdzīpašniekiem ar tiesībām ietekmēt uzņēmumu attīstību;
• piektkārt, banka var piesaistīt līdzekļus, emitējot vērtspapīrus.
Darījumi ar vērtspapīriem ir kļuvuši par nozīmīgu līdzekļu ieguldīšanas veidu, par ko liecina vērtspapīru portfeļa īpatsvars aktīvos. Latvijas komercbankās vērtspapīru portfeļi laikā no 1995. – 2003. gadam bija vidēji 18 % no bankas kopējiem aktīviem un tiem kopumā tendence bija pieaugt. 2006. gada beigās vērtspapīru portfeļa īpatsvars kopējos banku aktīvos sastādīja 7,24 %, salīdzinot ar 2005. gadu 9,58 % vērtspapīru portfelim ir tendence samazināties kopējos aktīvos. Tas ir izskaidrojams ar to, ka bankas izvēlas izsniegt pēc iespējas vairāk kredītus palielinot izsniegto kredītu īpatsvaru kopējos aktīvos.
Apskatot tabulu 2.5. ir skaidri redzams, ka Hansabankas ieguldījumu vērtspapīros īpatsvars uz 2006. gada beigām kopējos aktīvos ir samazinājies, kas sastāda 3,6 % kopējos aktīvos. 2006. un 2005. gadā ir īpaši vērojams ieguldījumu vērtspapīros samazinājums kopējos aktīvos, ko var izskaidrot ar Hansabankas mazo interesi par augsti likvīdiem vērtspapīriem.
2.5. tabula
Hansabankas ieguldījumu vērtspapīros īpatsvars kopējos aktīvos 2000.-2006.gados
Gads 2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2006.
Ieguldījumi
Vērtspapīros tūkst. Ls 102 678 67 508 74 860 144 409 181 312 171 009 141 000
Aktīvu kopsumma HB tūkst. Ls 360 116 556 673 676 051 950 956 1 294 353 2 245 497 3 843 428
Īpatsvars % 28,51 12,13 11,07 15,19 14,01 7,62 3,67
Vērtspapīru ieguldījumos lielākais īpatsvars ir vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu, kā piemēram, valsts parāda vērtspapīriem, kredītiestāžu obligācijām un pārējo finansu institūciju obligācijām. Bankas bilancē šie vērtspapīri atspoguļojas postenī – tirdzniecības nolūkā turētie finanšu aktīvi.
Kopš 2001. gada atbilstoši FKTK noteikumiem bankām jāsadala vērtspapīru portfeļi pēc to turēšanas nolūka bankas portfelī un tirdzniecības portfelī. Tirdzniecības portfelī iekļauj tirdzniecības nolūkos iegādātos vērtspapīrus. Tas būtībā ir bankas spekulatīvais portfelis. Vairākās Latvijas komercbankās lielākā turēto vērtspapīru daļa ir tirdzniecības portfeļa instrumenti. Tas nozīmē, ka bankās ir jābūt tādam riska lieluma novērtēšanas metodēm, kuras lietojot bankas varētu katru dienu noteikt pašreizējo riska līmeni, prognozēt risku un vajadzību pēc kapitāla.
Par likviditātes nodrošināšanas instrumentu labi kalpo centrālo valdību obligācijas, piemēram, Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes, kuras savā īpašumā iegādājas daudzas Latvijas komercbankas. Latvijas Banka ne tikai apņemas šos vērtspapīrus izpirkt primārajā tirgū to dzēšanas termiņa beigās, bet arī, lai nodrošinātu papildus likviditāti, ievērojot noteiktos darījumu limitus, uzpirkt tās otrreizējā tirgū. Līdz ar to Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes ir uzskatāmas par likviditātes pārvaldīšanas instrumentu, kas nodrošina iespēju saņemt īstermiņa aizdevumus līdz pat 80 % no bankai piederošo parādzīmju nominālvērtības.
Attēlā 2.7. ir skaidri redzams vērtspapīru apjoma kritums kopējos aktīvos 2000. gada beigās 28,5 % līdz 3,7 % 2006.gada beigās.
2.7. att. HB ieguldījumu vērtspapīros īpatsvars kopējos aktīvos 2000. – 2006. gados (izteikts %).
