Ekonomika ĀRĒJĀ

Ekonomika ĀRĒJĀ

Latvijas un Spānijas strptautiskās attiecības

pēc
Latvija:  Galvaspilsēta: Rīga;  Valsts iekārta: republika;  Iedzīvotāju skaits: 2 366 100;  Platība: 64 635 km2;  Naudas vienība: Lats; 1 Lats = 100 santīmi;  Oficiālā valoda: Latviešu;  Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Eiropas Ziemeļaustrumos (Baltijas jūras Dienvidaustrumos), Apskalo Baltijas jūra, Rīgas jūras līcis;  Robežvalstis: Igaunija, Krievija, Lietuva, Baltkrievija  IKP uz vienu iedzīvotāju $: 2470. Spānija:  Galvaspilsēta: Madride;  Valsts iekārta: Parlamentārā monarhija;  Iedzīvotāju skaits: 41 116 800;  Platība: 504 782 km2;  Naudas vienība: Eiro, 1 Eiro = 100 centi, 1 Eiro = 0,70 LVL;  Oficiālā valoda: Spāņu;  Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Eiropas dienvidrietumos un aizņem 85 % no Pirenejas pussalas. Apskalo Biskajas līcis, Vidusjūra un Atlantijas okeāns. Spānijai pieder Baleāru salas Vidusjūrā un Kanāriju salas Atlantijas okeānā;  Robežvalstis: Francija, Andora, Portugāle, Gibraltārs (Lielbritānijas kolonija);  IKP uz vienu iedzīvotāju $: 14 000. Savstarpējās attiecības Latvijas un Spānijas attiecības ir labas. Politiskais dialogs starp abām valstīm ir intensificējies pēc Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā un NATO. Notiek aktīva sadarbība kultūras, izglītības un tūrisma jomās. Latvija ir ieinteresēta padziļināt ekonomisko sadarbību ar Spāniju. Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, spāņu interese par Latviju kā potenciālo biznesa partneri ir pieaugusi. Spānija atzina Latvijas ... Read more...

Vai ekonomika var stradat efektivi

pēc
Kas ir Ekonomika? Pirmais jautājums, protams, ir - kāpēc gan man būtu jāmācās Ekonomika? Īsā atbilde ir - Tu no tās nevari izvairīties! Jebkurā situācijā, kur ir iesaistīta nauda, runa ir par Ekonomiku. Citiem vārdiem sakot - ar ekonomiku mēs esam bijuši saistīti visu mūžu! Bet neizprotot ekonomikas pamatprincipus, mēs riskējam iekulties ķezā. Ko es ar to domāju - ikviens mēs esam izpratuši gravitācijas likumu. Noleksim no klints - sasitīsimies. Tāpēc neviens ar to neaizraujas. Un tāpat ir ar ekonomiku - neizpratīsi tās pamatprincipus - sasitīsies. Reti kurš izprot ekonomiku, tāpēc arī mēs visi esam tādā ķezā. Bet kāpēc tā ir?

privatizācija latvijā

pēc
Tākā privatizācijas sertifikātu darbības termiņš strauji tuvojas beigām, tad vēl jo aktuālāka šķiet to ieguldīšana. Tādēļ daudziem sabiedrības locekļiem būtu aktīvi jāseko privatizācijas procesa norisēm uz privatizācijas objektu akcijām, kas piedalās Latvijas vērtspapīru tirgū

Bulgārijas ekonomiskā sistēma

pēc
Līdz ar Padomju Savienības sabrukumu, Bulgārijas ekonomika piedzīvoja smagu triecienu un 20.gs. deviņdesmito gadu laikā bija vērojams ekonomikas pagrimums, kas bija saistīts ar Padomju Savienības tirgus zaudējumu, ar kuru Bulgārijas ekonomika bija cieši saistīta. Dzīves līmenis Bulgārija kritās aptuveni par 40%. Padomju Savienības laikā Bulgārijas galvaspilsēta Sofija tika uzskatīta par nozīmīgu elektronikas un augsto tehnoloģiju centru, tomēr Bulgārijas Padomju Savienības stila ekonomiku varēja raksturot kā kūtru ar pārtikas, enerģētikas un patēriņa preču deficītu, milzīgu ārējo parādu. Gandrīz visas lauksaimniecības un rūpniecības aktivitātes atradās valsts kontrolē.

