Psihosociālā attīstība agrīnas vecumā

Mana referāta tēma ir „Psihosociālā attīstība agrīnās bērnības vecumposmā”, šīs tēmas ietvaros esmu aplūkojis bērnu attīstību vecumā galvenokārt no 2 – 4 gadiem. Lai labāk izprastu šī vecuma bērnu sociālpsiholoģisko attīstību, esmu ietvēris arī vecumu sākot no 1 gada. Jo tieši šai vecumposmā sākas visi attīstības procesi, kuri turpina attīstīties un pilnveidoties manis apskatītajā periodā.

Vispārīgā psiholoģija

1. Kas pēc I.Pavlova raksturo sangviniķa nervu sistēmu? 2.Jūtas, to psiholoģiskais raksturojums 3. Ķermeņa uzbūve un psihes īpatnības. 4. Intelekta pētījuma metodes

Indigo-jaunā laikmeta bērni

Lai gan par indigo eksistenci mūsdienas ir dzirdējis ikkatrs, pieņēmumi par šiem bērniem vairākumam cilvēku liekas neskaidri. Ir grūti noticēt tam, ko pats neesi pieredzējis. Tāpēc darba galvenā pamatproblēma ir pierādīt, ka bērni, kuri tiek dēvēti par jauno paaudzi, brīnumbērniem, nenormālajiem vai pat sabiedrības minoritāti, tomēr tiek nesaprasti tieši sabiedrības zināšanu trūkuma dēļ.

Es saskarsmē

Kā otru līmeni varētu minēt saskarsmi, kura vērsta uz faktu atstāstīšanu un apspriešanu. Domāju, ka arī bez šīs saskarsmes mums negādīgi neiztikt. Varu spriest arī pēc sevis, kad, piemēram, vakarā, ģimenes lokā apsēžamies ēst vakariņas, tad noteikti (parasti ģimenes galva) apjautāsies kā šodien gāja, kā skolā, darbā, u.t.t. Arī klasē, no rīta parasti visi apspriežas, lai pastāstītu savas iepriekšējās dienas, brīvdienas piedzīvojumus, notikumus. Ja cilvēkam izdodas realizēt šādu saskarsmi, tad parasti viņš jūtas priecīgs, kādam piederīgs un vajadzīgs, jo ir patīkami ar kādu padalīties savās jūtās, emocijās.

iztēle

kas ir iztēle? Pēc vienas no definīcijām iztēle ir spēja prātā reproducēt iepriekšējo uztveres pieredzi, kad objekti nav sajūtām pieejami, kā arī spēja kombinēt sajūtās esošos tēlus jaunās formās. Tēls ir iztēles radītais produkts; tādejādi tēls ir atmiņā atsauktā sajūtu pieredze bez sākotnējā stimula. Iztēle izmanto sajūtas un uztveri, informāciju, kas tajos nonākusi caur sajūtu orgāniem. Vienkārši skaidrojot – iztēle ir uztvere, kam nav ārējā stimula. Šāds stimuls ir varējis būt kaut kad pagātnē, bet tas neeksistē tagad. Iztēle var parādīties jebkurā no pieciem sensorās modalitātes veidiem: to var uztvert vizuāli, ar dzirdi, kustībām, smaržu vai garšu. Vairumam cilvēku spēcīgākā ir redzes uztvere, tāpēc visbiežāk iztēle parādās vizuāli. Līdzās uztverei, atmiņai un domāšanai iztēle (nereti tiek dēvēta arī par fantāziju) ieņem svarīgu un īpatnēju vietu cilvēka pasaules izzināšanas un pārveidošanas procesā. A.Vorobjovs iztēli definē šādi: iztēle ir psihisks izziņas process, kurā uz veco tēlu pārstrādes pamata veidojas jauns tēls. Iztēles process raksturīgs tikai cilvēkam un ir tā darbības nepieciešams nosacījums, jo, iekams cilvēks sāk darboties, tas vispirms priekšstata, kas un kā jādara. A.Vorobjovs uzskata, ka „ priekšmeta tēls tiek veidots jau iepriekš, līdz ar to iztēlei ir svarīga loma galamērķa priekšstatīšanā. Spēja paredzēt savas darbības galarezultātu jauna tēla veidā, t.i., ... Read more...

Mazbērna jeb agrīnās bērnības vecumposma raksturojums

Agrīnā bērnība, jeb mazbērna periods ietver 1 līdz 3 gadu vecumposmu. Psihologu pētījumi un etnogrāfijas dati ir palīdzējuši pārvarēt ilgi valdījušo uzskatu, ka bērnība ir kāda ``dabiska`` stadija, kurai piemīt visām tautām un laikmetiem kopīgas universālas iezīmes. Kā sociāli kulturālam fenomenam bērnībai piemīt konkrēti vēsturisks raksturs un sava attīstības vēsture. Galvenā bērnības sociālā funkcija ir bērna sagatavošana pieaugušā patstāvīgai darbībai;

Intelekts

Ja runājam, ka cilvēka izturēšanos nosaka intelekts, tad ar to parasti saprotam spēju zināt un atcerēties jēdzienus, risinat problēmas, loģiski domāt, saprātīgi spriest un pieņemt lēmumus, kā arī veidot jēgpilnu saskarsmi. Tomēr psihalogi un izglītības darbinieki gadiem ilgi strīdējušies par to, kā precīzi definējams un izmērams intelekts.