Autors uzskata, likvīdo vērtspapīru apjoma kritums kopējos aktīvos pēdējo divu gadu laikā ir saistīts ar to, ka Latvijas Banka pēdējos gados ir palielinājusi komercbanku obligātās rezerves Latvijas Bankā. Nodrošinot obligātās rezerves Latvijas Bankā, Hansabanka izvēlas mazāk ieguldīt likvīdos vērtspapīros, vienlaicīgi saglabājot likviditāti optimālajā līmenī. Nodrošinot likviditāti Hansabanka izvēlas mazāk ieguldīt likvīdos vērtspapīros, līdz ar to bankai atbrīvojas naudas līdzekļi, ko tā var novirzīt palielinot izsniegto kredītu apjomu, ar mērķi gūt lielāku peļņu.
Hansabankas kredītportfelis
Aizdevumu operācijas ir populārākie komercbanku pakalpojumi kam bankas pievērš īpašu uzmanību. Kreditēšana ir nozīmīga banku darbības joma no paša banku sektora izveidošanas sākuma. Izsniegtie kredīti ir visnozīmīgākais aktīvu postenis, līdz ar to autors tam veltīs īpašu uzmanību.
Autors uzskata, lai analizētu Hansabankas kredītportfeli ir svarīgi atspoguļot Hansabankas pozīciju starp lielākajiem banku sektora dalībniekiem.
Hansabankas kredītportfelis strauju kāpumu ir sasniedzis pēdējos trīs gados, kas liecina par bankas straujo attīstību banku sektorā. Pēdējos divos ( 2005. – 2006.) gados Hansabanka ir absolūts līderis banku sektorā pēc izsniegto kredītu apjoma. Attiecīgi tirgus daļa 2005. gadā sastādīja 24,5 % no kopējiem izsniegtajiem kredītiem banku sektorā, 2006. gadā Hansabanka savu tirgus daļu palielināja par 4,1 % līdz 28,6 %. Var atzīmēt arī 2004. gadu, kad Hansabanka arī bija tirgus līderis pēc izsniegtajiem kredītiem, bet nebija absolūts līderis pēc izsniegtajiem kredītiem. 2004. gadā Hansabankas tirgus daļa sastādīja 22,1 %, turpat aiz Hansabankas sekoja SEB Latvijas Unibanka ar 21,7 % tirgus daļu. Attiecīgi Latvijas Unibankas tirgus daļa 2005. gadā sastādīja 22,6 % un 2006. gadā 18,3 %. Ir svarīgi atzīmēt arī Parex banku, jo Parex banka ir trešais lielākas tirgus spēlētājs, kura izsniegto kredītu tirgus daļa uz 2006. gada beigām sastādīja 12,2 %, kas lecina par to, ka Hansabanka ir absolūts līderis banku sektorā pēc izsniegto kredītu apjoma.
Absolūtos skaitļos Hansabankas izsniegto kredītu apjoms uz 2006. gada beigām sastādīja 3 090 556 tūkst. Ls, kas bija lielākais Hansabankas pastāvēšanas vēsturē. Hansabankas straujais pieaugums ir izskaidrojams ar to, ka Hansabanka veic agresīvu politiku attiecībā pret saviem klientiem, piedāvājot visu veidu kredītproduktus. 2006. gadu salīdzinot ar 2005. gadu, Hansabankas kredītportfelis ir pieaudzis gandrīz divas reizes. 2005. gadu, salīdzinot ar 2004. gadu, pieaugums ir salīdzinoši liels, kas absolūtos skaitļos sastāda 743 108 tūkst. Ls. Apskatot izsniegto kredītu pieaugumu no 2000. gada līdz 2004. gadam, var secināt, ka šajos gados pieaugums attiecībā pret iepriekšējo periodu bankai bija iespaidīgs, bet tos nevar pielīdzināt pēdējos trīs gados izsniegto kredītu apjomam absolūtos skaitļos (skat. att. 2.8.).