Lietuvas valsts ekonomiskā iekārta

pēc
Latvija un Lietuva apmēram vienā laikā ir kļuvušas neatkarīgas no Padomju Savienības jūga. Ikdienā, kad presē lasām par Latvijas valsts attīstību, bieži vien neapzināmies, cik ļoti nozīmīgi ir arī sekot līdzi kaimiņu valsts ekonomiskajiem rādītājiem. Tādēļ, lai nedaudz vairāk izzinātu Lietuvas ekonomisko iekārtu valstī un, lai vēlāk varētu izdarīt secinājumus un salīdzinājumus ar Latvijas ekonomiku izvēlējos raksturot Lietuvas ekonomisko iekārtu

Uzņēmumi.

pēc
Uzņēmuma ienākumu nodoklis (UIN) reglamentējoša tiesiskā normatīvu bāze 1) Likums „Par uzņēmuma ienākuma nodokli” (Pēdējie grozījumi 01.11.2007) 2) MK 04.07 2006. noteikumi nr. 556 likuma par UIN normu piemērošanas noteikumi 3) MK 11.12.2007 noteikumi nr.852 „Noteikumi par UIN taksācijas gada deklarāciju un avansa maksājuma aprēķinu un to aizpildīšanas kārtība” 4) U.c Uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātāji: 1) iekšzemes uzņēmumi un no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem finansētas institūcijas (rezidenti) 2) Ārvalstu komercdarbības un fiziskās personas 3) Nerezidentu patstāvīgās pārstāvniecības UIN nemaksā: 1) fiziskas personas un inviduālas uzņēmums zvejnieku un zemnieku saimniecības, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības nepārsniedz 200000Ls un kuri maksā IIN 2) No valsts vai pašvaldības finansētas institūcijas un kuri ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti vai nu valsts budžetā vai pašvaldību budžetā. 3) Privātie pensiju konti 4) Biedrības, nodibinājumi ja to dibināšanas atklāts vai slēpts mērķis nav peļņas vai kapitāla pieauguma gūšana to biedriem 5) Reliģiskās organizācijas, arodbiedrības un politiskās partijas 6) finanšu un kapitāla tirgus komisija 7) Personālsabiedrības, kuras biedri paši maksā nodokļus. Ar Nodokļiem apliekamais objekts, nodokļa likme: 1) rezidentiem – taksācijas periodā L.R un ārvalsts gūtais apliekamais ienākums ( nodokļu likme 15%) 2) Pastāvīgajām pārstāvniecībām – taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs šīs pārstāvniecības patstāvīgi gūtais ienākums (nodoklis ... Read more...

Lietuvas makroekonomiskie rādītāji

pēc
Viena no valstīm, kuras ekonomika tika negatīvi ietekmēta attīstot komunismu, ir mūsu kaimiņvalsts LIETUVA. Un tāpēc, ka Lietuvā cilvēki ir spējuši “atveseļot” ekonomiku un tā šobrīd attīstības ziņā pat ir mazliet priekšā Latvijai, tad man likās, ka šis temats varētu būt interesants izpētes objekts. Tāpēc mana studiju darba mērķis ir izpētīt Lietuvas makroekonomiskos rādītājus. Lietuva uz pasaules kartes kā neatkarīga valsts no jauna parādījās tikai pirms 7 gadiem. Vairāk kā 50 gadus funkcionējot vienas valsts sastāvā un centralizēti plānotas ekonomikas apstākļos, Lietuvā dzīves līmenis, līdzīgi kā pārējās Baltijas valstīs, bija augstāks nekā pārējās padomju republikās.