Dabas aizsardzība

Dabas aizsardzība

Dabas resursu nodokļa likums

pēc
Likumdošana • Vides ministra pieņemtie lēmumi par atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa par videi kaitīgām precēm Dabas resursu nodokli Latvijā piemēro kopš 1991.gada. Gāja laiks un, ņemot vērā straujās izmaiņas valstī, radās nepieciešamība minēto likumu būtiski pārstrādāt, un 1995.gada nogalē tika pieņemts jauns likums „Par dabas

„Noturīgie organiskie piesārņotāji”

pēc
Noturīgie organiskie piesārņotāji (NOP) var izraisīt vēzi, radīt iedzimtus defektus, auglības problēmas, paaugstinātu jutību pret slimībām, kā arī ietekmēt nervu sistēmu un radīt garīgās attīstības traucējumus. Īpaši neaizsargāti ir embriji un bērni, kas attīstības pirmajos gados NOP ietekmei pakļauti, saņemot barības vielas caur placentu, mātes pienu vai uzturā lietojot produktus, kuros ir salīdzinoši augsta NOP koncentrācija. Pesticīdu atlikumi ir kaitīgi cilvēkam Ierobežojumi norādīti dažādos ekomarķējumos

Tava jūra sākas tavā vannas istabā.

pēc
Mājsaimniecības uzkopšanā mēs lietojam aizvien vairāk dažādu ķīmisku produktu. Tie patiesi atvieglo dienišķos tīrīšanas darbus. Tomēr ne visi zina, ka lielākā daļa šo produktu arī negatīvi ietekmē mūsu veselību un vidi. Šo ķimikāliju lietošanas dēļ tās ir ļoti plaši sastopamas dabā un attiecīgi arī mūsu ķermeņos. Pret ikvienu ķīmisku vielu, kas sveša dabai, un daudzām dabiskas izcelsmes vielām ir jāizturas ar piesardzību.

Tīrīšanas līdzekļu sastāvdaļu ietekme uz apkārtējo vidi un cilvēku. Alternatīvas.

pēc
Es arvien vairāk domāju par to, kā radīt veselīgu, drošu un tīru vidi savās mājās. Tāpēc vēlos dalīties vērtīgos padomos un parādīt, ka sintētisku un bieži vien toksisku ķīmisku vielu vietā var lietot dabiskas un tās sniedz tādu pašu rezultātu, turklāt bez kaitīgas blakus iedarbības uz vidi un veselību. Varbūt var šķist, ka uz visa lielā dabas piesārņojuma fona mūsu mazie zaļie darbiņi jau neko nemainīs. Taču ikviens nelielais piesārņojums sasummējas lielās vides problēmās. Mēs visi atstājam aiz sevis ekoloģisko «pēdas nospiedumu» atkarībā no tā, kāds mēs katrs esam kā patērētājs un lietotājs.

Apvalkcauruļu siltumapmainītāja projekts ūdens sildīšanai

pēc
Ķīmiskajā tehnoloģija gatavā produkta ieguvei izejvielas un pusfabrikāti jāapstrādā ļoti plašos temperatūras intervālos, zem -250 0C un virs +3000 0C. Sildīšana ir nepieciešama tādu pamat procesu norisei kā ietvaice, pārtvaice, žāvēšana, ķīmisko reakciju veicināšana u. tml. Sildīšanai kā siltuma avotus rūpniecībā lieto – dūmgāzes, elektrisko enerģiju un siltuma pārnesējus (aģentus), kā karsts un pārkarsēts ūdens, ūdens tvaiks, speciāli siltuma pārnesēji, izkausēti sāļi un metāli