2.8. att. Hansabankas izsniegtie kredīti neto 2000 – 2006. gados (tūkst. Ls)
2006. gada beigās izsniegto kredītu īpatsvars kopējos Hansabankas aktīvos sastādīja 80,4 %, salīdzinot ar 2005. gadu 75,2 % un 2004. gadu 73 %, attiecībā pret 2005. gadu izsniegto kredītu apjoms kopējos bankas aktīvos bija pieaudzis par 5 procentu punktiem, pret 2004. gadu pieaugums ir sastādījis 7 procentu punktus. Hansabankas izsniegto kredītu apjoms ir lielākais banku nozarē. 2006. gada beigās Hansabankas klientu skaits sasniedza 750 tūkst. klientu , kas arī ir viens no faktoriem, kas sekmēja izsniegto kredītu apjoma pieaugumu. Izsniegto kredītu apjoma īpatsvaram kopējos aktīvos ir tendence pieaugt, kas liecina par to, ka Hansabanka par primāro mērķi ir izvirzījusi patēriņa un hipotekāro kredītu izsniegšanu (skat.tab.2.6.).
2.6. tabula
Hansabankas izsniegto kredītu neto īpatsvars kopējos aktīvos 2000 – 2006. gados
(izteikts %)
Gads 2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2006.
Izsniegtie
kredīti tūkst. Ls. 163 958 322 042 450 354 622 371 945 231 1 688 339 3 090 556
Kopējie aktīvi tūkst. Ls 360 116 556 673 676 051 950 956 1 294 353 2 245 497 3 843 428
Īpatsvars % 45,53 57,85 66,62 65,45 73,03 75,19 80,41
Izsniegtie kredīti sadalījumā pa nozarēm
2006. gadā īpaši strauji ir pieauguši privātpersonām izsniegtie kredīti, kas gada beigās sastādīja 1,28 miljardus Ls, salīdzinot ar 2005. gadu kopējas izsniegto kredītu apjoms privātpersonām bija pieaudzis par 647 000 tūkst. Ls jeb 98 %. Attiecībā pret 2004. gada 300 000 tūkst. Ls, 2006. gada pieaugums ir gandrīz 1 miljards Ls. Lielākais īpatsvars izsniegtajos kredītos sadalījumā pa nozarēm ir privātpersonām 41 % 2006. gadā; 38 % 2005. gadā; 20 % 2004. gadā. Otrais postenis pēc privātpersonām seko nekustamā īpašuma iegāde un remonts. 2006. gadā šī posteņa īpatsvars kopējos izsniegtajos kredītos sastāda 19 % un tam ir tendence pieaugt. Kā trešais lielākais postenis ir tirdzniecības kreditēšana(skat. att. 2.9.).
2.9. att. Nozīmīgākie posteņi izsniegtajos kredītos Hansabankā pēc īpatsvara 2004. – 2006. gados (izteikti %)
Pēc attēlā redzamajiem datiem var secināt, ka Hansabankas primārais mērķis ir privātpersonu kreditēšana, kā arī hipotekāro kredītu izsniegšana. Hansabankas filiāļu un norēķinu grupu skaits uz 2006. gada beigām ir 76. Lai palielinātu izsniegto kredītu apjomu, bankai ir jāatklāj jaunas filiāles, kā arī norēķinu grupas, lai varētu realizēt savu kredītpolitiku, piesaistot pēc iespējas vairāk klientu un izsniedzot tiem īstermiņa un ilgtermiņa kredītus.
Hansabankas kredītportfelis tiek iedalīts divās grupās – 1) nozīmīgas kompānijas un turīgi klienti; 2) standartizētie kredītprodukti. Kreditēšanas process šīm grupām ir atšķirīgs, jo atšķirīgs ir arī vidējais riska apjoms katrā no grupām. Standartizētajiem kredītproduktiem jābūt iespējami standartizētiem un efektīviem. To analīze tiek veikta, izmantojot statistiskās metodes. Nozīmīgu kompāniju un turīgu klientu gadījumā kreditēšanas process ir elastīgāks un mazāk standartizēts. Īpaša uzmanība kredītrisku vadībā tiek pievērta īpaši lieliem, kompleksiem vai vāji nodrošinātiem darījumiem. Tomēr visos gadījumos, pieņemot lēmumu par kredīta pieprasījumu, primārais ir klientu menedžera un lēmējinstitūcijas viedoklis, un statistiskās metodes ir uzskatāmas tikai par palīginstrumentu.
