Tradicionālā mūzika Senajā Grieķijā un Romā

Mūzika ir fizikāla realitāte. Pirmkārt, tā ir ar ausi uztvertas gaisa svārstības, ko izraisījuši īpaši izveidoti vai nejauši radušies priekšmeti. Otrkārt, tā ir mākslas veids, ar kuras palīdzību ierosināt cilvēkam domas, emocijas, iedarbojoties uz cilvēka psihi ar asociāciju, analoģiju un sinestēziju palīdzību. Mūzikas pamatelementi un izteiksmes līdzekļi ir skaņkārta, ritms, metrs, temps, dinamika, tembrs, melodija, harmonija, instrumentācija. Grieķiem patika gan dejot, gan muzicēt. Mūzika skanēja gandrīz sabiedriska pasākuma laikā. Arī dzejas skandēja mūzikas pavadījumā. Galvenais stīgu instruments bija lira. Liras reizēm darināja no bruņurupuča bruņām. Senajām lirām bijušas 7-11 stīgas. Pirmie profesionālie mūziķi bija aēdi. Literārajos avotos bieži pieminēts pūšaminstruments ir auls. Auls spēlēts procesijās, karagājienos, dzīrēs, vingrošanas vai deju laikā, arī kopā ar kori teātra izrādēs. Vēlāk radās jauns mākslas veids – antīkā traģēdija, kas ietvēra sevī drāmu, mūziku un deju. Izrādēs piedalījās aktieri, koris un solisti – korifeji. Otrs izrāžu veids bija komēdija. Tajās autori reizēm ieviesa tautiskas melodijas, pat atļāvās pasmieties par traģēdiju samākslotību. Dziedājumu pavadījumā skanēja auls, vēlāk arī kitāra. Romas impērijai bija raksturīga liela vispārēja aizraušanās ar mūziku. Bagātnieki algoja mājas muzikantu kopas, lai tās dziedātu un dejotu par prieku saimniekiem un viesiem. Bērniem mācīja dziedāšanu un kitāras spēli. Mūzikas un dejas skolotāja profesija bija ... Read more...

muzikas veidi 14. gs

Vēlo viduslaiku periodā (13–14.gs.) kristīgā baznīca arvien vēl saglabājusi spēcīgu ietekmi un visām Eiropas valstu dzīves jomām, tomēr arvien jūtamākas kļust laicīgās strāvas. Aug viduslaiku pilsētas. Tiek dibinātas pirmās universitātes. Cilvēks sāk apjaust gan pasaules plašumus, gan pats savu individualitāti.