Hansabankas komerciālais princips attiecībā pret klientu nosaka, ka klienta un bankas attiecības tiek veidotas uz savstarpēja ilgtermiņa izdevīguma principa. Attiecības ar klientiem tiek balstītas, pamatojoties uz saprātīgas robežas starp risku un ienesīgumu, kas ir attiecināms gan uz ikdienas, gan ilgtermiņa darījumiem. Banka uzņemas tikai novērtējamus un pārvaldāmus riskus. Paaugstināta procentu likme nespēj kompensēt pārlieki augstu risku.
Stabila rentabilitāte tiek nodrošināta, veidojot un nostiprinot savstarpēji komerciāli izdevīgu sadarbību ar “labiem” klientiem, kā arī pārtraucot attiecības ar “sliktiem” klientiem.
Procentu likmei vienmēr būtu jānosedz vismaz piesaistīto resursu izmaksas, uzkrājumus, minimālās kapitāla izmaksas un administrēšanas izmaksas. Procentu likmei obligāti ir jāsedz resursu izmaksas un uzkrājumus.
Hansabankas viens no stratēģiskajiem mērķiem 2007. gadā ir palielināt filiāļu skaitu Rīgā un ārpus tās, ko Hansabanka veiksmīgi arī realizē.
Kopumā ir iespējams atzīmēt, ka banku sektorā saasinās konkurence, bankas tiecas piesaistīt klientus ar bezmaksas pakalpojumiem, cerot uz atdevi nākotnē.
Apskatot izsniegto kredītu apjomu var secināt, ka Hansabanka, sākot ar 2000. gadu nepārtraukti ir palielinājusi savu kredītportfeli, kas īpaši ir palielinājies pēdējos divos gados. Kredītportfeļa pieaugums ir sasniegts, kreditējot privātpersonas un izsniedzot hipotekāros kredītus, kā arī uzņēmumu finansēšana.
Valsts ekonomikai kopumā tās ir pozitīvas tendences. Bankas ir viens no faktoriem, kas stimulē ekonomikas attīstību valstī, tomēr bankām, palielinot izsniegto kredītu apjomu, tas nozīmē ienesīguma samazināšanos. Bankai nākas kārtot desmitiem tūkstošu sīku klientu lietu dažu desmitu lielo vietā, kas daudzkārt paaugstina izdevumus. Kreditēšanas ienesīgumu negatīvi ietekmē arī maržas starp noguldījumu un izsniegto kredītu procentu likmēm samazināšanos. Tas notiek starpbanku konkurences cīņas ietekmē, kā arī korporatīvo parādu saistību tirgus pieaugošās lomas dēļ. Šajā gadījumā vērtspapīru emitentam ir lētāk piesaistīt investorus par vērtspapīru ienesīguma likmi nekā ņemt kredītu bankā. Tāpēc samazinās kredītu procentu likmes, lai nezaudētu klientus, kas var izmantot alternatīvos finansēšanas veidus.
Pie visām kredītportfeļu palielināšanās pozitīvām tendencēm nedrīkst neatzīmēt acīmredzamus draudus, kas saistīti ar kredītu – bumu.
Galvenokārt, tā ir kredīta riska palielināšanās. Tas ir saistīts ar ilgtermiņa kreditēšanas draudiem. Šobrīd bankas izsniedz ilgtermiņa kredītus līdz 40 gadiem, ar mērķi palielināt savu kredītportfeli. Bankas riski tik ilga laika kredītu termiņu gadījumā ir saistīti ar aizņēmēja ienākumiem, kuri var kristies līdz ar aizņēmēja vecuma palielināšanos vai darba pazaudēšanu. Starptautiskā kreditēšanas praksē pazīst kreditēšanas termiņus līdz 50-60 gadiem.
Autors uzskata, šobrīd ir tas laiks, kad Latvijas bankām, ieskaitot Hansabanku , ir jāsāk domāt par aktīvu struktūras izmaiņām. Pārāk straujais kredītu bums var nest negatīvu ietekmi Latvijas ekonomikai, kas šobrīd jau ir jūtama, saistībā ar straujajiem cenu kāpumiem nekustamo īpašumu tirgū un inflācijas līmeni valstī. Šobrīd Hansabankas kredītu politiku varētu interpretēt kā – kamēr ir pieprasījums, tikmēr arī būs piedāvājums. Hansabankas kredītu īpatsvars kopējos aktīvos ir sasniedzis 80 % (skat.tab.2.6.). Ja šobrīd Hansabanka spēj saglabāt likviditāti optimālā līmenī, tad problēmas ar likviditātes pārvaldīšanu var rasties ilgtermiņā, ja Hansabanka turpinās agresīvi izsniegt kredītus privātpersonām.
Ir svarīgi noskaidrot, kādus pasākumus Hansabanka ir izstrādājusi gadījumos, kad bankai radusies individuāla likviditātes krīze, kas radusies sakarā ar nespēju pagarināt esošās saistības vai piesaistīt līdzvērtīgas jaunas saistības, kā arī gadījumos, ja tiek zaudēti bankas aktīvi.
Hansabanka var veikt sekojošos pasākumus :
• skaidrā nauda bankas kasē;
• nauda Hansabankas korespondentkontos maksātspējīgās bankās;
• īstermiņa aizņēmumi starpbanku tirgū no bankām;
• ja bankai kādā no valūtām ir pārpalikums, nepieciešamo valūtu var iegūt ar valūtas mijmaiņas darījumu palīdzību;
• ja bankas īpašumā ir likvīdi un neapgrūtināti vērtspapīri, tos iespējams pārdot, veikt repo darījumus vai arī izmantot Latvijas Bankas lombarda kredītu;
• ja starpbanku naudas tirgū izsīkst latu likviditāte un Latvijas Banka nepiedāvā pietiekamā daudzumā iespējas veikt mijmaiņas vai repo darījumus, pastāv iespēja EUR konvertēt uz Ls;
• viens no potenciāli drošiem likviditātes avotiem ir Hansapank;
• pārtraukt kredītu izsniegšanu un klientiem pieprasīt atmaksāt kredītlīnijas;
• sliktākā gadījumā ir jāizskata iespēju pārdot bankas kredītus un pamatlīdzekļus.
Papildus tam tiek veikti sekojoši administratīvie pasākumi:
- nekavējoši tiek sasaukta bankas aktīvu un pasīvu pārvaldes komiteja, kas izvērtē situāciju un izstrādā krīzes pārvarēšanas plānu;
- ja ir pamatotas aizdomas, ka banka ar saviem spēkiem nespēs pārvarēt likviditātes krīzi, par to ir nekavējoties jāinformē Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Latvijas Banka.
Izvērtējot Hansabankas lielākos aktīvu posteņus pēc apjoma (tūkst. Ls) var secināt, ka lielāko īpatsvaru kopējos aktīvos ieņem izsniegtie kredīti, kas sastāda 80 %. Aiz izsniegtajiem kredītiem seko prasības pret Latvijas Banku, kuru īpatsvars kopējos aktīvos uz 2006. gada beigām sastādīja 8,5 %, prasības pret kredītiestādēm 4,5 %, ieguldījumi vērtspapīros 3,7 % un atlikuma kasē īpatsvars sastādīja 1,05 %.
Hansabanka savu likviditāti uztur optimālā līmenī, to var spriest pēc tā, cik Hansabanka iegulda augsti likvīdos vērtspapīros, jo uz Latvijas bankas obligāto rezervju normu palielināšanu, Hansabanka ir reaģējusi, attiecīgi samazinot ieguldījumus augsti likvīdos vērtspapīros, līdz ar to palielinot izsniegto kredītu īpatsvaru kopējos aktīvos.
2006 un 2005. gads Hansabankai ir bijuši veiksmīgākie to pastāvēšanas vēsturē, ko apliecina bankas pozīcija kopējā banku sektorā. Atsaucoties uz bankas mērķiem 2005. gadā, viena no bankas prioritātēm bija palielināt privātpersonu mājokļu kreditēšanas portfeli no 60 līdz 70 %, ko banka sekmīgi sasniedza. 2006. gada mērķos Hansabanka nelika tik lielu uzsvaru uz kreditēšanas apjomu palielināšanu, bet liels uzsvars tika likts uz privātpersonu izglītošanu investīciju un apdrošināšanas jomā. Autors uzskata, ka straujais būvniecības apjomu pieaugums un privātpersonu pieprasījums pēc naudas līdzekļiem valstī, Hansabankai bez īpašiem pūliņiem nodrošināja izsniegto kredītu apjoma pieaugumu ļoti straujos tempos. Šādu straujo pieaugumu Hansabankai nodrošināja jau esošais klientu un filiāļu skaits, kas ir viens no svarīgākajiem faktoriem Hansabankas attīstībā.
Autors uzskata, ka 2007. gadā Hansabankai ir īpaša uzmanība jāvelta kredītu kvalitātei, jo tuvākajos gados ir iespējama izsniegto kredītu īpatsvara samazinājums kopējos aktīvos, saistībā ar valsts izstrādātajiem noteikumiem par privātpersonas oficiāli atzīstamajiem ienākumiem.
Lai analizētu resursus, kas nodrošina Hansabankas izsniegto kredītu straujo pieaugumu, ir jāanalizē Hansabankas pasīvu struktūru. Nākošajā apakšnodaļā autors analizēs pasīvu struktūru pēc lielākajiem posteņiem pasīvu struktūrā.
2.2. Pasīvu struktūras analīze
Pasīvi Latvijas banku bilancē ir izvietoti, ievērojot to saistību termiņa pieauguma principu.
Bankas ar pasīvo operāciju palīdzību veido savus resursus. Vēl nesen pasīvajām operācijām netika pievērsta īpaša uzmanība salīdzinājumā ar aktīvajām operācijām jo valdīja uzskats, ka bankas nevar ietekmēt piesaistīto resursu veidošanu. Tāpēc bankas pasīvās operācijas neņēma vērā kā objektu, kuru nepieciešams efektīvi pārvaldīt. Saskaņā ar šo koncepciju bankas noguldījumu apjomi veidojas atkarībā no bankas klientu vajadzībām un iniciatīvas. Klienti paši nosaka savu noguldījumu apjomus un veidus. Galvenā sfēra bankas lēmumu pieņemšanā bija saistīta nevis ar noguldījumiem, bet gan ar aktīviem.
Mūsdienās uzskats par šo problēmu ir mainījies – jautājumi par resursu potenciāla pieaugumu un to stabilitātes nodrošināšanu ar efektīvu pasīvu pārvaldīšanas palīdzību kļūst īpaši aktuāli. Pašreiz bankas uztver savus aktīvu un pasīvu portfeļus kā vienotu kopumu, kas nosaka bankas kopējā portfeļa nozīmi tās galveno mērķu sasniegšanā – lielāka peļņa un pieņemama riska pakāpe. Aktīvu un pasīvu kopējā pārvaldīšana dod iespēju bankai aizsargāt noguldījumus un aizdevumus no biznesa aktivitātes ciklu svārstību un sezonālo svārstību ietekmes, kā arī dod bankai resursus aktīvu portfeļu veidošanai, kas sekmē bankas mērķu sasniegšanu.
Banku pasīvi ir pašu kapitāls un piesaistītie fizisko un juridisko personu līdzekļi, kuri piesaistīti uz atmaksāšanas pamata ar pasīvo operāciju palīdzību un paredzēti aktīvo operāciju veikšanai.
Pašu kapitāls pieder bankai tās darbības laikā, piesaistītajiem resursiem ir pagaidu raksturs.
Bankas pašu kapitāls kalpo par nodrošinājumu neparedzētu zaudējumu gadījumā. Tas ir statūtu kapitāls, rezerves fondi, nesadalītā peļņa un citi pašu avoti, kuri veido pirmā līmeņa kapitālu jeb pamatkapitālu, kā arī otra līmeņa kapitāla elementi jeb rezerves.
Tomēr banku pasīvu struktūrā lielāko daļu ieņem nevis pašu kapitāls, bet gan piesaistītie līdzekļi. Ar šādu pasīvu struktūru bankas atšķiras no pārējiem uzņēmumiem. Ja banku pašu kapitāla īpatsvars ir līdz 20 % no kopējiem pasīviem, tad komercuzņēmumiem normāli tas sasniedz 50-60 % no kopējiem pasīviem. Tas izskaidrojams ar to, ka bankas, pildot finanšu starpnieka lomu, rīkojas pārsvarā nevis